Jeļena Derova: Cilvēka mikrobioms

Kas ir mikrobiota? Mikroorganismi, kas dzīvo izveidotā vidē.

Kas ir mikrobioms? Pilns mikrobu, to gēnu un genomu komplekss konkrētā vidē.

Cilvēka mikrobioms – tas ir visu mikroorganismu kopums, kuri dzīvo cilvēka ķermenī un mijiedarbojas cits ar citu un organismu kopumā.

Cilvēka mikrobioms – mikroorganismu kopums, kas mīt:

• deguna blakusdobumā;
• kuņģa un zarnu traktā;
• uz ādas;
• uroģenitālajā sistēmā;
• plaušās;
• limfatiskajā sistēmā.

Kuņģa un zarnu trakta orgāni veido otru lielāko cilvēka organisma virsmu, kas aizņem apmēram 250–400 m2. Dzīves laikā caur to iziet apmēram 60 tonnu pārtikas. Tajā ir vairāk nekā 1000 dažādu sugu mikroorganismu, par daudziem mums ir ierobežotas zināšanas. Gremošanas trakts veic tādas svarīgas funkcijas kā barības vielu uzsūkšana, nodrošina selektīvu fizisku, mikrobioloģisku un imunoloģisku barjeru, kas pasargā organismu no potenciāli bīstamām vielām un mikroorganismiem.

Kuņģa un zarnu trakta mikroorganismu populācija (mikrobiota) ir lielākā skaita ziņā un nozīmīgākā cilvēka veselības uzturēšanai.

Cilvēkam piedzimstot, gremošanas trakts ir sterils. Pirmo dažu stundu laikā caur muti gremošanas traktā nonāk streptokoki, pēc 24 stundām pienskābās baktērijas (bifidobakterijas, laktobaktērijas), zarnu nūjiņas, enterokoki un citas baktērijas. Tālāko 10–21 dienas laikā baktēriju vairošanās turpinās, un izveidojas cilvēkam raksturīgā zarnu normālā mikroflora. Normālā zarnu mikroflora organismā veido tā saukto ekoloģisko sistēmu, kas ir sabalansētā stāvoklī ar nosacīti patogēnu (sliktu) mikrofloru. Kad šis līdzsvars tiek izjaukts, tad sliktās baktērijas sāk savu nelabo darbu. Normālas zarnu mikrofloras galvenā loma ir neļaut sliktajiem mikroorganismiem, tādiem kā Candida, Staphylococcus un citi, augt un vairoties.

Mikrobiota pakāpeniski mainās: bērniem tā ir jauna, pieaugušajiem –nobrieduša, veciem cilvēkiem – novecojas. Baktēriju populācija dubultojas vienu, divas reizes dienā. Normālu zarnu baktēriju izvietojumu palīdz uzturēt: kuņģa skābe, ritmiska zarnu peristaltika, žults un aizkuņģa dziedzera sulas izdalīšanās zarnās, ileocekālā vārstuļa darbība, gļotu sekrēcijas zarnās, enterocītu lieliskā reģenerācijas spēja.

Zarnu trakts ir vilinoša dzīvesvieta arī patogēnām baktērijām, vīrusiem, parazītiem, un, ja patogēnās baktērijas vai vīrusi nokļūst zarnu traktā lielā daudzumā un zarnu spēja ar tām cīnīties ir novājināta, patogēnās baktērijas var iekļūt organismā un radīt iekšējo orgānu bojājumus. Cīnīties pret slimību izraisošām baktērijām palīdz normālā mikroflora.

Zarnas prot atšķirt un izskaust patogēnās baktērijas. Nevēlamās baktērijas var tikt pilnīgi iznīdētas vai arī tā nomāktas, ka, paliekot nelielā daudzumā, tās jau nerada briesmas.

