Jana Pavāre, Urzula Nora Urbāne: Drudzis bērnam – ko darīt?

Paaugstināta temperatūra bērnam nereti izraisa lielu satraukumu bērna vecākos, jo īpaši, ja viņi ar to sastopas pirmo reizi. Redzot vienmēr ņipro un dzīvespriecīgo bērnu pēkšņi sagurušu vai niķīgu un konstatējot viņam paaugstinātu temperatūru, dabiska ir vēlme nekavējoši palīdzēt un bērna diskomfortu mazināt, kā arī noskaidrot, vai bērnam nav sākusies kāda nopietna slimība. Taču patiesībā nav nemaz tik ļoti jāsatraucas – ir pārliecinoši izpētīts, ka lielākajā daļā gadījumu drudža iemesls bērniem ir vīrusu infekcijas, piemēram, saaukstēšanās, no kurām bērni parasti atveseļojas pāris dienu laikā, turklāt mājas apstākļos.

Kas ir drudzis

Par drudzi tiek uzskatīta ķermeņa temperatūra, kas augstāka par 38 °C. Jāatceras, ka drudzis pats par sevi nav slimība, bet gan pazīme, kas visbiežāk liecina par to, ka organisms cīnās ar infekciju. Uztverot infekcijas izraisītāja klātbūtni, tiek pārskaņots termoregulācijas centrs galvas smadzenēs, un ķermeņa temperatūra paaugstinās pāris grādu virs normālās. Lai panāktu temperatūras paaugstināšanos, tiek samazināta siltuma atdeve – mazie asinsvadi ādā, caur kuriem plūst sasildītās asinis, uz laiku saraujas, tādēļ bērna plaukstas un pēdas kļūst vēsas, kā arī bērns var izjust aukstuma sajūtu un drebuļus. Kad ķermeņa temperatūra ļoti paaugstinājusies, bērns mēģina atvēsināties, tāpēc nereti ir paātrināta elpošana. Temperatūras pacēluma laikā tiek stimulēta bērna imūnsistēma, un baltās asins šūnas jeb leikocīti ātrāk pārvietojas uz infekcijas vietu, kur ar to cīnās un kavē infekcijas tālāku izplatību organismā.

Kas izraisa drudzi

Lielākajā daļā gadījumu drudža iemesls bērniem ir infekcijas, tostarp augšējo elpceļu infekcijas, zarnu infekcijas, gripa, ausu infekcijas, bronhīts, angīna u.c. Visbiežāk šo infekciju izraisītāji ir vīrusi, kuru gadījumā veselīga bērna imūnsistēma pati ir spējīga ar tiem cīnīties, un sniegtais atbalsts bērnam galvenokārt ir vērsts uz slimības simptomu jeb izpausmju mazināšanu. Retākos gadījumos drudža iemesls var būt bakteriālas infekcijas, tādas kā plaušu karsonis, urīnceļu infekcijas, kā arī strutains iekaisums citos audos. Šādos gadījumos, lai cīnītos ar infekcijas izraisītāju, papildus var būt nepieciešamas antibiotikas. Jāatceras, ka antibiotikas nevis atvieglo bērna saslimšanas simptomus, bet gan iedarbojas pret konkrētiem baktēriju uzbūves komponentiem vai tajās noritošajiem procesiem, tādējādi palīdzot bērna imunitātei tās iznīcināt. Vīrusi pēc uzbūves un darbības ir citādi, tāpēc antibiotikas uz tiem neiedarbosies.

Īslaicīgi temperatūra var paaugstināties arī pēc profilaktiskajām vakcīnām. Šajā gadījumā drudzis liecina nevis par infekciju, bet gan par aktīvu bērna imūnsistēmas darbību un antivielu veidošanu, kas ir vakcinācijas mērķis.

Kā rīkoties, ja liekas, ka bērnam ir drudzis

Par paaugstinātu temperatūru bērnam var liecināt karstāka āda, svīšana vai izteikts vaigu apsārtums. Ja ir sajūta, ka bērnam ir paaugstināta temperatūra, to nepieciešams izmērīt. Temperatūras mērīšanai pašreiz pieejami dažādi termometri, ar kuru palīdzību var noteikt gan orālo (mērīta mutes dobumā), gan rektālo (mērīta taisnajā zarnā), gan timpānisko (mērīta ausī), gan aksilāro (mērīta padusē) temperatūru. Ļoti svarīgi ir zināt, ka dažādās ķermeņa vietās mērīto temperatūras rādījumu normas ir atšķirīgas! Lai arī medicīnas zinātne vēl aizvien nav izpētījusi precīzu temperatūras rādījumu korelāciju starp orālo, rektālo, timpānisko un padusē izmērīto temperatūru, tiek pielietotas šādas vispārējas mērījumu attiecības:

• vidējā orālā temperatūra ir 37 °C;
• rektālā temperatūra ir par 0,3 °C–0,6 °C augstāka nekā orālā temperatūra;
• ausī mērītā (timpāniskā) temperatūra ir par 0,3 °C–0,6 °C augstāka nekā orālā temperatūra;
• paduses (aksilārā) temperatūra ir par 0,3 °C–0,6 °C zemāka nekā orālā temperatūra;
• temporālā (uz pieres mērītā) temperatūra parasti ir par 0,3 °C–0,6 °C zemāka nekā rektālā.

Visprecīzākā maziem bērniem ir rektāli mērītā temperatūra. Lai precīzi izmērītu temperatūru, būtiski ir ievērot temperatūras mērīšanai lietotās ierīces lietošanas instrukciju, kuru tai pievienojis ražotājs. Instrukcijai bieži pievienota arī informācija, kā ar šo ierīci nosakāmie temperatūras rādījumi korelē ar citām temperatūras noteikšanas metodēm. Plastikāta stripu veida termometri nav rekomendējami lietošanai mājas apstākļos, jo parasti tie mērā ādas, bet ne ķermeņa temperatūru. Kad jūs informējat ārstu par bērna ķermeņa temperatūras mērījuma rezultātu, neaizmirstiet norādīt, ar kādu metodi tika veikts mērījums.

Piemēram, jūsu trīs gadus vecam bērnam orālā temperatūra ir 38,3 °C, rektālā vai ausī mērītā temperatūra var būt 38,9 °C, bet padusē mērītā temperatūra ir 37,8 °C.

Pirms temperatūras mērīšanas jāpārliecinās, vai bērns neatrodas ļoti siltā telpā vai nav pārlieku saģērbts, vai varbūt mazam bērnam blakus atrodas kāds silts objekts, piemēram, pudelīte. Temperatūru nebūtu ieteicams mērīt uzreiz pēc vannas un dušas.

Kā palīdzēt bērnam ar drudzi mājas apstākļos

Konstatējot bērnam paaugstinātu temperatūru, pat ja tā ir nedaudz pāri 38 °C, tas nebūt nenozīmē, ka to tūliņ jācenšas mazināt. Pretēji sabiedrībā pastāvošajiem mītiem drudzis pats par sevi neizraisa ne smadzeņu, ne citu orgānu bojājumu. Būtiski ir izvērtēt bērna pašsajūtu. Ja drudzis bērnam neizraisa izteiktu diskomfortu, tad temperatūru mazinošu medikamentu došanu bērnam var atlikt.

Taču ļoti svarīgi ir nodrošināt bērnam nepieciešamo šķidruma daudzumu, ņemot vērā, ka paaugstinātas temperatūras gadījumā tas nepieciešams vairāk nekā ikdienā. Bērnus, kas tiek ēdināti tikai ar krūts pienu, jāliek pie krūts biežāk, citiem bērniem papildus jāpiedāvā padzerties vēsu ūdeni vai tēju. Ja bērns dzer nelabprāt, dzirdīšanu var padarīt par interesantu spēli, piedāvājot dzert caur salmiņu, interesantu pudelīti vai šļirci (bez adatas, protams). Tāpat bērnam jāpiedāvā ēst veselīgu, bērna vecumam atbilstošu uzturu. Ik pa brīdim jāpārbauda bērna izskats un urinācija – sausas gļotādas (sausas lūpas, balti aplikta sausa mēle), iekritušas acis un samazināta vai iztrūkstoša urinācija liecina par organisma atūdeņošanos.

Ja tomēr bērnam pie temperatūras virs 38 °C (līdz 38,5 °C) ir izteikti pasliktināta pašsajūta, jālieto temperatūru pazeminoši līdzekļi devās, kas atbilst bērna vecumam un svaram. Bērniem piemēroti medikamenti ir ibuprofēns vai paracetamols (pazīstami arī ar dažādu firmu dotajiem nosaukumiem), citus medikamentus temperatūras mazināšanai bērniem bez ārsta uzraudzības dot ir aizliegts. Nav nepieciešams dot abus minētos medikamentus reizē, pietiek ar vienu no tiem. Ieteicams izvēlēties vienu medikamentu, otru sākot tad, ja temperatūras mazinošs līdzeklis nepieciešams ātrāk nekā atļauts instrukcijā, vai arī tad, ja izvēlētā medikamenta lietošana ir neefektīva. Jāatceras, ka medikamenti neiedarbojas uzreiz – līdz pilnai iedarbībai jāpagaida aptuveni pusstundu. Ibuprofēnu nedrīkst dot bērniem, kas slimo ar vējbakām, vai arī ja bērns ir atūdeņojies. Nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt diennaktī lietojamo temperatūru pazeminošo medikamentu devu, kas norādīta uz zāļu iepakojuma.

