Judīte Lukša, Kārlis Rācenis: Covid-19 ārstēšanas ABC

Lai gan aktīvi turpinās klīniskie pētījumi, diemžēl specifiskas zāles pret Covid-19 ierosinātāju – SARS-CoV-2 vīrusu joprojām nav atklātas, tāpēc ārstēšanas pamatprincips ir pacienta simptomus atvieglojoša terapija. Ja baktērijas var iznīcināt ar antibiotikām, tad ar vīrusiem kopumā ir mazliet sarežģītāk. Baktērijas ir dzīvas, jo sastāv no šūnām, savukārt vīrusi nesastāv no šūnām un spēj vairoties tikai tad, ja iekļūst cilvēka šūnās. Antibiotikas iznīcina tikai baktērijas un absolūti nekādā veidā nedarbojas pret vīrusiem. Antibiotikām ir dažādi darbības mehānismi, jo ir relatīvi daudz baktērijās notiekošu fizioloģisku procesu un šūnu struktūru, uz kurām var iedarboties, piemēram, olbaltumvielu sintēze vai ģenētiskā materiāla kopēšana. Savukārt ir diezgan grūti iznīcināt vīrusu, ja tas jau inficējis cilvēka organismu un nonācis šūnās. Būtībā lai iznīcinātu vīrusu, nereti nāktos iznīcināt arī organisma šūnas, un to nu mēs noteikti nevēlamies. Tas arī ir viens no aspektiem, kādēļ specifisku pretvīrusu terapiju Covid-19 ārstēšanai ir praktiski neiespējami atklāt. Jo agrīnāk tiek uzsākta pretvīrusa terapija, jo tā ir efektīvāka. Kur bieži vien ir problēma ar pētījumiem? Klasiski tajos izmanto audu kultūras, kuras inficē ar vīrusu, un ātri vien uzsāk pretvīrusu terapiju, kas kādreiz arī izrādās diezgan efektīva laboratorijas mēģenēs. Savukārt dzīvā organismā problemātiskais aspekts ir tāds, ka cilvēks nemaz agrīni neizjūt, ka ir inficējies ar vīrusu. Paiet zināms laiks kopš inficēšanās līdz brīdim, kad reāli parādās simptomi, un tā tiek zaudēts dārgais laiks, kas šajā gadījumā ir izšķiroši svarīgs, šo periodu sauc par inkubācijas periodu. Attiecīgi pretvīrusu terapija tiek uzsākta diezgan novēloti un ir mazefektīva, neefektīva vai pat kaitējoša, jo var radīt blakusparādības un diemžēl ir arī relatīvi dārga, radot lielu finansiālo slogu. Ir zināms, ka Covid-19 ierosinošo vīrusu iznīcina vismaz 60% spirta šķīdums. To ikdienā izmanto, piemēram, roku dezinfekcijas līdzekļos. Loģiski, ka šādu spirta koncentrāciju asinīs nav iespējams panākt, tāpēc arī šis aspekts Covid-19 ārstēšanā nav pielietojams.

Covid-19 ir ļoti viltīga slimība, vīruss meklē organisma vājās vietas un kā ar pātagu cērt pa tām. Jāsaprot, ka augstāki riski smagai slimības norisei ir cilvēkiem ar lieko svaru un blakusslimībām. Ļoti bieži Covid-19 izraisa jau pacientam iepriekš esošu slimību dekompensāciju. Piemēram, pacientam ar zināmu hronisku sirds mazspēju vai hronisku nieru slimību, inficējoties ar Covid-19, izteikti palielinās sirds mazspēja un pasliktinās nieru funkcija. Ikdienā strādājot Covid-19 nodaļā, redzam ļoti dažādas slimības sejas – vienam pacientam sūdzību praktiski nav, otram ir viegls/vidējs elpas trūkums, trešajam savukārt ir tik izteikti grūti elpot un tik zems skābekļa piesātinājums asinīs, ka pacients nonāk intensīvās terapijas nodaļā un tiek mākslīgi elpināts ar speciālu aparatūru, savukārt daļa pacientu diemžēl cīņu ar vīrusu neiztur un mirst. Lai gan Covid-19 gaita var būt ļoti dažāda, tomēr ārstēšanas pamatprincipi ir daudz maz vienādi. Kāpēc ne 100% vienādi? Tāpēc, ka katram pacientam ir individuāli riska faktori, kas attiecīgi ietekmē un mazliet maina ārsta rīcības taktiku, lai nodrošinātu iespējami labāko iznākumu.

