Jeļena Pavlova: Dzelzs nozīme bērnu uzturā

Dzelzs ir minerālviela, kas nepieciešama asinsradei. Ja dzelzs trūkst, netiek pietiekamā daudzumā sintezēts hemoglobīns – īpaša olbaltumviela, kas nogādā skābekli uz visām organisma šūnām. Dzelzs ir svarīga imūnai un nervu sistēmai, kā arī matu, ādas un nagu veselībai. Tā ir nepieciešama normālai bērna augšanai, psihomotorai un kognitīvai attīstībai.

Dzelzs trūkuma pazīmes:

• agrīnā vecumā runas attīstības un kustību koordinācjas traucējumi, uzvedības traucējumi,

• enerģijas trūkums, nogurums, nemiers,

• kognitīvo funkciju traucējumi – atmiņas un koncentrēšanās pasliktināšanās, mācīšanās grūtības, motivācijas trūkums, slikts noskaņojums,

• bālums, pazeminoties hemoglobīna līmenim,

• slikta ēstgriba un tieksme ēst neparastas lietas, piemēram, ledu, zemi, krītu,

• bieža saaukstēšanās un infekciju risks.

Dzelzs deficīta anēmija ir diezgan izplatīta bērniem un organismā rodas, vispirms pazeminoties dzelzs rezervēm (ferritīnam) un pēc tam arī hemoglobīna līmenim.

Dzelzs deficīta galvenie iemesli

1. Ar dzelzi nabadzīga diēta.

Veģetāra diēta. Bērniem ir lielākas prasības pēc dzelzs, tāpēc īpaši svarīgi nodrošināt produktus ēdienkartē, kas būs labs dzelzs avots. Vērīgiem ir jābūt vecākiem, kuri dod bērnam veģetāru uzturu, bet īpaši gadījumā, ja bērns ēd vegānu vai svaigēdāju uzturu. Dzelzs trūkuma risks šādiem bērniem ir lielāks.

Bērna piebarošana vēlāk par 6 mēnešu vecumu. Katram zīdainim dzimšanas laikā pieejamais dzelzs ir diezgan nemainīga vērtība – 70–75 mg/kg, bet tas tiek patērēts, kad mazuļa ķermeņa svars dubultojas, t. i., līdz 4–6 mēnešiem. Līdz šim brīdim bērniem, kas tiek baroti ar krūti, parasti neattīstās dzelzs deficīta anēmija. Tas ir saistīts ar mātes piena unikālajām īpašībām: relatīvi zems dzelzs saturs (0,2–0,4 mg/l), bet augsta uzsūkšanās spēja, kas sasniedz 50–60%, ko ievērojami atvieglo pienā esošais laktoferīns. Bērniem vecumā no 4 līdz 12 dzīves mēnešiem palielinās vajadzība pēc dzelzs. Tas ir saistīts ar viņu straujo augšanu un lielo pieprasījumu pēc šī mikroelementa. Dzelzs, kas iegūta ar mātes pienu, ir pietiekama, lai segtu zīdaiņu fizioloģiskos zaudējumus, bet ar to nepietiek, lai saglabātu pozitīvu līdzsvaru: dzelzs, kas nepieciešama hemoglobīna veidošanai, uzkrājas rezervju veidā. Pēc 6 mēnešu vecuma jau būs izsīkušas dzelzs rezerves arī mazuļa organismā.

Palielināta (vairāk par 750 ml diennaktī) govs piena lietošana līdz viena gada vecumam. Dzelzs daudzums piena produktos ir mazs, un tā biopieejamība ir neliela, jo pienā esošais kalcijs un govs piena olbaltums traucē uzsūkties dzelzij, turklāt govs piena olbaltumvielas var izraisīt mazulim nelielu asiņošanu no kuņģa un zarnu trakta. Tas parasti līdz 12 mēnešu vecumam pāriet, un problēmas ar piena produktu lietošanu neturpinās.

Vienveidīgs uzturs otrajā dzīves gadā, mazuļa atteikšanās no gaļas, zivīm un citiem labiem dzelzs avotiem.

2. Asins zudums – specifiskas kuņģa un zarnu trakta slimības, piemēram, kuņģa čūla (bērniem nav raksturīga), parazītu invāzijas (piemēram, cērmes), meitenēm pusaudzēm asins zudums menstruāciju laikā.
3. Dzelzs uzsūkšanās traucējumi. Organisma nespēja uzsūkt pietiekamu dzelzs daudzumu no pārtikas. To var izraisīt, piemēram, tievās zarnas slimības – celiakija, Krona slimība.
4. Samazinātas dzelzs rezerves vai pastiprināta dzelzs izmantošana zīdaiņiem. Iznēsāta jaundzimušā ķermenī ir 250–300 mg dzelzs, salīdzinājumā – pieaugušajam ir 2–5 g dzelzs. Tātad, ņemot vērā svaru, jaundzimušajam organismā dzelzs ir vairāk. Vislielākās dzelzs rezerves auglim veidojas grūtniecības trešajā trimestrī. Dzelzs deficīta anēmijas attīstības risks pastāv mazuļiem, kuru mātēm grūtniecības laikā bija zems dzelzs līmenis vai bijusi daudzaugļu grūtniecība; palēnināta augļa intrauterīna augšana, jo samērā augsta dzelzs satura uzkāršanās notiek jaundzimušā ķermenī intrauterīnās attīstības periodā; mazs zīdaiņa dzimšanas svars; priekšlaicīgi dzimis zīdainis; pārāk ātri pārgriezta nabas saite; pirmajos dzīves mēnešos strauja mazuļa augšana un pieņemšanās svarā (pastiprināta dzelzs izmantošana).

