Jurgita Gailite: Pubertāte zēniem
Jau iepriekš, rakstot par meiteņu nobriešanu, minēju, ka pubertātes laikā notiek būtiskas izmaiņas fizioloģiskā, psiholoģiskā, emocionālā un sociālā līmenī. Jebkuri augšanas un nobriešanas traucējumi ļoti negatīvi ietekmē pusaudža fizisko un emocionālo labsajūtu, ka arī nākotnē rada nozīmīgu hronisko slimību risku.
Nobriešanas laikā indivīds apzinās savu seksualitāti, seksuālo orientāciju un dzimuma identitāti. Šajā laikā tiek sasniegta maksimāla ķermeņa fiziskā izturība un spēks, ka arī reproduktīvas sistēmas kapacitāte.
Meiteņu un zēnu dzimumnobriešana ir process, kad meitene veidojas par sievieti, bet zēns par vīrieti. Tas ilgst dažus gadus, kad novēro ķermeņa nobriešanas, rakstura un uzvedības izmaiņas, ka arī seksualitātes un dzimuma identitātes procesu.
Zēniem dzimumnobriešanas pazīmēm jāsāk rasties deviņu līdz 14 gadu vecumā, kad palielinās sēklinieku tilpums, sāk augt dzimumloceklis, veidojās padušu un kaunuma rajona apmatojums. Novērojot un, salīdzinot bērnu nobriešanas procesu, var secināt, ka tas notiek ļoti atšķirīgi un individuāli. Piemēram, daži zēni 13 līdz 14 gadu vecumā izskatās ļoti nobrieduši, bet citiem šīs process ir tikko sācies. Nobriešanu ietekmē daudzi faktori, ne tikai ģenētiski – kā vēlīna pubertāte vecākiem, bet arī, piemēram, – uzturs, fiziskā slodze, stress, kaitīgi ieradumi, hroniskās slimības utt. Atšķirības dzimumnobriešanas laikā ir pilnīgi normālas un par to nevajadzētu satraukties. Noslēdzoties nobriešanas procesam, var teikt, ka noslēdzas pusaudža periods un sākas pieauguša cilvēka periods.
Galvenie dzimumnobriešanas traucējumi gan zēniem, gan arī meitenēm, ir priekšlaicīga, aizkavēta vai ieilgusi pubertāte, fizioloģiskie (labdabīgie) agrīnas pubertātes varianti. Zēniem var minēt vēl vienu dzimumnobriešanas procesa īpatnību – krūšu dziedzeru palielināšanos, tā saucamo pubertātes ginekomastiju.
Par pubertāti galvenokārt atbildīgi divi endokrīnie dziedzeri – hipofīze un hipotalāmus, taču šajā procesā piedalās arī citi endokrīnie dziedzeri – olnīcas (meitenēm), sēklinieki (zēniem), virsnieres un vairogdziedzeris. Jebkura dziedzera traucējumi var radīt dzimumnobriešanas procesa traucējumus un slimības.
Par priekšlaicīgu pubertāti zēniem jādomā tad, ja dzimumpazīmes sāk attīstīties pirms deviņu gadu vecuma (palielinās sēklinieku tilpums, parādās apmatojums, aug dzimumloceklis utt.). Bez agrīnām dzimumpazīmēm tiek konstatēta arī paātrināta augšana un agrīna augšanas zonu slēgšanās (to parāda kreisās plaukstas rentgenoloģiskais izmeklējums, izvērtējot kaulu vecumu), kas nosaka mazu augumu pieaugušo vecumā.
Par aizkavētu pubertāti zēniem jādomā tad, ja nav nekādu dzimumpazīmju līdz četrpadsmit gadu vecumam. Aizkavēta pubertāte izraisa sliktu pašsajūtu, uzvedības traucējumus, samazinās augšanas ātrums, tiek kavēta kaulu nobriešana un negatīvi ietekmēts kaulu blīvums, kas veicina agrīnas osteoporozes risku. Nākotnē aizkavēta pubertāte zēniem var izraisīt arī auglības traucējumus. Labdabīgs aizkavētas (vēlīnas) pubertātes variants zēniem būtu konstitucionāli vēlīna pubertāte, ja vēlīna dzimumnobriešana bija novērota tēvam. Šādā gadījumā raksturīga ne tikai vēlīna dzimumnobriešana, bet arī lēns augšanas temps, bet nav agrīnas augšanas zonu slēgšanās.
