Jana Pavāre, Urzula Nora Urbāne: Drudzis bērnam – vai iemesls satraukties?

Brīdī, kad mazais ķipars saslimis ar paaugstinātu temperatūru, vecāki nereti izjūt lielu satraukumu. Bērns, kurš līdz šim bijis aktīvs, enerģisks un nenogurdināms, pēkšņi ir saguris, neko nevēlas vai arī, gluži otrādi, – vēlas visu laiku atrasties vecāku klēpī. Šādā brīdī galvā ir daudz jautājumu. Kā saprast, cik nopietna ir bērna saslimšana? Vai paaugstinātā temperatūra nodara kaitējumu bērna organismam? Kādas zāles bērnam dot, un cik daudz? Vai bērns var gaidīt vizīti pie ģimenes ārsta, vai arī šoreiz tomēr labāk doties uz slimnīcu?

Lai izpētītu, kas izraisa vislielāko satraukumu laikā, kad bērns slimo ar drudzi, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā intervējām mazo pacientu vecākus. Noskaidrojām, ka daļai vecāku galvenais satraukuma iemesls ir dažādas novērotās pārmaiņas bērna uzvedībā. Piemēram, kādu māmiņu satrauc bērna pastiprinātā miegainība un atteikšanās no iemīļotajām nodarbēm: “Bērns bija noguris, neko negribēja darīt, sāka raudāt, nekādas aktivitātes, dzēra mazāk nekā parasti.” Kādu citu uztrauc bērna apgrūtinātā elpošana: “Naktī sāka kļūt tramīga, bļāva, bija aizsmakusi balstiņa... Bērnam bija briesmīgs klepus, likās, ka smok.”

Nozīmīgu satraukumu izraisa arī tas, ka bērnam sāp: “Meiteni nevarēja piecelt sēdus, sūdzējās, ka sāp mugura. Gulēja visu laiku, nespēlējās, nevarēja aiziet uz tualeti, nebija spēka.” Kāda māte ievērojusi pēkšņu bērna kājas pietūkumu: “Otrajā vakarā bija temperatūra. Bērns negribēja ne ēst, ne dzert. Skatījos, ka sapampa kāja, tas kaut kā negāja kopā, jo nebija ne ko sasitusi, sanāk – bezmaz vai ne no kā...”

Šādi vecāku novērojumi neapšaubāmi medicīnas personālam liek pievērst īpašu uzmanību, un šajos gadījumos nepieciešams laikus nodrošināt palīdzību. Vecāku bažas par atšķirīgu slimības norisi vairākos Rietumeiropas pētījumos atzītas par vērā ņemamu faktoru, kas palīdz arī ārstam ātrāk atpazīt tos bērnus, kuriem iespējami drīz jāsāk ārstēšana. Tieši vecāki ir tie, kuri bērnu pazīst vislabāk un kuri pirmie pamana, ka kaut kas nav kārtībā. Dažādu attīstīto valstu slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļās tiek ņemtas vērā arī vecāku bažas pacientu triāžas jeb šķirošanas procesā, un tās ņemam vērā arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Tomēr ļoti bieži vecāku bažu iemesls bija pati paaugstinātā temperatūra bērnam. Tikai neliela daļa uzskatīja, ka drudzis ir normāla parādība slimošanas laikā un palīdz organismam cīnīties ar slimību. Kāds no vecākiem sacīja: “Tas ir vienkārši super rādītājs, ka organisms cīnās, ka imūnsistēma cīnās ar infekciju, vīrusu. Tā dinamika parāda, vai organisms tiek galā vai arī ir jāsniedz palīdzība no ārpuses.” Daudzi vecāki pauda viedokli, ka drudzis bērna imunitātei pat kaitē: “Strauji pasliktinās imunitāte. Orgāniem, smadzenēm tas ir bīstami. Var sadegt, atrofēties. Saprotu, kas tas ir ļoti bīstami. Pie 38 °C organisms vēl cīnās, bet pie 39 °C aiziet jau kaut kāds iekaisīgais process.” Daži uzskatīja, ka augsta ķermeņa temperatūra spēj izraisīt dažādus blakusefektus, tādus kā orgānu, nervu sistēmas bojājumus, pat nāvi: “Atmirst smadzeņu šūnas. Krampji. Organismā neatgriezeniskas sekas. Zinu, ka bīstami”; “Pazūd šķidrums. Var novest līdz bērna nāvei. [..] Sirdsdarbība, elpošana paātrinās. Iespējams skābekļa zudums. Temperatūra – tas ir blakusefekts kaut kādai saslimšanai. Ar to organisms cīnās pie 37–38 °C. Pēc 42 °C iestājas nāve.”

