Jaunas tehnoloģijas ausu, kakla un deguna ārstēšanā
Ausu, kakla un deguna slimību speciālists Jurģis Urtāns Jēkabpils reģionālajā slimnīcā sāka strādāt 2012. gada februārī, kad atgriezās dzimtajā novadā un sāka operēt ikdienu gan pieaugušos, gan bērnus. 2014. gadā slimnīcas vadība atrada līdzekļus jaunas, augstas izšķirtspējas endoskopiskas tehnoloģijas iegādei, ar kuru var veikt ļoti sarežģītas deguna operācijas. Endoskopā ir iebūvēta augstas izšķirtspējas kamera, kas operāciju deguna dziļumā ļauj veikt teicamā redzes kontrolē. Endoskopiskie instrumenti ir ļoti mazi, ķirurgs ar tiem rīkojas pašā deguna dziļumā, taču lieli griezieni nav jāveic un pacientam pēc operācijas ir teicams kosmētiskais efekts. Endoskopiskās operācijas var veikt ar mazu asins zaudējumu, tās nav agresīvas, nerada lielu traumu, un pacients pēc šīm operācijām ātrāk atveseļojas. Ja nav sarežģījumu, pacients var doties mājās operācijas dienā.
Ārsts Jurģis Urtāns ikdienā lieto apzīmējumu LOR, kas ir abreviatūra no latīņu vārdiem balsene (laryngo-), auss (oto-) un deguns (rhino-), tāpēc šajā rakstā arī mēs pieturēsimies pie šī ārstu slenga. Pareizāk ausu, kakla un deguna ārstus būtu saukt par otorinolaringologiem.
Visas LOR operācijas var veikt un veic Jēkabpilī
Jēkabpils reģionālajā slimnīcā tiek veiktas visas standarta LOR operācijas, visbiežāk – mandeļu, adenoīdu, deguna starpsienas operācijas. Slimnīcas neiroloģijas nodaļā tiek ārstēti akūti operējamie LOR pacienti, piemēram, pacienti ar strutu sakopojumu aiz mandeles vai deguna asiņošanu un neskaidru veidojumu degunā. Atsevišķā slimnīcas korpusā atrodas dienas stacionārs. Dienas stacionārā tiek veiktas plānveida operācijas gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Pārsvarā visas operācijas ir valsts apmaksātas. Uz vizīti pie ārsta Jurģa Urtāna jāpierakstās laikus, parasti iepriekšējais pieraksts ilgst trīs līdz četras nedēļas. Uz plānveida operāciju bērniem parasti jāgaida viens vai divi mēneši, pieaugušajiem – divi mēneši vai pat nedaudz ilgāk. Kāpēc tā? Latvijas dienvidaustrumu reģionā LOR operācijas šādā apjomā veic tikai Jēkabpilī un Ludzā. LOR pacienti uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu brauc no Daugavpils, Rēzeknes, Madonas, Aizkraukles, Līvāniem, Pļaviņām un Preiļiem. Brauc arī no Vidzemes, Rīgas un Lietuvas ziemeļpuses, jo žemaišiem Jēkabpils ir tuvāka un saprotamāka nekā Viļņa vai Kauņa.
Vasarā rindas ir garākas, jo vienīgais ārsts iet atvaļinājumā. Tiesa, ja vien Jurģis Urtāns atrodams Jēkabpilī, viņu mēdz saukt konsultēt un operēt arī tad, ja ir brīvdiena vai atvaļinājums.
Visvairāk rindas, negācijas un mieles rada valsts apmaksātās kvotas. Katru gadu jau vasarā valsts apmaksātās kvotas mēdz beigties, un uz plānveida operāciju tādā gadījumā varēs pieteikties tikai nākamajā gadā. Vairāk nekā puse Jurģa Urtāna operēto pacientu nāk no citiem Latvijas reģioniem, bet uz konsultācijām, pieņemšanām un apskatēm citu reģionu pacienti ir ceturtdaļa vai trešdaļa – kā kurā mēnesī. Plānošanas reģions, kam valsts dod naudu par LOR operācijām, ir bijušā rajona robežās, bet pacienti var saņemt pakalpojumu jebkurā vietā Latvijā, kur vēlas. Atgādināšu, ka bijušais Jēkabpils rajons tagad sadalīts Jēkabpils pilsētā, kā arī Jēkabpils, Krustpils, Aknīstes novados.
Jurģis Urtāns Jēkabpils slimnīcā gadā veic aptuveni 600 otolaringoloģisku operāciju. Lai veiktu vairāk operāciju, būtu nepieciešams vairāk operējošu speciālistu. Viens ārsts vairāk izdarīt nevar. Protams, būtu nepieciešami operējoši otorinolaringologi arī Daugavpilī un Rēzeknē, būtu labi, ja visās mazākās Latgales, Vidzemes un Sēlijas pilsētās būtu ārsti, kas pacientus konsultētu, nosūtītu un sagatavotu operācijām.
Valsts institūciju domāšana un finansējums ir aizķēries pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.
Mēs šodien medicīnā vēlamies augstas tehnoloģijas, kvalitatīvus, labus instrumentus, izglītotu personālu un augstas kvalitātes pakalpojumu. LOR operāciju zālē operācijas laikā atrodas vismaz pieci cilvēki: operējošais ārsts un anesteziologs, kā arī operācijas māsa, anestezioloģijas māsa un māsas palīgs, viņiem visiem vajag vienreizējās cepures, maskas un halātus. Jāsagatavo sterilie galdiņi, instrumenti, pārsienamie materiāli – tā, lai operācijas zālē nodrošinātu mūsdienīgas sterilizācijas prasības.
Valsts finansējums LOR operācijām ir nepietiekams. Cenrāži nav mainīti 25 gadus, kad par endoskopiskām operācijām LOR praksē pat nenojauta. Cenrādī nav ņemts vērā instrumentu (it sevišķi griezošo instrumentu) nodilums, nav ņemts vērā operācijas galdu nolietojums. Pat mazie vienreizējie instrumenti rada augstas izmaksas, jo operācijas veikšanai ir jābūt šo instrumentu komplektam, ko veido 10–15 instrumentu. Ja operācijas veic ar jaunajām metodēm, tām ir cits – lielāks izcenojums. Ir saprotams, kāpēc Latvijā nav jaunu, operējošu otorinolaringologu – valsts ar savu cenrāža politiku vienkārši neļauj viņiem strādāt ar jaunajām metodēm. Un vēl – ja palielina izcenojumu, bet atstāj pašreizējās kvotas, tad tehnoloģiju attīstība tiks kavēta tik un tā.
Pasaulē adenoīdu operācijas veic endoskopu kontrolē, bet Latvijā ārsti to nevar atļauties – par šādām operācijām maksā tik maz, ka nav iespējams iegādāties nepieciešamās papildus tehnoloģijas, vienreizējos instrumentus, nevar nodrošināt nepieciešamo personāla apmācību, operācijas ilgumu utt. Visu rakstu lasi žurnāla "ārsts.lv" augusta numurā!
