Jā vai nē ķeizargriezienam

Mūsdienās arvien vairāk sieviešu dabisku dzemdību vietā vēlas veikt ķeizargriezienu. Ārstu viedokļi šajā jautājumā dalās – kamēr vieni no šī lēmuma cenšas atrunāt, tikmēr citi sievietes izvēli atbalsta.

Šajā rakstā apkopojām biežākos grūtnieču argumentus par un pret ķeizargriezienu, kā arī ginekoloģes, dzemdību speciālistes MARGARITAS PUĶĪTES redzējumu šajā jautājumā.

Kas ir ķeizargrieziens?

Ķeizargrieziens ir ķirurģiskas dzemdības, kuru laikā auglis un placenta no dzemdes tiek izņemti, veicot griezienu vēdera dobuma priekšējā sienā un dzemdes sienā. Grūtniecei pirms operācijas tiek veikta spinālā anestēzijā – dūriens mugurā, kas neļauj just sāpes, taču pieskāriena un spiediena sajūta (īpaši bērna izņemšanas laikā) visbiežāk saglabājas.

Par jēdziena ķeizargrieziens izcelsmi ir atšķirīgi minējumi.

Viens skaidrojums saistīts ar leģendu, ka šādā veidā dzimis Jūlijs Cēzars, un antīkajā mitoloģijā tika uzskatīts, ka šādā – teju pārdabiskā – ceļā dzimušie bērni ir apveltīti ar īpašām spējām. Šaubas par šīs leģendas patiesumu rada fakts, ka Jūlija Cēzara māte pēc dēla dzimšanas nodzīvojusi vēl vairākus gadus, taču zināms, ka līdz pat 17. gadsimtam operācijas beidzās letāli.

Cits skaidrojums radies no Romiešu likumiem 8. gadsimtā pirms Kristus, kuri noteica, ka šī operācija veicama grūtniecības pēdējās nedēļās esošai mirstošai sievietei. Tās mērķis bija glābt vismaz bērna dzīvību. Vēl šāda manipulācija tikusi dēvēta par lex caesarea, un operācija kļuva pazīstama kā ķeizargrieziena operācija.

Līdz pat 19. gadsimtam ķeizargriezieni galvenokārt tika veikti pēc mātes nāves, tomēr, ja šī operācija tika veikta dzīvai sievietei, mātes mirstība bija ārkārtīgi augsta asiņošanas un brūces infekcijas dēļ.

Vienīgi pateicoties antibiotiku ēras sākumam un operācijas tehnikas uzlabošanai, ķeizargrieziena operācijas drošums ievērojami uzlabojās.

Gadījumi, kuros jāveic ķeizargrieziens

No sievietēm bieži ir dzirdami viedokļi, ka dabiskās dzemdības ir traumējošas mazulim un smagas mātei, tāpēc ķeizargriezienu salīdzinājumā ar tām tēlaini dēvē par skaistu pastaigu pa parku, kas norit ātri un nesāpīgi. Tomēr medicīnā katrai manipulācijai ir noteiktas indikācijas – nosacījumi, kuriem jābūt, lai konkrētā manipulācija būtu nepieciešama vai pat obligāti veicama.

No medicīniskā viedokļa ķeizargrieziena veikšanai ir absolūtas indikācijas, kas ir zināmas jau grūtniecības laikā un nozīmē to, ka augļa piedzimšana pa dabīgiem ceļiem nav iespējama vai apdraud mātes dzīvību, un ir relatīvas indikācijas, kas rodas dzemdību procesa laikā un nozīmē, ka dzīva un vesela bērna piedzimšana pa dabiskajiem dzemdību ceļiem ir apšaubāma.  

Absolūtās indikācijas:

* anatomiski šaurs vai deformēts sievietes iegurnis;

* placentas pilnīga vai daļēja priekšguļa;

* diagnosticēta placentas priekšlaicīga atslāņošanās;

* augļa šķērsguļa vai slīpguļa, kuru nevar mainīt ar augļa ārējā apgrozījuma palīdzību;

* nepilnvērtīgi sadzijusi dzemdes rēta no iepriekš veiktās ķeizargrieziena operācijas.

Relatīvās indikācijas:

* nabassaites/rociņas izkrišana;

* tūpļa priekšguļa;

* smagas ekstraģenitālas slimības dekompensācija;

* iepriekš veikts ķeizargrieziens dzemdību darbības traucējumu dēļ;

* daudzaugļu grūtniecība;

* grūtniecības laikā radušies sarežģījumi – vēlīnās gestozes (preeklampsija, patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgi vielmaiņas, neirohumorālās regulācijas un asinsrites sistēmas darbības traucējumi, kuri apdraud mātes un bērna veselību un pat dzīvību).

Raksta turpinājumu par to, kādi argumenti ir par un pret ķeizargriezienu, mīti un patiesība, lasiet  žurnāla "ārsts.lv" 2017. gada februāra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!