Divas trešdaļas aptaujāto vecāku domāja, ka drudzis pats par sevi norāda uz nopietnu slimību neatkarīgi no citām slimības pazīmēm. Vecāki uzskatīja par savu pienākumu bērna paaugstināto temperatūru pēc iespējas ātrāk mazināt, dodot medikamentus, kad temperatūra bija tikai nedaudz virs 38 °C, un dažreiz arī zemākas temperatūras gadījumā: “Parasti dodu paracetamolu, ja ir ļoti augsta temperatūra, arī uz nakti, lai gulētu, pat pie 37,5 °C. Pa dienu – ja 38 °C. Ja pēc 3–4 stundām atkaļ paceļas temperatūra, meklēju palīdzību.” Plaši tiek lietotas arī alternatīvās metodes drudža mazināšanai: “Lietojam atvēsinošas kompreses uz galvas, ierīvēšanu ar šņabi, var ielikt vēsā vannā.” Ja bērnam ir drudzis, vecāki vēlas steidzīgi meklēt palīdzību, pat dodoties uzreiz uz slimnīcu. Lielākā daļa palīdzību meklē jau pirmajā slimības dienā, it īpaši, ja ģimenē bērns bija pirmais un pagaidām vienīgais.

Šādi uzskati par drudža kaitīgumu nav unikāli tikai Latvijas bērnu vecākiem, līdzīgi tie ir gan citur Eiropā, gan arī ārpus tās. Kā vienu no iemesliem šādiem uzskatiem min nepietiekamo laiku, ko medicīnas profesionāļi var veltīt vecākiem, lai izskaidrotu bērna saslimšanas būtību, paaugstinātās temperatūras iemeslus un lomu cīņā pret infekciju, kā arī lai sniegtu padomus par atbilstošu ārstēšanu un slimā bērna aprūpi. Jāatzīst, ka ne vienmēr mēs, ārsti, esam novērtējuši, cik ļoti satraukti ir vecāki brīžos, kad bērnam ir ļoti augsta temperatūra.

Lai veiksmīgi un laikus sniegtu uz medicīniskiem pierādījumiem balstītu palīdzību bērniem ar drudzi, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti sadarbībā ar Veselības ministriju un ģimenes ārstiem izveidojuši standartizētu rīcības algoritmu. Pēc šī algoritma jāstrādā ne tikai slimnīcās strādājošiem pediatriem, bet arī ģimenes ārstiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem, kā arī mediķiem, kuri konsultē tos, kas zvana uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Lai iespējami harmonizētu veselības aprūpes darbinieku un vecāku veikto saslimušā bērna izvērtējumu un viņu rīcību gadījumos, kad bērnam ir drudzis, īpaša sadaļa algoritmā paredzēta vecākiem – kā ceļvedis vecāku rīcībai. Ceļvedī kliedēti ar drudzi saistītie mīti, paskaidrots, kā novērtēt bērna saslimšanas smagumu, kā arī sniegti pārbaudīti ārstēšanas un aprūpes padomi.

Kas ir drudzis, un kas to izraisa

Par drudzi medicīnā pieņemts uzskatīt ķermeņa temperatūru, kura ir augstāka par 38 °C. Drudzis pats par sevi nav slimība, bet gan pazīme, kas visbiežāk liecina par to, ka organisms cīnās ar infekciju, parasti – vīrusu infekciju, piemēram, saaukstēšanos, no kuras bērni parasti atveseļojas paši dažu dienu laikā. Saslimušo nepieciešams atbalstīt, parūpējoties par pietiekamu šķidruma uzņemšanu un sliktās pašsajūtas mazināšanu.

