Jūlija Līce: Alkohola ietekme uz miega traucējumu attīstību
Alkohola atkarība un bezmiegs ir divi plaši izplatīti traucējumu veidi. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem (Pasaules Veselības statistika 2023) alkohola patēriņš pieaug un 2019.gadā veidoja 5,5 litrus absolūtā alkohola uz cilvēku no 15 gadu vecuma, Latvijā - 13,1 litrus. Pasaules mērogā vīriešiem alkohola patēriņš ir četras reizes lielāks nekā sievietēm. ASV aptuveni 10% no populācijas vecumā virs 12 gadiem cieš no alkohola lietošanas traucējumiem. Latvijā, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, 2022.gadā reģistrēti 968 pirmreizēji pacienti ar alkohola atkarību, bet gada laikā kopumā ārstēto pacientu skaits ar alkohola atkarību ir 4426.
Atbilstoši Sleep Foundation datiem, ASV aptuveni 50 līdz 70 miljoni cilvēku cieš no miega traucējumiem. 9 līdz 15% ASV iedzīvotāju miega traucējumi ietekmē nākamās dienas aktivitāti. Sievietēm miega traucējumi sastopami par 40% biežāk nekā vīriešiem. Latvijā, saskaņā ar SPKC datiem, 2022.gadā ar diagnozi “Neorganiski miega traucējumi” pirmreizējo reģistrēto pacientu skaits ir 58 (3,1 pacients uz 100 000 iedzīvotāju), 563 pacienti – ar jau esošu miega traucējumu diagnozi, bet 2021.gadā – 78 pacienti (4,1 pacients uz 100 000 iedzīvotāju).
Statistikas rezultāti apliecina tikai tos gadījumus, kas ir kaut kur reģistrēti, proti, cilvēks, traucējumu dēļ vērsies pēc profesionālās palīdzības. Joprojām saglabājas garīgu slimību stigmatizācija, kas daudziem liedz meklēt palīdzību pie psihiatra, kā arī cilvēkiem ar atkarībām ir izteikts slimības noliegums, kas, savukārt, nemotivē vērsties pēc palīdzības. Popularitāti saglabā “ārstēšanās” pie šamaņiem, “omītēm”.
Kas tam ir kopīgs?
Šīs divas problēmas, kad abas sastopas un kombinējas, veido apburto loku, ja to tā var nosaukt. Miega traucējumi reizēm liek meklēt alternatīvus palīdzības veidus, piemēram, lietot alkoholu iemigšanai, kas sākumā arī strādā, jo alkohols pēc savas iedarbības ir depresants, kas atslābina un palīdz nomierināties. Taču, alkohols sniedz palīdzību tikai lietošanas momentā, bet ilgtermiņā vēl vairāk pastiprina bezmiegu. Regulāras alkohola lietošanas gadījumā veidojas iemigšanas grūtības. Nostiprinoties uzvedības modelim, ka miegam vajadzīgs alkohols, pieaug tieksme pēc alkohola.
Ja papētīsim sīkāk, atradīsim vienojošo faktoru – gamma aminosviestskābe (GASS), kas piedalās miega-nomoda regulācijas sistēmā, ieslēdz “miega režīmu”. Tāpat, uz GASS receptoriem iedarbojas alkohols, izraisot gan nomierinošu efektu, gan atkarības attīstību. GASS receptoriem piesaista arī miega līdzekļus, kas plašāk zināmi kā trankvilizatori vai benzodiazepīni (šobrīd biežāk izmanto ne-benzodiazepīnus). No tā var secināt, ka GASS sistēma ir svarīga sastāvdaļa miega regulācijā, iedarbība uz šo sistēmu palīdz aizmigt, tajā pašā laikā, tā atbild par atkarības attīstību no vielām, kas uz to iedarbojas no ārējas vides (alkohols, medikamenti).
Kāda ir alkohola iedarbība uz miegu?
