Jevgeņijs Bondins: Rūpējies par savu veselību laikus!

Diemžēl daudzi uzskata, ka nav jēgas apmeklēt ārstu, ja tas nenozīmē analīzes vai kādus citus izmeklējumus. “Ko gan, dakter, jūs varat man pateikt bez analīzēm?” – kārtējo reizi man jautā pacienti. Vai tiešām ārsts mūsdienās vairs neko nav spējīgs izdarīt bez analīzēm un specifiskām izmeklēšanas metodēm? Kāpēc tomēr vajadzētu atnākt pie ārsta arī tad, kad nekas nesāp un jūtaties labi? Par savu veselību būtu jādomā katram pašam – atgādina ģimenes ārsts JEVGEŅIJS BONDINS.

Mūsdienās, kad ievērojami ir pagarinājusies cilvēku dzīvildze, kopā ar to pieaugusi arī vairāku hronisku slimību izplatība. Mainījušies veselības aprūpes pieejas akcenti – pirms kādiem 50–60 gadiem pamatcīņa bija pārsvarā par pacienta izdzīvošanu, bet pašlaik milzīgas pūles veselības jomā tiek veltītas tieši dzīves kvalitātei un slimību novēršanai.

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā laikus pamanīt iespējamas slimības sākumu, ir regulāra novērošana pie sava ģimenes ārsta, ideāli – reizi gadā. Runa ir par tā saukto profilaktisko vizīti, kuras laikā uzmanība tiek pievērsta nevis steidzamu problēmu risināšanai (saaukstēšanās, pēkšņas sāpes utt.), bet cilvēka vispārējā veselības stāvokļa izvērtēšanai un iespējamu slimību novēršanas pasākumiem. Tātad tai jābūt atsevišķai vizītei, un parasti tā prasa vairāk laika.

Ko īsti ārsts var izdarīt savā kabinetā

Profilaktiskas vizītes pamataspekti ir šādi: riska faktoru aktualizēšana un dzīvesveida izvērtēšana, visa ķermeņa apskate, hronisku slimību analizēšana, kā arī tiek apsvērti iespējamie pasākumi esošā veselības stāvokļa uzlabošanai.

Vispirms par riska faktoriem. Katrā vecumā tie ir dažādi: agrīnā bērnībā tie ir augšanas vai garīgās attīstības traucējumi, gremošanas traucējumi; pieaugušo vecumā – kaitīgie ieradumi, atpūtas vai aktivitātes trūkums, miega traucējumi, darba specifika; gados vecākiem cilvēkiem kļūst aktuāli jau pazīstamu slimību attīstības riski (sirds un asinsvadu, cukura diabēta, prostatas jeb priekšdziedzera hiperplāzijas, demences risks).

Katram ārstam, ņemot vērā savu specialitāti un kompetenci, ir pienākums izvērtēt apstākļus, kas var ietekmēt pacienta veselību. Lai tos atklātu, parasti nav vajadzīgas analīzes, pietiek ar mērķtiecīgu izjautāšanu. Piemēram, ja laikus atklāj bezmiegu, tad šo problēmu atrisināt ir daudz vienkāršāk, un tā var novērst garīgu izsīkumu vai depresiju; agrīni cīnoties ar aizcietējumiem, var novērst hemoroīdu attīstību. Gados vecāku vīriešu biežākais bieds ir prostatas slimības – tās atklāšana balstās tieši uz pacienta iztaujāšanu, jo diemžēl vairāki pētījumi pierādījuši, ka normai atbilstoši iecienītā prostatas specifiskā antigēna testa rezultāti (PSA līmeņa noteikšana asinīs) nav uzskatāmi par drošu apstiprinājumu slimības neesamībai un arī otrādi – novirze no normas ne vienmēr liecina par ļaunāko.

Citiem vārdiem – cilvēks var pat neiedomāties, ka viņa organismā kaut kas vairs nav līdzsvarā, tāpēc neuzskata, ka būtu jāiet pie ārsta.

Manā praksē bieži novērota šāda situācija: cilvēkam ir liela slodze darbā. Sāp galva – paņem pretsāpju tableti. Pēc dažām dienām no jauna parādās sāpes – iedzer vēl vienu tableti. Tā nemanot jau lieto vairākas reizes nedēļā. Kad prasu, cik bieži ir sāpes, skan atbilde: “Kā parasti” vai “Tas neuztrauc...” Un tikai pēc jautājuma, cik reižu nedēļā nākas lietot pretsāpju zāles, cilvēkam ieslēdzas sapratne, ka tas ir jau diezgan bieži un varbūt tomēr vajadzētu atrast un novērst sāpju iemeslu, nevis ikreiz ķerties pie glābējtabletes.

“Lūdzu, izģērbieties!” – aicina ārsts. “Kam tas vajadzīgs?” nereti brīnās pacienti. Tāpēc tagad pārejam pie nākamā etapa – ķermeņa apskates.

Apskate sākas ar svara un garuma mērīšanu. Straujš svara kritums var liecināt par kādu vielmaiņas slimību (visbiežāk – cukura diabētu) vai pat iespējamu vēzi. Savukārt auguma izteikta samazināšanās liek aizdomāties par mugurkaula bojājumiem vai osteoporozi.

Nākamais solis ir ādas apskate, bet to nudien caur drēbēm neredz, tātad ir jāizģērbjas! (Vislabāk līdz apakšveļai.) Pēdējos gados arvien izplatītākas kļuvušas dažādas ādas problēmas, tostarp dzimumzīmes, kas var pārtapt par ādas audzējiem. Lai to laikus pamanītu, ir vajadzīga regulāra ādas novērošana, kas notiek redzes kontrolē.

