Jānis Vētra: Neiroloģisku slimību izraisīti redzes traucējumi

Redzi var uzskatīt par mūsu galveno maņu, lai uztvertu apkārtējo pasauli. Tā ļauj  redzēt un interpretēt apkārtējo vidi, tostarp cilvēkus, objektus, dabu un mākslu. Šī informācija ir ļoti svarīga izglītībai, darbam un informācijai par pasauli. Tāpēc  izšķiroši svarīgi atpazīt un novērst redzes traucējumus.

Šajā rakstā aplūkošu neiroloģisko slimību izraisītus redzes traucējumus – to izpausmes, cēloņus un ārstēšanu.

Kam jāpievērš uzmanība, ja rodas sūdzības par redzi

Ņemot vērā, ka redzes traucējumi un to cēloņi var būt ļoti daudzveidīgi, pacientam tas var radīt arī apjukumu, kur vērsties un meklēt medicīnisko palīdzību – pie optometrista, ģimenes ārsta, acu ārsta, neirologa, vai vēl kāda cita speciālista?

Lielākā daļa pacientu sūdzību par redzi risināmas sadarbībā ar acu ārstu (oftalmologu). Piemēram, ir situācijas, kur veidojas pakāpeniski progresējoši redzes traucējumi kā kataraktas gadījumā vai pakāpeniski sašaurinoties redzes laukiem, ja ir glaukoma.

Arī situācijas, kur redzes asums koriģējams ar piemērotu briļļu lietošanu tuvredzības (miopijas) vai, piemēram vecuma tālredzības (presbiopijas) gadījumā, ir risināmas bez neirologa iesaistes.

Būtiski, vai simptomi radušies pēkšņi, vai pakāpeniski progresē, tie ir pastāvīgi vai pārejoši, ietekmē vienu vai abas acis.

Visiem cilvēkiem, kuriem ir pēkšņs redzes zudums, jāapmeklē oftalmologs (ārsts, kurš specializējas acu slimību novērtēšanā un ārstēšanā – gan ķirurģiskā, gan neķirurģiskā) vai nekavējoties jādodas uz Neatliekamās palīdzības nodaļu.

Par neirologa konsultācijas nepieciešamību būtu jādomā, ja pacientam ir:

• īslaicīga (pārejoša) redzes aptumšošanās (kā melns aizskars) vienā acī;
• redzes dubultošanās (redzot vienu attēlu kā divus);
• redzes lauku zudums (no labās vai kreisās puses);
• redzes zudums kopā ar sāpēm acu kustību laikā;
• īslaicīgi (pārejoši) redzes traucējumi, tad galvassāpes;
• progresējoši redzes traucējumi (ja cēlonis nav acu slimības kā, piemēram, katarakta).

Īslaicīga (pārejoša) redzes aptumšošanās vienā acī

Lai aprakstītu pārejošu redzes zudumu vienā vai abās acīs, lieto medicīnisku terminu amaurosis fugax. To bieži raksturo kā "krītošu aizskaru" pār aci vai "ēnu, kas tiek novilkta uz leju". To lielākoties raksturo pēkšņa un īslaicīga akluma epizode vai smagi redzes traucējumi, kas ilgst no dažām sekundēm līdz dažām minūtēm. Termins "amaurosis fugax" atvasināts no latīņu valodas un nozīmē "pārejošs aklums".

Amaurosis fugax bieži uzskata par brīdinājuma zīmi par pamatā esošu medicīnisku problēmu, īpaši saistībā ar asins plūsmu artērijās, kas apgādā acis un smadzenes. Daži izplatīti amaurosis fugax cēloņi ir:

• emboli: sīki emboli (mazas daļiņas vai recekļi), kas īslaicīgi bloķē artērijas, kas apgādā acis vai smadzenes. Šīs embolijas var rasties no citām ķermeņa daļām un pārvietoties asinsritē;
• ateroskleroze: holesterīna taukveidīgas nogulsnes un aplikuma uzkrāšanās artērijās, kas var samazināt asins plūsmu un izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus;
• miega artēriju slimība: miega artēriju sašaurināšanās vai bloķēšana, kas piegādā asinis smadzenēm un acīm.

Svarīgi atzīt, ka amaurosis fugax ir brīdinājuma zīme, un tā jāuztver nopietni. Tas var liecināt par paaugstinātu nopietnāku asinsvadu notikumu, piemēram, insulta risku. Tādēļ personām, kurām ir amaurosis fugax, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība, lai noteiktu pamatcēloņus un saņemtu atbilstošu ārstēšanu vai profilakses pasākumus. Lai identificētu un risinātu asinsvadu problēmas, var būt nepieciešams visaptverošs medicīnisks novērtējums, tostarp asinsvadu izmeklējumi.

