Jevgeņijs Tihonovs: Kā mazināt insulta risku
Laboratoriskas analīzes ir labs palīgs neirologam visos insulta pacientu aprūpes posmos. Vislielākā nozīme ir profilaktiskiem pasākumiem un insulta riska noteikšanai, jo, samazinot insulta riska faktorus līdz pat 80%, insultu ir iespējams novērst.
Insulta riska faktorus var iedalīt divās grupās. Pirmajā grupā ir tie, ko nevaram ietekmēt: dzimums, vecums, rase, ģenētiska predispozīcija, arī tas, vai jau ir bijis insults vai pārejoša išēmiska lēkme anamnēzē. Otrā grupā ir riska faktori, kurus cilvēks var ietekmēt jeb modificēt, lai samazinātu insulta risku.
Paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija ir svarīgākais un arī vislabāk kontrolējamais riska faktors. Ieteicamais asinsspiediens ir zem 140/90 mm Hg. Vispareizāk asinsspiedienu būtu mērīt miera stāvoklī no rīta un vakarā un mērījuma rezultātus pierakstīt dienasgrāmatas veidā. Ja asinsspiediens parasti ir normas robežās, asinsspiedienu var mērīt retāk. Smēķēšana bojā ne tikai plaušas, bet arī asinsvadus, veicinot to sašaurinājumu un radot insulta un infarkta risku. Orālās kontracepcijas lietošana kopā ar smēķēšanu nopietni paaugstina insulta risku.
Daudziem cilvēkiem ar cukura diabētu ir arī paaugstināts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis asinīs un virssvars, kas paaugstina insulta risku vēl vairāk. Glikozes līmeni nosaka gan cukura diabēta vai prediabēta stāvokļu diagnostikai, gan ārstēšanas efektivitātes kontrolei, gan lai prognozētu slimības attīstību. Ja glikozes līmenis ir normas robežās, glikozi iesaka noteikt reizi gadā, bet, ja tas ir paaugstināts, glikozes līmeni nosaka biežāk atbilstoši ārsta rekomendācijām.
Uzturā jācenšas ierobežot dzīvnieku tauku daudzumu, jo tas var paaugstināt holesterīna līmeni asinīs. Diēta ar augstu nātrija saturu (sāls) var paaugstināt asinsspiedienu. Diēta ar lielu kaloriju daudzumu noved pie virssvara. Toties diēta, kas satur piecus vai vairāk augļu vai dārzeņu porcijas dienā, var samazināt insulta risku. Nosakot holesterīna līmeni asinīs, svarīgākais ir zema blīvuma lipoproteīnu jeb sliktais holesterīns (ZBLH) un triglicerīdi, jo tie izgulsnējas asinsvadu sieniņās, tos sašaurinot. Šos rādītājus nosaka reizi gadā, novērtējot holesterīna līmeņa izmaiņas pēc veselīga dzīvesveida sākšanas, ja holesterīna līmenis jau ir bijis paaugstināts. Ja ar dzīvesveida izmaiņām vien nepietiek un holesterīna līmenis joprojām ir par augstu, ārsts parakstīs holesterīna līmeni mazinošus medikamentus. Cilvēka organisms var ilgstoši kompensēt pakāpenisku asinsvadu sašaurinājumu, to var nejust līdz pat kritiskam sašaurinājumam, kas izraisa insultu.
Priekškambaru fibrilācija jeb mirdzaritmija ir nozīmīgs insulta riska faktors. Sirds muskulim strādājot ar pārslodzi, attīstās sirds mazspēja, turklāt fibrilācija veicina trombu veidošanos. Lai tos novērstu, jālieto asinis šķidrinoši medikamenti (piemēram, varfarīns) un regulāri jākontrolē INR līmenis asinīs.
Ja cilvēkam ir kāda no insulta pazīmēm, nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Viena no iespējamām pazīmēm ir pēkšņs galvas reibonis un koordinācijas traucējumi. Laboratorisko analīžu rādītāji palīdz diferencēt galvas reiboņa cēloni. Cēlonis var būt arī mazasinība jeb anēmija, par ko liecina samazināts hemoglobīna līmenis. Cits reiboņa cēlonis ir hipoglikēmija – zems cukura līmenis asinīs. Tāpēc glikozes noteikšana ir obligāta visiem cilvēkiem, kam ir aizdomas par insultu. Arī C reaktīvais olbaltums (CRO), aknu funkcijas rādītājs alanīnaminotransferāze (ALAT), kreatinīns, koagulogramma tiek noteikta visiem pacientiem slimnīcas uzņemšanas posmā. Nosaka aknu un nieru laboratoriskos marķierus, īpaši glomerulu filtrācijas ātrumu, jo vairāku ārstēšanā izmantojamo medikamentu devas ir atkarīgas no nieru filtrācijas spējas. Stacionējot insulta slimnieku, papildus visiem pacientiem nosaka ZBL holesterīnu, triglicerīdus, tireoīdstimulējošo hormonu (TSH).
Išēmiskais insults ir viens no biežākajiem antifosfolipīdu sindroma sarežģījumiem. Ja jaunam cilvēkam ir insults, kura cēlonis nav zināms, veic padziļinātu izmeklēšanu. Bez fizikālas un radioloģiskas izmeklēšanas laboratoriski nosaka arī antivielas, kuras var palīdzēt retāku insulta cēloņu (antifosfolipīdu sindroma un citu insulta risku paaugstinošu autoimūnu stāvokļu vai slimību) diagnostikā. Standartā nosaka antiDNS, ANA, ENA, antiPR3, Anti MPO, krioglobulīnus, sifilisa IgM un IgG, antifosfolipīdu IgM un IgG, kardiolipīnu IgG, IgM, IgA, homocisteīnu, lupus (vilkēdes) antikoagulantus un bēta-2 glikoproteīnus.