Covid-19 ārstēšanas principi

• Skābekļa terapija. Ne visiem pacientiem, kas saslimst ar Covid-19, ir nepieciešama skābekļa terapija, jo vieglas slimības gadījumā organisms spēj kompensatori noturēt skābekļa līmeni normas robežās. Tomēr lielākajai daļai pacientu, kas saslimst ar Covid-19 un nonāk slimnīcā, skābekļa terapija ir nepieciešama. Covid-19 rada plaušu bojājumu, tāpēc skābekļa piesātinājums asinīs samazinās. Zema skābekļa koncentrācija asinīs savukārt liek visam organismam ciest skābekļa badu. Nereti ikdienā redzam pacientus, kuri sākotnēji zemu skābekļa koncentrāciju nemaz subjektīvi neizjūt, bet pulsoksimetrs un asins gāzes (asins paraugs no artērijas) jau skaidri parāda – organismam nepieciešams papildu skābeklis. Vieglākos gadījumos pietiek ar nazālajām kanilēm (caurulītēm degunā) vai skābekļa masku. Pavisam smagos gadījumos nepieciešama intubācija (caurulītes ievadīšana elpvadā) un mākslīga plaušu ventilācija. Mērķa skābekļa piesātinājums asinīs ir vidēji 92–96%. Taču katra situācija jāvērtē individuāli, jo, piemēram, pacientiem ar hroniskām plaušu slimībām mērķa skābekļa koncentrācija asinīs ir zemāka (88–92%). Jāsaprot, ka ne vienmēr vairāk skābekļa ir labāk, tāpēc skābekļa pievades veidu un ātrumu rūpīgi izvērtē medicīnas personāls, balstoties uz pacienta skābekļa piesātinājumu asinīs, vispārējo stāvokli un blakusslimībām.
• Glikokortikosteroīdu grupas preparāts deksametazons. To lieto Covid-19 pacientiem, kuri saņem papildu skābekļa terapiju. Deksametazons samazina pacientu mirstību, kavējot organismā iekaisuma reakciju un palīdzot paaugstināt skābekļa koncentrāciju asinīs, attiecīgi audi mazāk cieš no skābekļa bada.
• Antikoagulanti jeb asins šķidrinošas zāles. Ir pierādīts, ka Covid-19 veicina trombu veidošanos, tāpēc tie pacienti, kuriem nav kontrindikāciju, saņem antikoagulantus. Kā kontrindikāciju varētu minēt, piemēram, aktīvu asiņošanu. Ja pacients jau lieto asins šķidrinošas zāles citu iemeslu dēļ, tad parasti stacionārā tiek turpināta šo zāļu lietošana. Protams, var būt izņēmumi, tāpēc antikoagulantu lietošanu nosaka ārsts, izvērtējot individuālos riskus un ieguvumus.
• Antipirētiķi jeb ķermeņa temperatūru pazeminošas zāles. Ikdienā Covid-19 pacientu ķermeņa temperatūras pazemināšanai lieto paracetamolu un metamizolu jeb analgīnu. Neliels ķermeņa temperatūras paaugstinājums ir pat vēlams, jo palīdz organismam mobilizēties un veiksmīgāk cīnīties ar infekciju, tomēr pārāk augsta temperatūra organismam ir kaitīga. Temperatūru pazeminošus līdzekļus iesaka lietot tikai tad, ja ķermeņa temperatūra pārsniedz 38–38,5 0C.
• Rehidratācija. Cilvēka ķermenis šķidrumu zaudē elpojot, izdalot urīnu un fēces, kā arī caur ādu sviedru veidā. Covid-19 gadījumā paaugstināta ķermeņa temperatūra, svīšana un forsēta elpošana palielina šķidruma zudumu. Jāatzīst, ka diezgan bieži Covid-19 pacientiem rodas arī kuņģa un zarnu trakta sūdzības, piemēram, caureja un vemšana, tādā veidā vēl vairāk palielinot šķidruma deficītu. Ļoti bieži šķidruma zuduma dēļ pacientiem rodas akūta nieru mazspēja un elektrolītu disbalanss (problēmas ar nātriju, kāliju, hlorīdiem, magniju), tāpēc it kā tik vienkārša lieta kā pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšana ir ļoti būtisks Covid-19 ārstēšanas aspekts.