Retāk, aptuveni vienā līdz piecos procentos visu drudža gadījumu, paaugstināta temperatūra var liecināt par smagas norises bakteriālām infekcijām, tādām kā plaušu karsonis, urīnceļu infekcijas, kā arī strutains iekaisums citos audos. Šos gadījumus ārstam ir svarīgi laikus atpazīt un nekavējoties sākt atbilstošu ārstēšanu.

Īslaicīgi temperatūra var paaugstināties arī pēc profilaktiskajām vakcīnām. Tas liecina nevis par to, ka pote bērnam izraisījusi infekciju, bet gan par aktīvu bērna imūnsistēmas darbību un antivielu veidošanu, kas ir vakcīnas mērķis.

Vai drudzis ir bīstams bērna organismam

Infekcijas dēļ paaugstinājusies ķermeņa temperatūra ir normāla organisma aizsargreakcija. Tas ir regulēts process, proti, darbojas pēc organismā iestrādāta kontrolēta mehānisma, nevis patvaļīgi. Uztverot infekcijas izraisītāja klātbūtni, tiek pārskaņots termoregulācijas centrs, un ķermeņa temperatūra paaugstinās pāris grādu virs normālās. Temperatūras pacēluma laikā tiek stimulēta bērna imūnsistēma, un baltās asins šūnas jeb leikocīti ātrāk pārvietojas uz infekcijas vietu, kur ar to cīnās un kavē tās izplatību tālāk organismā.

Tā kā organisms temperatūras paaugstināšanos infekcijas slimību laikā rūpīgi uzrauga, pat nelietojot temperatūru samazinošus līdzekļus, ķermeņa temperatūra visbiežāk nepalielinās vairāk par 40 °C, kā arī neizraisa smadzeņu vai citu ķermeņa orgānu bojājumu.

Kā rīkoties, ja liekas, ka bērnam ir drudzis

Par paaugstinātu temperatūru bērnam var liecināt karstāka āda, svīšana vai izteikts vaigu apsārtums. Ja ir sajūta, ka bērnam ir paaugstināta temperatūra, to vajag izmērīt. Pirms temperatūras mērīšanas jāpārliecinās, ka bērns neatrodas ļoti siltā telpā vai blakus kādam siltam objektam, kā arī temperatūru nebūtu ieteicams mērīt uzreiz pēc vannas vai dušas.

Jāņem vērā, ka dažādās vietās mērīta ķermeņa temperatūra var būt atšķirīga. Temperatūra, kura izmērīta taisnajā zarnā, no padusē mērītās temperatūras atšķirsies par aptuveni 0,5 °C. Tieši taisnajā zarnā mērītā temperatūra vislabāk atspoguļo cilvēka “serdes” temperatūru, ko neietekmē ārējā vide. Taču šī mērīšanas metode nebūtu pati ieteicamākā, jo bērnam var būt nepatīkama, kā arī iespējams netīši savainot zarnas gļotādu. Mūsdienās pieejami dažādi bezkontakta termometri temperatūras noteikšanai uz pierītes, kā arī bungplēvītes infrasarkanie termometri tās mērīšanai ausī. To lietošana ir diezgan ērta, jo bērns nav ilgi jātur piespiedu pozā, taču tie netiek atzīti par precīzākajiem, jo to rādījumus var ietekmēt bērna nemierīgums un svīšana. Temperatūru vislabāk ieteicams mērīt padusē. Aptiekās pieejamie spirta termometri ir vienlīdz precīzi kā “vēsturiskie” dzīvsudraba termometri, kuru tirdzniecība Eiropas Savienības valstīs ir aizliegta.

Kad būtu jādod medikamenti temperatūras mazināšanai

Konstatējot bērnam paaugstinātu temperatūru, pat ja tā pārsniedz 38 °C, tas nenozīmē, ka to uzreiz jācenšas mazināt. Lēmums par medikamentu došanu būtu jāpieņem, ne tikai vadoties pēc bērna ķermeņa temperatūras augstuma, bet gan pēc bērna pašsajūtas. Ja drudzis bērnam neizraisa izteiktu diskomfortu, tad temperatūru mazinošu medikamentu došanu bērnam var atlikt.