Ja bērna apkārtējās vides temperatūra ir optimāla, jānodrošina bērnam adekvāts apģērba daudzums, kā arī viņu var apsegt ar plānu sedziņu. Gadījumā, ja istaba šķiet pārāk silta, tās atvēsināšanas nolūkos jāatver logs. Nevajadzētu bērnu saģērbt un sasegt pārāk biezi, ne arī pārāk plāni. Arī bērna likšana aukstā ūdenī, kā arī norīvēšana ar aukstu ūdeni vai spirtu vairs netiek ieteikta.

Kur un kad meklēt palīdzību

Ja jūsu bērns saslimis, sazinieties ar savu ģimenes ārstu, kurš dos padomu, kā tālāk rīkoties. Ja ģimenes ārsta nav pieejams, lielajās pilsētās iespējams izsaukt rajona dežūrārstu, kā arī visiem ārpus ģimenes ārstu darba laika pieejams ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001. Taču gadījumos, kad bērns nopietni saslimis vai apdraudēta bērna dzīvība, nepieciešama steidzama palīdzība, izsaucot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu pa tālruni 113.

Kādos gadījumos nepieciešams palīdzību meklēt steidzami

Bērniem līdz 3 mēnešu vecumam drudzis ir reti un var liecināt par nopietnu saslimšanu, tāpēc, ja šāda vecuma bērniņam ķermeņa temperatūra ir virs 38°C, steidzami jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, vai jādodas uz tuvāko slimnīcu. Jāatceras, ka pavisam maziem bērniem slimības gadījumā var būt arī pazemināta temperatūra, līdz ar to visi bērni vecumā līdz 3 mēnešiem ar ķermeņa temperatūru 36 °C un zemāk noteikti parādāmi ārstam. Nopietni jāpievērš uzmanība arī temperatūrai virs 39 °C bērniem vecumā no 3 līdz 6 mēnešiem. Pēc 6 mēnešu vecuma temperatūras augstumam vairs nav liela nozīme slimības smaguma izvērtēšanā, tāpēc jāvēro citas pazīmes bērna uzvedībā un izskatā (skat. tabulu).

Papildus temperatūras mērīšanai noteikti uzmanība pievēršama bērna vispārējai pašsajūtai. Ja bērns ar drudzi ir miegains (guļ daudz vairāk nekā parasti), ir grūti pamodināms, sten vai vaid, ir ar pelēcīgu vai bālganu ādas krāsu, elpo sekli un paātrināti, urinē maz vai neurinē vispār, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.

Ja bērnam ar drudzi visas pazīmes atbilst zema riska kategorijai, tad droši var gaidīt sava ģimenes ārsta pieņemšanas laiku tā sauktajā akūtajā stundā vai arī par tālāko rīcību ar savu ģimenes ārstu vienoties telefoniski. Savs ārsts galu galā bērnu pazīst un spēs izsekot visam atveseļošanās procesam. Gadījumā, ja bērns atbilst paaugstināta riska kategorijai, konsultācija nepieciešama nekavējoties, bet, ja ģimenes ārsts nav pieejams, nepieciešama dežūrārsta apskate vai apskate kādā no neatliekamās palīdzības nodaļām. Taču, ja bērnam ir kāda no augsta riska pazīmēm, pastāv iespēja, ka bērnam ir smaga infekcija, tāpēc nepieciešams nekavējoties vērsties pēc palīdzības slimnīcā vai arī izsaukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.

Kopumā bērniem ar drudzi smagas bakteriālas infekcijas sastopamas reti. Taču jāatceras, ka katrs gadījums jāizvērtē individuāli. Ja kaut kas bērna vispārējā stāvoklī vai uzvedībā raisa vecākos satraukumu vai bažas, labāk tās kliedēt, konsultējoties ar mediķi.

Raksts tapis, īstenojot Valsts pētījumu programmu Biomedicīna sabiedrības veselībai (BIOMEDICINE).

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada jūlija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!