• Antibiotikas. Jāatceras, ka antibiotikas darbojas tikai un vienīgi pret baktērijām un nedarbojas pret vīrusiem. Tā kā Covid-19 ierosina vīruss, tad antibiotiku lietošana parasti nav nepieciešama. Izņēmums ir situācijas, kad Covid-19 pacientam pievienojas arī bakteriāla infekcija, tad gan antibiotiku lietošana ir atbalstāma, bet rutīnā tas notiek diezgan reti (< 7% pacientu).
• Remdesivīrs. Pretvīrusu preparāts remdesivīrs kavē vīrusa ģenētiskā materiāla pavairošanos. Tas paātrina pacienta atveseļošanās procesu un saīsina stacionārā pavadīto ārstēšanās laiku, tomēr nesamazina nedz mirstību, nedz smagas slimības gaitas attīstību. Joprojām trūkst pierādījumu par šī preparāta efektivitāti Covid-19 pacientu ārstēšanā, kā arī jāņem vērā remdesivīra relatīvi augstās finansiālās izmaksas. Preparātu stacionārā šobrīd pielieto tikai atsevišķiem pacientiem stingrā medicīnas personāla uzraudzībā. Remdesivīrs ir kontrindicēts pacientiem ar smagu aknu un/vai nieru mazspēju.
• Fizioterapija. Covid-19 pacientiem slimnīcu nodaļās tiek nodrošināta individuāla rehabilitācijas pieeja un elpošanas vingrinājumu apmācība fizioterapeita uzraudzībā. Ļoti svarīga ir pacientu pozicionēšana, tāpēc jāatzīmē, ka plaušas daudz labāk ventilējas, guļot uz sāniem vai, vēl labāk – uz vēdera. Ja gadījies saslimt ar Covid-19, arī mājas apstākļos rekomendējam veikt elpošanas vingrinājumus, kas palīdzēs veicināt atveseļošanās procesu.
• Psiholoģiskais atbalsts. Arī šis ir ļoti būtisks aspekts Covid-19 ārstēšanas gaitā, jo nereti pacienti ir uztraukušies un nobijušies par savu veselības stāvokli. Protams, ikkatram var būt arī iemesli nemieram un bailēm, ne tikai pati inficēšanās ar vīrusu. Tas ir absolūti normāli, jo šobrīd mēs atrodamies ieilgušā krīzes situācijā, kas atstāj ietekmi arī uz mūsu psihoemocionālo veselību. Tieši tādēļ ļoti būtisks ir ģimenes, radinieku un draugu atbalsts, medicīnas personāla empātiska komunikācija ar pacientu, turklāt stacionārā ir pieejami klīniskā psihologa pakalpojumi. Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama psihiatra vai psihoterapeita iesaiste, lai nodrošinātu labāko iespējamo palīdzību konkrētajam pacientam.

Covid-19 gaita var būt ļoti dažāda un ir lielā mērā atkarīga no katra pacienta individuālajiem riska faktoriem un ģenētiskām īpatnībām. Lai gan ārstēšanas pamatprincipi visiem pacientiem ir daudz maz vienādi, tomēr no ārsta skatpunkta pieeja ārstēšanai ir kompleksa, ietverot individuālos riska faktorus – blakusslimības, lietotos medikamentus, pacienta ķermeņa svaru un kaitīgos ieradumus.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!