Par ieilgušo pubertāti var runāt, ja nobriešana sākusies fizioloģiski, bet piecu gadu laikā šīs process nenoslēdzas. Iemesli var būt ļoti dažādi, kas neļauj procesam notikt, līdz galam, piemēram, nediagnosticētas vai slikti ārstētas hroniskas slimības, ēšanas traucējumi un pārmērīga fiziskā slodze.
Fizioloģiskie (labdabīgie) agrīnas dzimumnobriešanas varianti zēniem būtu, ja agrīna dzimumnobriešana sāktos ap septiņu gadu vecumu ar taukaināku ādu un matiem, pastiprinātu svīšanu, acne, kaunuma rajona un padušu rajona apmatojumu, kas lēnām progresē. Šajā gadījumā netiek novērota augšanas tempa palielināšanās un agrīna augšanas zonu slēgšanās. Labdabīgajiem agrīnas dzimumnobriešanas variantiem nav nepieciešama specifiska terapija, bet gan rūpīga novērošana pie speciālista, lai vajadzības gadījuma veiktu papildus izmeklēšanu un precizētu dzimumnobriešanas cēloņus.
Zēniem pusaudžu vecuma bieži sastopama ginekomastija. Pubertātes laikā hormonu izmaiņu rezultātā veidojās labdabīgs krūšu dziedzeru palielinājums. 75% gadījumu pubertātes ginekomastija pāriet divu gadu laikā un ārstēšana nav nepieciešama. Ginekomastija pusaudžiem vai jauniem vīriešiem, sportistiem, var būt kā sekas nepamatotai steroīdhormonu lietošanai. Retos gadījumos ginekomastija, iespējams, ir saistīta ar medikamentu lietošanu, aknu slimībām, aizkavētu pubertāti, audzējiem.
Problēma ne tikai pusaudžu zēnu vidū, bet arī agrīnā bērnu vecumā ir lipomastija - taukaudi, kas izraisa krūšu dziedzeru palielināšanos. Lipomastija raksturīga zēniem ar aptaukošanos. Vēl viena ar aptaukošanos saistīta problēma zēniem ir taukaudos apslēpts dzimumloceklis. Gan lipomastijas, gan arī taukaudos apslēpta dzimumlocekļa problēmu primāri risina ar svara korekciju. Šiem zēniem ir būtiski mainīt dzīvesveidu - uztura un fizisko aktivitāšu paradumus. Svarīgi no uztura izslēgt saldinātus dzērienus, saldinātus piena produktus, dažādus miltu un konditorejas izstrādājumus, kā arī nodrošināt regulāras fiziskās aktivitātes. Dzīvesveida paradumi, kas saglabājas arī pieaugušo vecumā, veidojas vēl bērnu vecumā, tāpēc svarīgi veicināt veselīgu dzīvesveidu un iemācīt rūpēties par savu fizisko un psihisko veselību, kā arī emocionālo labsajūtu.
Nereti pubertātes traucējumus pamana un diagnosticē novēloti. Šajā gadījumā tas var ietekmēt zēna dzīves kvalitāti, psihoemocionālo stāvokli, socializāciju, seksuālo orientāciju un identitāti, seksuālo funkciju un auglību, augumu, izraisīt uzvedības un ēšanas traucējumus utt. Vecākiem būtu svarīgi uzraudzīt bērnu un pusaudžu nobriešanu un augšanu. Ja ir aizdomas par pubertātes traucējumiem, nepieciešams vērties pie ģimenes ārsta, lai izvērtētu sūdzības, veiktu apskati un traucējumu gadījumā uzsāktu izmeklēšanu, ka arī nosūtītu pie bērnu endokrinologa turpmākai diagnozes precizēšanai, izmeklēšanai un nepieciešamības gadījumā ārstēšanai.
Foto: Shutterstock
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada decembra numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!