Paaugstināta ķermeņa temperatūra jāārstē tikai tad, ja tā rada bērnam izteikti sliktu pašsajūtu, piemēram, galvassāpes vai sliktu dūšu un nespēju dzert, kas visbiežāk novērojama, ja temperatūra ir virs 39,0 °C vai pat augstāka.

Bērniem līdz trīs mēnešu vecumam medikamentus temperatūras mazināšanai nevajadzētu dot, pirms ārsts nav veicis bērna izvērtēšanu, jo nereti tieši bērna paaugstinātā temperatūra šajā vecumā var būt vienīgā pazīme, kas liecina par smagu infekciju.

Kādus medikamentus temperatūras mazināšanai var dot bērnam

Temperatūras mazināšanai var lietot paracetamolu (piemēram, Panadol vai Efferalgan) vai ibuprofēnu (piemēram, Nurofen, Ibustar, Ibumetin, Brufen, Ibufen, Ibugard) saturošus medikamentus svecītes, suspensijas vai tabletes veidā. Jāatceras, ka ibuprofēnu saturošus medikamentus atļauts lietot bērniem no trīs mēnešu vecuma. Temperatūras mazināšanai citus medikamentus, piemēram, aspirīnu vai metamizolu (analgīnu) mājas apstākļos bērniem dot nedrīkst.

Bērna vecumam un svaram atbilstoša deva ir norādīta katra medikamenta ražotāja instrukcijā. Taču jāņem vērā, ka viena vecuma bērni var būt ar dažādu ķermeņa masu, tāpēc precīzāka ir medikamenta devas aprēķināšana pēc konkrētā bērna ķermeņa masas, šos aprēķinus palīdzēs veikt ārsts.

Nedrīkst vienlaikus (vienā došanas reizē) dot abus medikamentus kopā. Ja bērna slimība nav ilgstoša un temperatūras pacēlumi nav ļoti bieži, labāk izvēlēties vienu no medikamentiem. Medikamentu došana “pamīšus” pieļaujama tad, ja bērnam saglabājas diskomforts un vēl nav pagājis noteiktais laika intervāls starp pieļaujamām divām viena medikamenta devām (4–6 stundas starp paracetamola devām un 6–8 stundas starp ibuprofēna devām). Jāatceras, ka dažādi aptiekās nopērkamie “karstie dzērieni” pret saaukstēšanos jau var saturēt kādu no temperatūras mazinošiem medikamentiem (visbiežāk paracetamolu), kas jāņem vērā, dodot medikamentu atkārtoti.

Svarīgi ir nogaidīt vismaz 30–40 minūtes līdz medikamenta efekta novērtēšanai, lai tas paspētu iedarboties. Nav jātiecas pazemināt temperatūru līdz normālai, temperatūras pazemināšanās par vienu grādu, piemēram, no 39,3 °C līdz 38,1 °C, jau ir uzlūkojama kā labs efekts.

Kā izvērtēt, cik nopietna ir bērna saslimšana, un kur meklēt palīdzību

Ja bērnam ir drudzis, ir svarīgi izvērtēt citas slimības pazīmes (1. tabula). Tiek izvērtēta bērna aktivitāte, elpošana, atūdeņošanās pazīmes, uz ādas redzamās pārmaiņas (piemēram, ādas krāsa vai izsitumi), kā arī citas pazīmes, kas var liecināt par nopietnu saslimšanu. Atkarībā no pazīmēm pacientus iedala dažādos piesardzības līmeņos (to norāda atšķirīgā krāsa tabulā). Turpmākā taktika – kur vērsties pēc palīdzības un cik steidzami – atkarīga no tā, kuram piesardzības līmenim atbilst bērnam novērotās slimības pazīmes un arī bērna vecums. Ja bērnam līdz mēneša vecumam ir paaugstināta temperatūra, nekavējoties jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (zvanot pa tālruni 113). Ja bērnam no 1 līdz 3 mēnešu vecumam ir drudzis, nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu, ja tas nav iespējams, jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Jāņem vērā, ka slimošanas laikā bērna stāvoklis var mainīties, brīžiem pat ļoti strauji. Ja liekas, ka bērna stāvoklis ir mainījies, to pēc 1. tabulas vajadzētu izvērtēt atkārtoti.