Vienlaikus tiek izvērtēts limfmezglu stāvoklis, kas mums atrodas ne tikai kakla rajonā, kur pacienti paši reizēm tos satausta, bet ir izplatīti pa visu ķermeni. Limfmezglu palielinājumu ir viegli konstatēt taustot, un tas liecina par imūnās sistēmas kairinājumu. Protams, biežākais palielinātu limfmezglu iemesls ir infekcijas, bet ir arī citas slimības, kuru pamanāmākās izpausmes sākas limfmezglos.

Nedrīkst aizmirst par iespējamo kāju tūsku – te gan jāsaprot, ka tai arī var būt dažādi iemesli un pakāpes, un daudzi cilvēki tūsku nenovērtē pareizi. Tūska ir pirmā pazīme, ka organismā krājas liekais šķidrums, un iemesls tam varētu būt nieru vai sirds darbības traucējumi.

Liela nozīme ir mugurkaula apskatei. Domāju, ka katrs ir dzirdējis par skoliozi vai radikulītu, bet vai visi zina, ka līdz ar vecumu pieaug šo problēmu izplatība un no tām cieš katrs otrais? Kā to novērst? Svarīgi ir laikus pamanīt mugurkaula asimetriju un muskuļu pārslodzi. Jo tieši muskuļi pārņem lielāko daļu no mugurkaula slodzes, un, ja tie darbojas nepareizi vai ir vāji, – sākas skriemeļu deformācijas, un bieži tas noved pie starpskriemeļu disku trūcēm.

Protams, svarīgs ir arī pārējo locītavu izskats. Tam pievēršot uzmanību, visbiežāk ir iespējams pamanīt plakano pēdu vai izvirzītus kāju lielos pirkstus, kas liecina par nepareizu slodzes sadali uz pēdu un parasti vēlāk noved pie patoloģiskām pārmaiņām ceļos un jostas skriemeļos. Ārsta trenētā acs viegli pamana locītavu pārmaiņas vai atšķirības starp ķermeņa labo un kreiso pusi, bet pats cilvēks bieži vien nepievērš tam vajadzīgo uzmanību, kamēr neparādās sāpes.

Turpinām ar vēdera apskati. Vēders, kur kā siļķes kārbā cieši cits pie cita ir izvietoti vairāki orgāni, taustot ir mīksts un jebkurš tur sataustīts sablīvējums ir aizdomīgs. Vēdera apskates laikā ir iespējams izvērtēt vēdera muskuļu vājo vietu stāvokli un atklāt brukas, kas visbiežāk ir aktuālas sievietēm pēc dzemdībām un fiziski smagi strādājošiem vīriešiem.

Noslēdzot sarunu par fizisko apskati, jāpiemin asinsspiediena mērīšana un plaušu un sirds izklausīšana ar fonendoskopu. Veselam cilvēkam pašam nav iemesla mērīt asinsspiedienu, tas notiek ārsta kabinetā, veicot profilaktisko apskati. Šī vienkāršā procedūra ļauj atklāt parasti sākumā nemanāmu slimību, ko sauc par arteriālo hipertensiju. Neatklāta un tāpēc neārstēta tā noved pie sirds muskuļu bojājumiem un smadzeņu šūnu pastiprinātas bojāejas, nereti izraisot smadzeņu insultu. Savukārt, izklausot sirdi un plaušas, ir iespēja sadzirdēt skaņas, kas rodas, ja ir šo orgānu struktūru (piemēram, sirds vārstuļu vai bronhu) izmaiņas.

Tā parasti notiek ķermeņa pilna fiziskā izpēte. Papildus var veikt redzes asuma pārbaudi, kā arī galvas matainās daļas pārbaudi – vai gadījumā nav utis, kas diemžēl joprojām ir aktuāla problēma, it īpaši starp mācību iestāžu apmeklētājiem un dienesta viesnīcās jeb kopmītnēs dzīvojošajiem.

Un tas ir viss?

Pēc pacienta iztaujāšanas un apskates ārstam un, cerams, arī pacientam ir izveidojies visaptverošs viedoklis par esošo veselības stāvokli. Ir īstais brīdis veikt loģisku apkopojumu un sniegt rekomendācijas.

Vispirms saruna notiek par jau esošajām slimībām. Tās laikā ar pacientu tiek pārrunāta esošo hronisko slimību ietekme uz veselību un vēlamie mērķi to ārstēšanā. Piemēram, runājot par cukurslimību jeb diabētu, jāuzsver acu ārsta apmeklējuma nepieciešamība – arī profilaktiski –, lai nepalaistu garām minimālas pārmaiņas tīklenē, kas diemžēl var attīsties nemanāmi.

Tālāk ārsts informē pacientu par vēlamiem papildu izmeklējumiem, kas ir paredzēti slimību profilakses programmā. Visbiežāk tie ir mamogrāfija sievietēm un slēpto asiņu tests fekālijās jeb fēcēs cilvēkiem virs 50 gadu vecuma – šie izmeklējumi ļauj laikus atklāt krūts un resno zarnu vēzi

Apkopojot visu, vēlos uzsvērt, ka, ejot uz profilaktisko apskati, būtisks ir noskaņojums – galvenais mērķis ir nevis atrast kādu slimību, bet saprast, ko es varu izdarīt, lai justos labi un būtu vesels!

Mēs nedzīvojam vieglā laika posmā: steiga, cīņa ar ekonomiskiem faktoriem, darba rutīna – tas viss noved pie laika un enerģijas trūkuma, kas ļauj risināt tikai mokošas steidzamas veselības problēmas. Profilaktiska vizīte pie ārsta – tā ir iespēja padomāt par nākotni, un tai labākais iznākums ir ārsta vārdi: “Jums viss ir kārtībā, lai tā ir arī turpmāk!”

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada jūlija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!