Jeļena Zbaracka: Nāk rudens – sargi degunu!

Septembris – pirmais rudens mēnesis – sev līdzi nes ne vien jaunā mācību gada sākumu, bet arī aizliktu degunu un sāpošu kaklu jeb saaukstēšanās sezonu. Ņemot vērā, ka šis ir īstens ziedu laiks ausu, kakla un deguna ārstiem, uz sarunu aicinājām otolaringoloģi JEĻENU ZBARACKU. Ārste stāsta, ka rudens (līdzīgi kā pavasaris) ir periods, kad biežāk iekaist visi minētie orgāni un ir lielāks pacientu pieplūdums gan ar akūtām vainām, gan hronisko slimību paasinājumiem. Jāpiebilst, ka kopumā visā pasaulē otolaringoloģiskā patoloģija ir viens no biežākajiem iemesliem mācību/darba kavējumam. Starp biežākajām rudens sezonas slimībām minami vidusauss iekaisums un tonsilīts, taču slimību līderis ir rinosinusīts – par to arī turpmākajā sarunā.

Slimības būtība un raksturīgās sūdzības

Par rinosinusītu sauc deguna dobuma un deguna blakusdobumu gļotādas iekaisumu, ko visbiežāk izraisa vīrusi. Retāk vīrusa infekcija komplicējas ar bakteriālu infekciju.

Slimības gadījumā cilvēks visbiežāk sūdzas par apgrūtinātu elpošanu caur degunu, spiedošu sajūtu sejas vidusdaļā, izdalījumiem no deguna, galvassāpēm, nespēku; var būt arī kairinošs klepus (klasiski simptomi, kas liecina par to, ka cilvēks ir saaukstējies). Šiem simptomiem var pievienoties paaugstināta ķermeņa temperatūra, kas parasti nav ļoti augsta (nesasniedz 38 °C robežu).

Ārstēšanas metodes

Visbiežāk deguna blakusdobuma infekcijas var ārstēt simptomātiski – tas nozīmē, ka speciālus medikamentus, kuriem ārsts izraksta recepti, lietot nav nepieciešams (taču gadījumos, kad vīruss novājina organisma spējas un paver ceļu baktērijām, ir nepieciešams lietot antibakteriālus līdzekļus).

Simptomātiskai ārstēšanai noder zāļu tējas un aptiekā nopērkamie līdzekļi karstu dzērienu pagatavošanai, bezrecepšu deguna aerosoli vai pilieni. Tāpat drīkst lietot vieglus pretsāpju un pretiekasuma līdzekļus.

Visbiežākā kļūda, ko pieļauj pacienti, ir deguna blakusdobumu sildīšana mājas apstākļos.To neiesaka darīt, jo, sildot ar sildīšanas ierīcēm vai karstiem apliekamajiem vai produktiem, tiek palielināta deguna un deguna blakusdobumu gļotādas tūska, un simptomi var progresēt.

Kad noteikti vērsties pie ārsta

Cilvēkam ar rinosinusīta simptomiem obligāti jāvēršas pie ārsta, ja:

* ir izteikti paaugstināta ķermeņa temperatūra (virs 38,5 °C), ko nav iespējams mazināt ar simptomātisku ārstēšanu;

* lietojot bezrecepšu medikametus, simptomi nevis mazinās, bet progresē;

* simptomi ir ilgstoši un bez uzlabošanās (nedēļu un ilgāk);

* ja parādās jauni simptomi jeb tā sauktie sarkanā karoga simptomi: izteiktas galvassāpes, slikta dūša, vemšana, nepatika pret gaismu, skaņām, acu simptomi: dubultošanās, pietūkums acu apvidū, sejas asimetrija.

Negaidot simptomu pasliktināšanos, vairāk uzmanīties un ātrāk vērsties pie ārsta (vēlams – pat slimības sākumā) vajadzētu tiem cilvēkiem, kam ir nopietnas blakusslimības (piemēram, cukura diabēts); anamnēzē smagas galvas un sejas traumas, kā arī tiem, kas saņem terapiju saistībā ar ļaundabīgiem audzējiem. 