Daļa bērnu pakļauti lielākam smagu un komplicētu infekciju riskam, un viņu saslimšanas gadījumā var būt nepieciešams ātrāk sazināties ar ārstu. Tie ir, piemēram, nevakcinēti bērni; bērni ar dažādām hroniskām slimībām; bērni ar onkoloģiskām slimībām; bērni, kam ir zināmi imūnsistēmas darbības traucējumi vai tiek doti imūnsupresīvi medikamenti.

Jāpiebilst, ka tad, ja vecāki raizējas, ka nespēs nodrošināt bērna ārstēšanu mājas apstākļos, ir jāmeklē mediķu palīdzība. Tāpat vienmēr jāņem vērā vecāku bažas par nopietnu slimību vai šajā reizē atšķirīgi noritošu slimību bērnam, jo dažkārt vecāku intuīcijai situācijas nopietnības novērtējumā ir neatsverama nozīme.

Cik daudz šķidruma bērnam jāizdzer

Jāņem vērā, ka paaugstinātas temperatūras laikā bērnam nepieciešamība pēc šķidruma ir lielāka nekā ikdienā. Bērns, kas tiek barots tikai ar krūti, jāliek pie krūts biežāk, citiem bērniem papildus jāpiedāvā padzerties vēsu ūdeni vai tēju. Ja bērns dzer nelabprāt, dzirdīšanu var padarīt par interesantu spēli, piedāvājot dzert caur salmiņu vai no interesantas pudelītes vai pat šļirces (bez adatas, protams). Tāpat bērnam jāpiedāvā ēst veselīgu, bērna vecumam atbilstošu uzturu.

Dzirdīšanai vajadzētu izmantot ūdeni vai tēju. Nevajadzētu dot gāzētus, saldinātus un kofeīnu saturošus dzērienus (tostarp melno vai zaļo tēju). Caurejas vai vemšanas gadījumā, kad bērns zaudē ne tikai šķidrumu, bet arī dažādus sāļus, trūkstošā šķidruma atjaunošanai labāk izmantot aptiekās nopērkamos orālās rehidratācijas līdzekļus (piemēram, Orsalit vai Rehydron).

Šķidruma daudzums, kas bērnam ikdienā jāuzņem ar ēdienu un dzērienu, ir atkarīgs no bērna vecuma:

• 1–3 gadi – ap 1000–1300 ml šķidruma diennaktī;
• 4–6 gadi – ap 1300– 1500 ml šķidruma diennaktī;
• 7–10 gadi – ap 1500–1750 ml šķidruma diennaktī;
• pusaudži – ap 1750–2000 ml šķidruma diennaktī.

Ja bērns slimības laikā ēd mazāk, ar ēdienu neuzņemtais šķidruma apjoms jākompensē, uzņemot papildu šķidrumu.

Kā pareizi aprūpēt bērnu mājās

Aprūpējot saslimušu bērnu mājās, vēlams nodrošināt optimālu apkārtējās vides temperatūru. Vēlams bērnam uzvilkt vieglu un “elpojošu” apģērbu. Nevajadzētu bērnu saģērbt un sasegt pārāk biezi, bet arī ne pārāk plāni.

Brīdī, kad strauji paaugstinās ķermeņa temperatūra, bērnam var būt aukstas plaukstas un pēdas, šādā gadījumā bērns jutīsies labāk zem siltas segas. Kad temperatūra ir paaugstinājusies, rokas un kājas kļūst karstas, tad bērnu var atsegt, kā arī pavērt bērna autiņbiksītes.

Bērnam var piedāvāt uzlikt mitrus apliekamos istabas temperatūrā uz pieres. Nevajadzētu izmantot aukstus apliekamos vai “aukstumpaku” kompreses, jo aukstums bērnam var izraisīt diskomfortu, taču ieguvums temperatūras mazināšanā būs minimāls. Vēsturiskās metodes – bērna likšana aukstā ūdenī, kā arī norīvēšana ar aukstu ūdeni – mūsdienās vairs netiek ieteiktas. Arī prakse bērna ādu norīvēt ar alkoholu vai spirtu būtu jāaizmirst, jo neliels tā daudzums var uzsūkties caur bērna ādu un toksiski iedarboties uz nervu sistēmu.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada decembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!