Dzelzs uzsūkšanās

Lielākā daļa dzelzs (90%) uzsūcas divpadsmitpirkstu zarnā. Dzelzs deficīta gadījumā dzelzs uzsūkšanās palielinās līdz pat 50%.

Organisms var uzņemt divu formu dzelzi:

• hēma jeb divvērtīgo dzelzi – Fe (II), ko satur dzīvnieku izcelsmes produkti – gaļa, zivis, jūras produkti,
• nehēma jeb trīsvērtīgo dzelzi – Fe (III), kas atrodas augu izcelsmes produktos – graudaugos, pākšaugos, riekstos, sēklās, dārzeņos, augļos.

Hēma dzelzij uzsūkšanās spējas ir daudz augstākas nekā nehēma dzelzij no augu valsts produktiem. Cilvēka organisms spēj uzņemt līdz pat 30% no dzīvnieku produktos esošā dzelzs daudzuma, bet no augu produktiem aptuveni 10–15%. Kaut gan daži augu izcelsmes produkti satur daudz dzelzs, tie bērna organismu lielākoties nespēj nodrošināt ar pietiekamu dzelzs daudzumu. Augu izscelsmes vielas – tanīni, fitāti, fosfāti, oksalāti – veido nešķīstošus savienojumus ar trīsvērtīgo dzelzi un izdalās ar fēcēm. Arī šķiedrvielas mazina dzelzs uzsūkšanos. Zarnās šķiedrvielas praktiski netiek sagremotas, uz to virsmas tiek fiksēta dzelzs, kas pēc tam izdalās ar fēcēm. Turpretī askorbīnskābe (C vitamīns) un dzīvnieku olbaltumvielas (gaļa, zivis) palielina šī mikroelementa uzsūkšanos.

Dzelzs riska mazināšana

Lai mazinātu dzelzs deficīta risku, mazuli ir jāsāk laicīgi piebarot, kas notiek ne vēlāk par 6 mēnešiem ar krūti barotiem bērniem, savukārt mazuļiem, kuri tiek ēdināti ar piena maisījumu, piebarošana jāuzsāk 4 mēnešu vecumā. Vispirms bērnam dod dārzeņus un graudaugus (kā pirmos vēlams izvēlēties griķus, jo tie saturēs vairāk dzelzs) un pēc tam gaļu (vispirms gaļu) un zivis. Gaļu bērna ēdienkartē iekļauj 5–6 mēnešu vecumā atkarībā no tā, vai bērns ir mākslīgi barots vai ar mātes pienu. Bērnam līdz 2 gadu vecumam gaļas daudzums dienā ir 50–60 g. Skolas vecuma bērnam tie būs jau 150–200 g dienā. Gaļa un zivis jālieto kopā ar dārzeņiem, kas ir C vitamīna avots un veicina dzelzs uzsūkšanos.

Bērniem, kam ir dzelzs deficīta risks vai diagnoze “dzelzs deficīta anēmija”, nav ieteicams ar dzelzi bagātus ēdienus ēst kopā ar piena produktiem, jo tie samazinās dzelzs absorbciju (1 glāze piena samazina dzelzs uzsūkšanos par aptuveni 50%). Bērniem jebkurā vecumā būtu jāizvairās no stirpas melnās tējas un kafijas lietošanas, kas nelabvēlīgi ietekmē dzelzs uzsūkšanos organismā.

Jāņem vērā, ka našķis “Hematogens” satur dzelzi (vizbiežāk 2,5 mg, retāk 7 mg), tomēr tajā ir arī daudz cukura. Vienā batoniņā ir aptuveni 20–34 g cukura, kas ir dienas norma mazam bērnam. Tādēļ, ja tiek lietots šāds saldums, tad papildu našķu lietošana šajā dienā vairs nav ieteicama.

Ieteicamais dzelzs daudzums dienā bērniem:

• no 7 mēnešu līdz 6 gadu vecumam – 8 mg,
• no 7 līdz 10 gadu vecumam – 10 mg,
• no 11 līdz 14 gadu vecumam –11 mg,
• no 15 līdz 18 gadu vecumam zēniem – 11 mg,
• no 15 līdz 18 gadu vecumam meitenēm – 15 mg.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada jūnija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!