Jana Simanovska: Glifosāts – nepatiesi apsūdzēts brīnumlīdzeklis pret nezālēm vai ļaunuma sakne?

Glifosāts ir visvairāk lietotā herbicīdu aktīvā viela pasaulē – to satur ceturtā daļa no visiem izmantotajiem herbicīdiem, arī populārais Raundaps. Glifosāts ir plaša spektra nezāļu iznīcinātājs, kas iedarbojas uz augu, iekļūstot tā šūnās un bloķējot augu vielmaiņu, tāpēc augs nokalst pāris dienu laikā. 2015. gada pavasarī Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) klasificēja glifosātu kā iespējami kancerogēnu cilvēkiem, kas sacēla milzīgu viedokļu vētru. Lielākais glifosāta ražotājs Monsanto pilnībā noraidīja šo slēdzienu, tomēr vairākas valstis plāno ievērojami ierobežot glifosāta izmantošanu. Ja Eiropa atzītu IARC klasifikāciju par atbilstošu, glifosātu varētu lietot tikai izņēmuma gadījumos un to nedrīkstētu pārdot neprofesionāļiem. Tāpēc daudzi ļoti gaidīja, ko teiks atbildīgā Eiropas iestāde. Un, lūk, ilgi gaidītais Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes slēdziens ir, ka “nav pierādījumu par būtisku audzēju risku”, un ir pat ieteikums paaugstināt pieļaujamo glifosāta atlieku līmeni pārtikas produktos par divām trešdaļām. Kā tad īsti ir – ir vai nav kaitīgs mums glifosāts?

Viens no Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras uzdevumiem ir cilvēkiem svarīgu vielu kancerogenitātes novērtēšana, tas ir, vai viela veicina ļaundabīgu audzēju attīstību. Lai to veiktu, IARC sasauc zinātnieku darba grupu, kas izvērtē esošos pētījumus un pierādījumus, vai kāda viela vai cits faktors – piemēram, arī ultravioletie stari, – izraisa ļaundabīgos audzējus. Glifosātu IARC novērtēja kā iespējami kancerogēnu (2.A grupa) – tas nozīmē, ka ir pietiekami daudz pierādījumu par vielas kancerogēno ietekmi uz dzīvniekiem, bet ierobežotas liecības par tā kancerogēno ietekmi uz cilvēkiem.

Eiropas lēmumu par glifosāta riska novērtējumu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) uzdevumā sagatavoja Vācijas Federālais riska novērtēšanas institūts, un tas bija pretrunā ar IARC slēdzienu. Vācijas Federālais riska novērtēšanas institūts izvērtēja zinātniskos pierādījumus un tos apsprieda ar dalībvalstīm. Bet ne visas dalībvalstis ir vienisprātis ar Eiropas glifosāta riska novērtējumu – Zviedrija, piemēram, iebilda pret šo lēmumu.

Un tagad – ko darīt mums? Pasaules līmeņa zinātniska darba grupa novērtē glifosātu kā potenciāli kancerogēnu, bet Eiropas līmeņa darba grupa šim lēmumam nepiekrīt un iesaka pat palielināt tā pieļaujamās normas. Diez vai mēs spējam paši izvērtēt dokumentu kalnus?