Miegs sastāv no divām fizioloģiskām fāzēm: NREM (non-rapid eye movement jeb bez ātro acu kustību fāze) un REM (rapid eye movement jeb ātro acu kustību fāze). REM miegs ir svarīgs ar savu augstas pakāpes smadzeņu aktivitāti. REM miega fāzi raksturo arī aktīva sapņošana. Alkoholu nereti kļūdaini izmanto pašārstēšanās nolūkos cirkadiāno ritmu traucējumu gadījumā, kas var rasties, ja ir maiņu darbs. Alkohola lietošana vakaros, lai uzlabotu miegu, samazina REM miega fāzes laiku un izmaina miega arhitektūru. Miegs kļūst fragmentētāks ar lielāku skaitu un garākām nomoda epizodēm, rezultātā tas nesniedz atpūtu, pastiprinot miega traucējumus.
Šāda veida pašārstēšanās ne tikai neuzlabo situāciju, bet rada risku alkohola atkarības attīstībai, jo regulāri to lietojot, pieaug alkohola tolerance. Tas nozīmē, ka iepriekšējais viens dzēriens/glāze vakarā, lai atslābinātos un aizmigtu vairs nedarbojas, nepieciešama 1,5 vai pat divas glāzes un tā tālāk. Alkohola ietekme uz GASS receptoriem ilgtermiņā maina receptoru uzņēmību pret alkoholu un miega līdzekļiem, rezultātā nepieciešamas lielākas miega līdzekļu devas. Procesam attīstoties, veidojas alkohola atkarība, mainās reakcija uz alkoholu, pakāpeniski mainās personība, ar tālāku problēmas nolieguma attīstību.
Palīdzības iespējas
Palīdzība jāmeklē iespējami ātrāk. Tikt galā ar miega traucējumiem līdzēs miega speciālists, psihiatrs, kā arī ieteicama psihoterapija. Alkohola lietošanas traucējumus ārstē narkologs. Vēršoties pēc palīdzības jābūt iespējami atklātam, lai speciālists būtu informēts arī par citām problēmām, piemēram, pašārstēšanos ar alkoholu, kas ir nozīmīgi palīdzības veida izvēlē.
NB! Svarīgi atcerēties, ka psihiatrs un narkologs ir tiešās pieejamības speciālisti, pie kuriem pierakstoties, nosūtījums no ģimenes ārsta nav nepieciešams. Tas būtu vēlams, ja ir kādas hroniskas fiziskas saslimšanas, par kurām nav citu izmeklējumu vai izrakstu.
Secinājumi
Alkohols nepalīdz uzlabot miegu, bet gluži pretēji – to pasliktina. Pašārstēšanās ar alkoholu ir nozīmīgs riska faktors atkarības attīstībai, kas, savukārt, negatīvi ietekmē fizisko veselību – izraisa aknu, aizkuņģa dziedzera bojājumus, gremošanas traucējumus ar asiņošanas risku, vitamīnu trūkumu ar tālāku polineiropātijas attīstības risku (biežāk jušanas traucējumi pēdās un plaukstās), sirds-asinsrites sistēmas darbības traucējumus, asins ainas nozīmīgas pārmaiņas – anēmiju, samazinātu trombocītu līmeni, izmaiņas leikocītu formulā, ilgtermiņā – kognitīvo funkciju traucējumu attīstību un tamlīdzīgi.
Izmantotā literatūra.
- Stephen M.Stahl, Stahl’s Essential Psychopharmacology 4 ed., ch.1
- Kalpan and Sadock’s Synopsis Of Psychiatry Bihavioral Science/Clinical Psychiatry 10th ed., ch.12, 394.p.; ch.24, 749.-75p.
- Oxford Handbook of Psychiatry 2nd ed., ch11., 394.p.
- Handbook of the Dually Diagnosed Patient. Psychiatric and Substance Use Disorders. Sylvia J.Dennison. 2003. Ch.3., 33.p.
Foto: Shutterstock.com
Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada septembra numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