Asinsvada nosprostojums var izraisīt arī paliekošus redzes traucējumus un pat aklumu, ja skarti aci apasiņojošie asinsvadi. Augstāks risks ir pacientiem ar aterosklerozi, cukura diabētu, augstu asinsspiedienu, smēķētājiem.

Redzes dubultošanās (redzot vienu attēlu kā divus)

Redzes dubultošanās nozīmē redzēt divus attēlus viena vietā. Lai redzētu normāli, acīm, muskuļiem, nerviem un smadzenēm jāstrādā kopā. Problēma ar kādu no šīm daļām var izraisīt redzes dubultošanos.

Redzes dubultošanās var rasties vienā vai abās acīs. Tā var būt horizontāla (kad attēli šķiet novietoti viens otram blakus) vai vertikāla (attēli novietoti viens virs otra).

Seši muskuļi acs dobumā kontrolē acs kustību uz augšu, uz leju, uz katru pusi un griežoties. Problēmas šajos muskuļos neļauj vienai acij kustēties saskaņoti ar otru.

Ar redzes dubultošanos kopā var rasties citi simptomi, tostarp:

• noslīdējuši plakstiņi (ptoze);
• galvassāpes (tās var raksturot kā vienpusējas, spiedošas, kas pastiprinās līdz ar ķermeņa pozīcijas maiņu, ir kustību laikā, progresējošas);
• vienas vai abu acu novirzīšanās uz iekšpusi vai ārpusi;
• sāpes ar acu kustībām vienā vai abās acīs.

Izplatītākie redzes dubultošanās neiroloģiskie cēloņi ir acābolu muskuļus kontrolējoša nerva bojājums un miastēnija.

Miastēnija ir slimība, kam raksturīgs muskuļu vājums un nogurums. Tas rodas nervu un muskuļu saziņas pārtraukuma dēļ. Imūnsistēma kļūdaini uzbrūk receptoriem, kas ir atbildīgi par nervu signālu pārraidi uz muskuļiem. Tas izraisa muskuļu vājumu, īpaši acīs, sejā un ekstremitātēs, un simptomi mēdz pasliktināties ar aktivitāti, bet uzlabojas, atpūšoties.

Myasthenia gravis ir visizplatītākā miastēnijas forma, taču ir arī citi retāk sastopami veidi. Ārstēšana lielākoties ietver medikamentus un dažos gadījumos operāciju.

Ja rodas redzes dubultošanās, svarīgi pēc iespējas ātrāk apmeklēt acu aprūpes speciālistu. Esiet gatavs atbildēt uz jautājumiem, vai jūsu simptomi ir:

pastāvīgi vai periodiski? Vienādi vai mainīgi? Izpaužas, redzot tuvumā vai tālumā? Vienā acī (monokulāri) vai abās acīs (binokulāri)? Horizontāli (līdzās esošie attēli), vertikāli (viens attēls zem otra) vai slīpi (attēli atdalīti pa diagonāli)?

Redzes lauku zudums

Redzes jeb vizuālais lauks raksturo visu apgabalu, ko var redzēt, kad acis vērstas uz noteiktu punktu. Tas aptver visu, ko var novērot, nekustinot acis. Izšķir centrālo un perifēro redzes lauku.

Centrālais redzes lauks nodrošina asāko un detalizētāko redzi Tas ir tas, ko galvenokārt izmantojam tādām darbībām kā lasīšana, seju atpazīšana un koncentrēšanās uz objektiem.

Perifērais redzes lauks ieskauj centrālo lauku un atbild par kustības noteikšanu un vispārējās vides izpratnes nodrošināšanu. Lai gan perifērā redze nav tik detalizēta kā centrālā redze, tā ir būtiska tādām darbībām kā navigācija, bīstamības noteikšana un situācijas apzināšanās.

Redzes lauku zudumu vai to daļēju ierobežojumu var izraisīt bojājums galvas smadzenēs. Tas var izpausties kā nespēja saskatīt attēlu, kas atrodas viena pusē no centra (labajā vai kreisajā pusē).

Tipiski, ka šāda veida redzes traucējumi sākas pēkšņi. Tādā gadījumā iespējams, ka cēlonis ir insults un attiecīgi nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības. Ja trombs nosprostojis asinsvadu, kas apasiņo par redzi atbildīgos smadzeņu centrus, tad tikai pirmajās 3 līdz 4,5 stundās iespējams efektīvi palīdzēt un censties atjaunot zudušās spējas.

Diemžēl insulta gadījumā sūdzības par ierobežotu redzes lauku var arī saglabāties uz visu mūžu. Šajos gadījumos svarīga rehabilitācija, adaptēšanās, vides pielāgošana. Jāatceras, ka insulta gadījumā pacientam ar redzes traucējumiem var būt vēl vairāki citi būtiski simptomi – vienas ķermeņa puses vājums, apjukuma epizodes, runas traucējumi, nespēja staigāt, grūtības norīt un citi.