Tāpēc šajā gadījumā ir svarīgi arī izprast, kas īsti lika riska vērtētājiem nonākt pie tik atšķirīgiem slēdzieniem. Vairākas neatkarīgas organizācijas un arī 90 ievērojami zinātnieki atklātā vēstulē pauž uzskatu, ka Eiropas process nav bijis objektīvs un zinātniskajā pieejā iemaldījušies arī citi apsvērumi. Lobiju novērotājs Corporate Europe Observatory raksta: “Glifosāta izvērtēšanas process Pasaules Veselības organizācijā bija caurskatāms, tā pamatā bija zinātniska metodika, un tika izvērtēts ne vien pats glifosāts, bet arī tā maisījumi (jo to nekad neizmanto vienu pašu), bet Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes vadītais process vadījās no anonīmām Eiropas un dalībvalstu ierēdņu recenzijām par slepenotiem rūpniecības iesniegtiem pētījumiem, izslēdzot glifosāta maisījumu iedarbību.” Vēl skaidrojums ir tāds, ka IARC izvērtē tikai pašu bīstamību, bet nevērtē risku, vai pašreizējā izmantošana kādu patiešām apdraud. Arī tāpēc var būt ne tik radikāls slēdziens – viela ir kancerogēna, bet pašreizējā izmantošana nevienu neapdraud un drīkst turpināt to izmantot. Bet tas neizskaidro, kāpēc Vācijas Federālais riska novērtēšanas institūts neiesaka saskaņot Eiropā izmantoto glifosāta bīstamības klasifikāciju ar jauno IARC klasifikāciju.

Vai tā tas varētu būt, ka tieši veids, kā tika organizēti abi izvērtēšanas procesi, noveda tos pie atšķirīgiem slēdzieniem, vai tomēr veids, kā viela pašreiz tiek izmantota, nerada risku?

Kādas ir problēmas pesticīdu (atkārtotas) novērtēšanas procesā Eiropā? Proti, ikviena pesticīda aktīvās jeb darbīgās vielas lietošanas atļauja ik pēc kāda laika tiek atkārtoti izvērtēta, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pētījumus, un pagājušo gadu bija glifosāta kārta (kas turklāt jau bija novilcināta pāris gadu). Vācijas nevalstiskā organizācija Zemes draugi min iemeslus, kāpēc Eiropas riska novērtējums var nosliekties par labu ražotāja interesēm, nevis zinātniskiem pierādījumiem:

  • “Pesticīdu ražotājs pats izvēlas dalībvalsti, kas izvērtēs pesticīda risku, lai to apstiprinātu turpmākai lietošanai. Protams, ražotājs izvēlēsies dalībvalsti, kas pazīstama ar labvēlīgu attieksmi pret nozari. Tas nozīmē, ka apstiprināšanas un atkārtotas apstiprināšanas procesa laikā par novērtējumu atbild vienas un tās pašas iestādes un bieži vien tas pats personāls.
  • Pesticīdu ražotājs iesniedz un apmaksā pētījumus, kam jāpierāda aktīvās sastāvdaļas – glifosāta – drošums. Šos pētījumus lielākoties veic privātās laboratorijās, un par tiem maksā pesticīdu ražotāji. Pētījumu mērķis ir iegūt apstiprinājumu drošumam, nevis atrast vājās vietas, zinātniskas šaubas. Pētījumi reti kad ir recenzēti, un to secinājumus bieži nosauc par komercnoslēpumu, tāpēc tie netiek publicēti.  
  • Tādējādi lielākā daļa datu par pesticīdiem ir pieejami tikai regulējošām iestādēm. Sabiedrībai un plašākām zinātnieku aprindām ir maz iespēju izpētīt pesticīda drošumu apstiprināšanas procesa laikā un maz cerību apstrīdēt iestāžu pieņemtos lēmumus. Pesticīdu lietošanu apstiprina, balstoties uz maza, relatīvi anonīmu amatpersonu loka viedokļiem. No šiem cilvēkiem netiek pieprasīta atbildība par viņu lēmumiem.
  • Lai atkārtoti apstiprinātu glifosāta lietošanu, glifosāta darba grupa ir iesniegusi 150 jaunus toksikoloģijas pētījumus, kas atbilst EASO pamatnostādnēm un labai laboratorijas praksei. Bet tās tiek kritizētas kā novecojušas.”

