Jaundzimušo aprūpe slimnīcā
Ja zīdainim slimnīcā būs jāuzkavējas ilgāk, vecākiem nāksies saplānot savu dzīvi un darbus tā, lai varētu atrasties līdzās bērnam, un nereti tas nozīmē ierastās ikdienas pilnīgu pakārtošanu mazulim. Tās var būt dažas dienas, tomēr ir gadījumi, kad vecāki ar savu bērnu slimnīcā pavada vairākus mēnešus. Specifiska aprūpe un ārstēšana parasti notiek Rīgā, un tas ir īpaši grūts laiks tiem vecākiem, kuru dzīvesvieta atrodas kādā citā valsts reģionā, turklāt ģimenei jāaprod ar jaunajiem apstākļiem – gan ar jaundzimušo, gan ar kāda vecāka prombūtni.
Ja bērns piedzimis priekšlaikus, tad slimnīcā pavadītais laiks ir atkarīgs no gestācijas vecuma – pēc cik grūtniecības nedēļām mazulis nācis pasaulē – un dažādiem citiem faktoriem. Pasaulē gada laikā priekšlaikus piedzimst aptuveni 15 miljoni bērnu – apmēram 6–10 procenti no visiem jaundzimušajiem. Latvijā šis rādītājs ir 5–6 procenti gadā (2014. gadā no 21 746 jaundzimušajiem 1221 piedzima priekšlaikus). Pēc Pasaules Veselības organizācijas definīcijas, par dzīvi dzimušu uzskata bērnu, kurš dzimis, sākot no 22. gestācijas nedēļas, un sver vairāk par 500 gramiem.
Lai veicinātu sabiedrības izpratni par priekšlaikus dzimušiem bērniem un aprūpes specifiku pirmajos dzīves mēnešos un arī turpmāk, dažādas starptautiskas organizācijas un vecāku apvienības 2008. gada 17. novembrī sāka atzīmēt priekšlaikus dzimušo bērnu dienu. Priekšlaikus dzimušo bērnu dienas simboli visā pasaulē ir miniatūru zeķīšu virtene un violetā krāsa, savukārt programmas norises atšķiras. Piemēram, Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā bija apskatāmi stendi ar priekšlaikus dzimušu bērnu dzīvesstāstiem, Maķedonijā ielās izbrauca motociklu kluba Harley Davidson biedru kolonna, vedot inkubatoru un priekšlaikus dzimuša bērna manekenu, Vācijā medicīnas un drošības tehnoloģiju rūpnīcā Dräger gaiteņi tika izrotāti ar miniatūrām zeķīšu virtenēm, un zeķīšu pāri saņēma arī ikviens uzņēmuma darbinieks. Daudzu valstu pilsētu parki un celtnes tiek izgaismotas violetās gaismās, Zviedrijā regulāri notiek konferences, lai rastu iespēju palīdzēt priekšlaikus dzimušo bērnu ģimenēm.
Glābj modernās tehnoloģijas
Latvijā priekšlaikus dzimušo bērnu dienu atzīmē kopš 2012. gada. Pirmos divus gadus 17. novembra pasākums notika Rīgas Domā ar svētbrīdi un operas mākslinieku piedalīšanos, un tika aizsākta tradīcija kādai izstādei. Fotogrāfs Juris Beikmanis ik gadu iemūžina vienus un tos pašus bērnus, kas savulaik dzimuši priekšlaikus, tādējādi paverot iespēju sekot viņu augšanai un attīstībai.
2012. gadā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas kapelāne Inta Morica un neonatoloģijas māsa Olita Lase uzrakstīja lūgšanu, kura pirmo reizi izskanēja Rīgas Domā, atzīmējot priekšlaikus dzimušo bērnu dienu. Tas ir aizlūgums par visiem, kuri ir saistīti ar priekšlaikus dzimušiem bērniem (lūgšanas teksts – http://www.piedzimuagrāk.lv/lv/lugsana).
Attīstoties medicīnai, tehnoloģijām, kā arī aprūpes un ārstniecības personāla zināšanām un prasmēm, izdzīvo aizvien mazāka svara gestācijas vecuma priekšlaikus dzimušie bērni. Tas tāpēc, ka viņu augšana un nobriešana notiek piemērotā vidē, saņemot saudzīgu un attīstību veicinošu aprūpi no pieredzējuša personāla. Šādas aprūpes svarīgākie aspekti skar pozicionēšanu, zīdīšanas veicināšanu, ēdināšanas sākšanu, specifisku un smalku medicīnisku manipulāciju veikšanu.
Svarīgs komandas darbs
Grūtniecības periodā māte un topošais tēvs sāk apzināties sevi kā vecākus. Taču priekšlaicīgu dzemdību gadījumā viņi jaunajai lomai vēl nav psiholoģiski nobrieduši, bet rūpes par jau dzimušo bērniņu jāuzņemas, un tiek lietots jēdziens priekšlaicīgi vecāki, lai uzsvērtu, ka pirms laika dzimušā mazuļa vecākiem vajadzīga īpaša palīdzība. Pat tad, ja bērns dzimis paredzētajā laikā, taču veselības stāvokļa dēļ nonācis slimnīcā, arī tam vecāki var nebūt sagatavoti, jo bija plānojuši doties mājās jau dažas dienas pēc dzemdībām. Jaundzimušo nodaļā ļoti nozīmīgs ir visas komandas kopējs darbs un ārstniecības un aprūpes personāla sadarbība ar vecākiem. Māsas, kas aprūpē jaundzimušos, ir neatsverams atbalsts un skolotājas vecākiem, – viņas izskaidro īpašās aprūpes nepieciešamību un parāda to arī praksē, lai vecāki varētu pēc iespējas pilnvērtīgāk veikt sava bērna aprūpi. Jāpiebilst, ka vecāku līdzdalība ir svarīga kā no fiziskā, tā emocionālā aspekta, un tas ir viens no saudzīgas aprūpes pamatprincipiem.
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2015. gada decembra numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!