Dažādu nelabvēlīgu apstākļu – stresa, novecošanās, badošanās, parazītu invāzijas, antibiotiku lietošanas, vēdera dobuma operāciju, radiācijas, hlorēta ūdens, lauksaimniecības ķimikāliju, nepilnvērtīga vai arī nesabalansēta uztura – ietekmē zarnu mikroflora var ievērojami mainīties. Medikamentu lietošana, it īpaši antibiotikas, ir izplatītākais un būtiskākais zarnu mikrofloras pārmaiņu cēlonis. Turklāt dažas zāles spēj mainīt zarnu pH, kas paaugstina zarnu mikrofloras pārmaiņu risku. Piemēram, klīniskajos pētījumos ir pierādīts, ka pH paaugstināšanās, ārstējot divpadsmitpirkstu zarnas čūlu ar skābi mazinošiem līdzekļiem, noved pie nozīmīga gramnegatīvo baktēriju skaita pieauguma. pH izmaiņas zarnās var arī ietekmēt baktēriju metabolisko aktivitāti.

Zarnu mikroflorai ir slikti, ja cilvēks ievēro stingru diētu, t.i., ēd tikai viegli sagremojamus produktus – tādus, kas uzsūcas zarnu sākuma daļā un līdz tālākās zarnu daļās mītošajām baktērijām nemaz nenonāk. Veselīga uztura nosacījums ir daudzpusīgs (zivis, gaļa, piena produkti), šķiedrvielām bagāts, grūti sagremojams (dārzeņi, augļi, graudaugu produkti) ēdiens. 

Mikrobiologi 19. gadsimta beigās noskaidroja, ka zarnu mikroflora veseliem cilvēkiem atšķiras no slima cilvēka mikrofloras. Labvēlīgu mikrofloru nosauca par probiotikām (burtiski tulkojot 'priekš dzīves'). Tie ir mikroorganismi, kas ietekmē cilvēku  un dzīvnieku veselības stāvokli.

Zarnu traktā iekļuvušās patogenās baktērijas var censties izskaust ar antibiotiku palīdzību. Diemžēl antibiotikas neprot slimību izraisošās baktērijas atšķirt no normālās mikrofloras pārstāvjiem. Tās iznīdē gan ienaidniekus, gan draugus.

Tāpēc ir radīti preparāti, kas ļauj stiprināt normālo mikrofloru. Tie ir preparāti, kas satur laktobaciļus, bifidobaktērijas, rauga sēnītes Saccharomyces vai dažādas šo baktēriju kombinācijas. Tātad normālās baktērijas var izmantot, lai gūtu uzvaru cīņā ar slimību izraisošām baktērijām.

Ir grūti pateikt, kuras probiotikas lietot, jo to ir daudz un ar dažādu baktēriju sastāvu. Nevar galvot, ka kopā saliktas trīs vai četras baktērijas vienmēr būs labāk nekā viena. Nav tā, ka var paņemt laktobaciļus vai Saccharomyces, visu mūžu tās lietot un nodrošināties pret antibiotiku izraisītiem bojājumiem, pret vīrusu radītām caurejām un līdzīgām problēmām. Pagaidām šādā veidā stiprināt imūnsistēmu nav iespējams.

Probiotikas lieto: zarnu mikrofloras normalizēšanai, caurejas un aizcietējumu ārstēšanai un profilaksei, iekaisīgu zarnu slimību ārstēšanai un profilaksei, pacientiem pēc staru terapijas, zarnu mikrofloras atjaunošanai pēc tās izmaiņām, saistītām ar antibiotiku, sulfanilamīdu lietošanu, pacientiem ar alerģiju un ekzēmu, pret medikamentozo terapiju orientētiem pacientiem, pirms a/b terapijas pacientiem ar zarnu problēmām. Tomēr pirms lietošanas būtu labi konsultēties ar ārstu.

Pēdējā laikā pieaug interese par probiotikām un to lietošanu gremošanas trakta slimību ārstēšanai bērniem un pieaugušiem, un, kaut līdz galam nav noskaidrots probiotiku darbības mehānisms, liels pētījumu skaits demonstrē probiotiku lietošanas efektivitāti ārsta praksē.

Normāla zarnu mikroflora ir vesela organisma pamatrādītājs. /A. Nisle/

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2018. gada septembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!