Tātad pašā riska novērtēšanas procesā Eiropā ir problēmas, kas padara to necaurskatāmu, kamēr Pasaules Veselības organizācijas vadītais process ir caurskatāms, iesaistītie zinātnieki ir zināmi, un Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra lielu vērību pievērš pētnieku neatkarībai (piemēram, viņi nedrīkst būt saistīti nedz ar industriju, nedz arī vides nevalstiskajām organizācijām). Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras gadījumā darba grupa vadās no zinātniskiem kritērijiem, kamēr Eiropā likums ierobežo izvērtēšanu – un tā vērtē tikai aktīvo vielu glifosātu, neņemot vērā pētījumus par tā iedarbību dažādu maisījumu sastāvā, kas var būt atšķirīga.

Glifosāta interešu lobētāju izteikumos par tā drošumu parādās vairāki mīti, kas tiek regulāri atkārtoti.

Miti par glifosāta drošumu

Lai gan glifosātu izmanto jau ilgi, par tā ietekmi uz cilvēkiem nav pārāk daudz publiski pieejamas informācijas, kas, protams, apgrūtina tā riska novērtēšanu. Kaut arī uzskata, ka glifosāts vidē ātri noārdās, piesārņojums ar to konstatēts akās un virszemes ūdeņos (Dānijā), bet visaptveroša monitoringa sistēma nav izveidota, tāpēc datu par to, cik daudz mēs to uzņemam no apkārtējas vides un pārtikas, nav. Pirms vairākiem gadiem nevalstiskās organizācijas Zemes draugi pētījumā piedalījās cilvēki no 18 Eiropas valstīm, un gandrīz pusei no tiem bija glifosāta atliekas urīnā.

Ir pētījumi, kas apliecina, ka glifosāta ietekme ir daudz plašāka, nekā to parasti konstatē riska novērtēšanā. Nereti problēma ir ne tikai pašā glifosātā, bet gan tā maisījumos, un arī industriālajā lauksaimniecības pieejā, piemēram, attīstot monokultūras, ar herbicīdiem iznīcinot pārējos augus.

Kam kaitē glifosāts?

Glifosāts novājina mums svarīgus apputeksnētājus, jo tad, kad tā izveidotās monokultūras nezied, bitēm nav ko ēst. Tieši tāpat kā mums nepieciešama daudzveidīga pārtika, arī bišu labai veselībai nepieciešama ziedu daudzveidība, bet pat ziedēšanas laikā monokultūras piedāvā tikai vienveidīgu barību. Monokultūras arī mazina bioloģisko daudzveidību – Amerikā ar herbicīdiem iznīcināja asklēpijas, tāpēc košā monarha taureņa kāpuriem vairs nebija barotnes un monarha taureņi bija tuvu izzušanai. Eiropā novērota atsevišķu augu rezistence pret glifosātu, kas nozīmē, ka ar laiku tā devas būs jāpalielina, lai sasniegtu kāroto efektu.

Ko lai mēs iesākam ar šiem ļoti atšķirīgiem slēdzieniem?

Kalifornijas pavalsts ASV ir pieņēmusi Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras klasifikāciju, kas nozīmē ievērojamus ierobežojumus glifosāta lietošanai, lai aizsargātu dzeramo ūdeni un sabiedrības veselību. Situācija Eiropā ir neskaidra – lai gan Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes slēdziens ir glifosātam pozitīvs, atsevišķas valstis ierobežo vai plāno ierobežot glifosāta lietošanu neprofesionāļiem. Jau minētā zinātnieku atklātā vēstule brīdina Eiropas Veselības un pārtikas drošuma komisāru par jaunā glifosāta riska novērtējuma problēmām un aicina to pārskatīt. Francijā dārzu veikalu ķēde pārtrauca tā tirgošanu neprofesionāļiem. Tā kā pašlaik pētījumi apliecina glifosāta risku tieši tiem, kas ar to strādā un miglo, tad vismaz vajadzētu izvairīties no glifosāta pašrocīgas izmantošanas gan piemājas dārziņos, gan arī pilsētvidē.

Avoti:

 

Dr.sc.ing.Jana Simanovska,

Ekodizaina kompetences centrs

Foto: pexels.com

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2016 gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!

Nacionālie partneri

Informatīvie partneri

Starptautiskie partneri