Redzes zudums kopā ar sāpēm acu kustību laikā

Redzes zudums kopā ar sāpēm acu kustību laikā var būt satraucošs simptoms un liecināt par problēmu acs struktūrās un tādiem stāvokļiem kā glaukoma, tīklenes atslāņošanās, acs dobuma (orbītas) iekaisums un acs infekcijas. Taču neiroloģisks cēlonis redzes zudumam kopā ar sāpēm acu kustību laikā, var būr, piemēram, optiskais neirīts. Tas ir redzes nerva iekaisums, kas var izraisīt sāpes, kustinot acis, un īslaicīgu redzes zudumu vienā acī. Slimības pamatā ir demielinizējošs iekaisums, kura gadījumā redzes nervs zaudē nerva apvalka (mielīna) šķiedras, kā rezultātā ir traucēta vizuālās informācijas pārvade uz un no smadzenēm. Šis iekaisums raksturojas ar redzes pasliktināšanos un sāpēm, kas pastiprinās acu kustību laikā. Lielākoties sastopamas arī krāsu redzes izmaiņas. Bieži vien sāpes ir pirmā optiskā neirīta izpausme. Lai veicinu redzes ātrāku atjaunošanos, pacientiem visbiežāk  jāsaņem terapija ar intravenozi ievadāmiem medikamentiem.

Migrēna lēkmes laikā daži migrēnas veidi var izraisīt redzes traucējumus un sāpes acu kustību brīdī, lai gan redzes zudums lielākoties ir īslaicīgs.

Par migrēnu un ar to saistītiem redzes traucējumiem turpināšu izvērstāk.

Īslaicīgi (pārejoši) redzes traucējumi, vēlāk arī  galvassāpes

Mirgošana, zig-zag līnijas, plankumi - tie ir pārejoši redzes traucējumi, kas var izpausties pacientiem ar migrēnas auru. Aura ir pilnībā atgriezeniski neiroloģiski simptomi, kas rodas pirms galvassāpēm.

Svarīgi piebilst, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem ir migrēna, ir redzes aura, un migrēnas var rasties ar auru vai bez tās. Precīzs vizuālās auras cēlonis nav pilnībā izprotams, taču uzskata, ka tas saistīts ar smadzeņu elektriskās un ķīmiskās aktivitātes izmaiņām.

Migrēnas ar redzes auru ārstēšana var ietvert profilaktiskus medikamentus, lai samazinātu migrēnas lēkmju biežumu un smagumu, un akūtu ārstēšanu, lai mazinātu sāpes un citus migrēnas galvassāpju simptomus. Konsultēšanās ar veselības aprūpes speciālistu, visbiežāk neirologu vai galvassāpju speciālistu, ir svarīga, lai noteiktu vispiemērotāko migrēnas ārstēšanas plānu ar redzes auru vai bez tās.

Progresējoši redzes traucējumi (ja cēlonis nav acu slimības kā, piemēram, katarakta)

Ja pacientam ir nepārejoši un progresējoši redzes traucējumi, bet acu struktūras nav traucētas (proti, acu ārsts nav varējis noteikt sūdzību cēloni), tad ieteicams vērsties pie neirologa, lai veiktu papildus izvērtējumu. Šādos gadījumos var tikt izvērtēts, vai pacientam ir paaugstināts intrakraniālais (galvaskausa iekšpuses) spiediens, tilpumprocess (veidojums vai asinsvadu paplašinājums, kas nospiež par redzi atbildīgos nervu ceļus un centrus).

Progresējošu redzes traucējumu cēlonis var būt arī toksiskas vielas un uztura deficīts.

Dažreiz tas, kas šķiet pēkšņs simptomu sākums, var būt pēkšņa atpazīšana. Piemēram, persona, kurai ilgstoši ir pavājināta redze vienā acī (ko, iespējams, izraisa blīva katarakta), pēc neskartās acs aizsegšanas var pēkšņi izpausties kā redzes pavājināšanās skartajā acī.

Svarīgi piebilst, ka redzes traucējumus novēro arī pacientiem ar tādām progresējošām slimībām kā Alchemiera slimība vai Parkinsona slimības. Tie var raksturoties ar samazinātu redzes asumu, kustības uztveri, krāsu redzi, redzes halucinācijām un citiem simptomiem, kas apgrūtina pacientu ikdienu, kā arī paaugstina, piemēram, kritienu risku.

Noslēgumā

Rūpēsimies par savu redzi! Ievērosim profilakses pasākumus, kā arī laikus un mērķtiecīgi ārstēsim tādas slimības kā paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu, aterosklerozi.

Ja rodas pēkšņi redzes traucējumi, ieteicams nekavējoties vērsties pēc medicīniskās palīdzības! Ja būs nepieciešams, tad acu ārsts ieteiks vēsties pie neirologa, lai kopīgi sadarbojoties noteiktu cēloni un piemērotāko ārstēšanu!

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada novembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!