Saaukstēšanās un grūtniecība

Atsevišķa kategorija, kam vērts pievērsties, ir grūtnieces, jo arī viņām būtu vēlams saaukstēšanās epizodes laikā parādīties ārstam, lai saskaņotu terapiju un  izvēlētos medikamentus, kas nekaitēs nedz gaidāmajam mazulim, nedz pašai sievietei. Grūtniecības laikā vienmēr ir rūpīgi jāapsver, kurus medikamentus drīkst lietot, bet kurus ne. Vēlos īpaši uzsvērt, ka rinosinusīta gadījumā grūtniecēm ir piemēroti deguna aerosoli, ko iespējams iegādāties vienīgi ar recepti, turpretim ar tiem līdzekļiem, kas aptiekās nopērkami brīvi (virkne tā saukto dekongestantu jeb deguna pilienu, kas iedarbojas, sašaurinot asinsvadus), vajadzētu uzmanīties. Daudz drošāk grūtniecības laikā ir lietot ārsta izrakstītus nazālos hormonus (no tiem gan nosaukuma dēļ cilvēki lielākoties baidās), kas, lietoti kursa veidā (parasti līdz vienam mēnesim), ne vien ir droši, bet arī labi palīdz mazināt un novērst traucējošos simptomus.

No pretsāpju un pretiekaiuma medikamentiem pirmās izvēles līdzeklis, ar ko sākt ārstēties mājas etapā, ir paracetamols, savukārt ibuprofēns un diklofenaks grūtniecēm nav iesakāms.

Kā izvairīties no saslimšanas

Pirmais, kas būtu jāatceras, domājot par slimību profilaksi rudens sezonā, ir tas, ka lielāko daļu vīrusu un baktēriju cilvēks pārnēsā ar rokām. Nebūs melots – un arī jebkurš no speciālistiem, tostarp infektologi, apstiprinās, ka no daudzām nopietnām infekcijām iespējams izvairīties, rūpīgi ievērojot roku higiēnu – nomazgājot rokas pirms katras ēdienreizes un cenšoties ar nemazgātām rokām nepieskarties sejai.

Otrkārt, jāsargās no organisma temperatūras maiņām – jāizvairās no pārsalšanas un arī no pārkaršanas, izvēloties laikapstākļiem atbilstošu apģērbu un sasvīdušam neejot aukstumā. Piemēram, mūsu platuma grādos bieži vien rīti ir ļoti auksti, pa dienu kļūst siltāk, bet vakarā – atkal auksti, tāpēc labāk no mājām ārā doties, saģērbjoties vairākās kārtās – tā, lai, kļūstot siltākam, var, teiksim, novilkt virsjaku, paliekot tikai džemperī, bet vēlāk virsjaku atkal uzvilkt.

Treškārt, iespējams ievērot katrai sezonai atbilstošus īpašus profilaktiskus pasākumus, kas noteikti ieteicami tiem cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām slimībām, kā arī bērniem, kur apmeklē skolu vai bērnudārzu. Piemēram, vasarā iesakām norūdīties, bet rudens sezonā, kad ir aktuāli vīrusi un citas infekcijas, degunu vēlams vienu vai divas reizes dienā skalot ar sāls šķīduma aerosolu. Pierādīts, ka infekcijas ierosinātājs sākumā nogulsnējas – pielīp pie deguna dobuma vai citu augšējo elpceļu gļotādas un tikai vēlāk iekļūst dziļāk, lai izraisītu slimību. Veicot deguna dobuma skalošanu, tas ir, – noskalojot mikroorganismus, mazinās to spējas ierosināt slimību. 

JEĻENA ZBARACKA

Otolaringoloģe

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Otorinolaringoloģijas nodaļa

Tālr. 67069280, http://www.stradini.lv

Foto: https://www.jerecuperemonex.com/wp-content/uploads/2015/06/relation-mouchoir.jpg