Ja sāp zobi, tad ir jau par vēlu

Mēs piedzimstam veseli, un viss mūsu organisms ir sakārtots tā, lai mēs varētu dzīvot, iekļauties apkārtējā vidē un uzņemt uzturu, sev nekaitējot un veselīgi. Mūsu organisms ir kā pulksteņa mehānisms, kur katrs zobratiņš kustina nākamo, un kopējā sistēma darbojas veselā mijiedarbībā. Mūsu uzdevums ir dzīves laikā šo sistēmu nesabojāt.

Viens no svarīgākajiem orgāniem, kas savieno mūsu sterilo iekšējo orgānu sistēmu ar nesterilo ārpasauli, ir mutes dobums. Tas darbojas jau no pirmā elpas vilciena un mātes piena uzņemšanas un turpina darboties visa mūža garumā.

Mutes dobumam ir ļoti liela nozīme, lai mūsu organisms varētu izdzīvot nesaindēts. Tam ir jāpieņem pārtika, bez kuras nevaram eksistēt, un tā jāpārstrādā tādā veidā, lai visi pārējie orgāni to varētu uzņemt pilnvērtīgi un iegūt no tās lielāko labumu. Tāpat mutes dobums vienlaikus uztver gaisu. Tāpēc tam ir vēl viena papildu funkcija – filtrēt un atsārņot no gaisa visas ar to ieplūstošās baktērijas, vīrusus, putekļus utt. Trešā mutes dobuma funkcija ir izvadošā jeb organismu attīrošā. Ar siekalām, caur smaganām un elpu no organisma izdalās kaitīgās vielas. Kā piemēru var minēt kāda ēdiena vai dzēriena smaku un garšu, ko reizēm var labi sajust vēl nākamajā rītā pēc tā lietošanas.

Lai mutes dobums pienācīgi izpildītu visus šos uzdevumus, tas ir veidots kā kompleksa sistēma, kas vienlaikus ir atbildīga vismaz par trim dažādām darbībām. Lai šo sistēmu uzturētu, daba mūs ir iekārtojusi tā, ka mutē dabiski vienlaikus ir no 500 līdz 1000 dažādu sugu baktēriju, katra ar savu darbību, un kopā tās veido mutes mikrofloru. Mūsu mute ir ekosistēma, kur siekalās sadzīvo ne tikai baktērijas, bet arī enzīmi, kas sāk sadalīt barību (piemēram, lizosomas). Siekalās ir antibakteriālas vielas, kas palīdz iznīcināt patogēnus, kas ir ienesti mutē un var izraisīt organisma saslimšanu. Mutes dobumā atrodas fosfāta un kalcija joni, kas aizsargā zobu emalju no mutē esošo baktēriju izdalītajām skābēm.

Un šajā ekosistēmā dzīvo zobi. Kā piena zobi, tā arī pastāvīgie zobi, kas tiešā nozīmē nes fiziski smagu košanas funkciju visu mūsu dzīves laiku. Zobu pamatuzdevums ir nokost un sasmalcināt barību tādā lielumā, lai gremošanas orgāni tos varētu uztvert, sadalītus pēc iespējas mazākos gabaliņos. Priekšējie zobi ir domāti tikai ēdiena nokošanai un darbojas kā šķēres. Aizmugurējie zobi ir ar lielu kožamo virsmu un dziļām, vairākām saknēm, lai spētu noturēties žokļa kaulā, sadalot cietos ēdienus. Ap zobu saknēm ir izveidots smalks elastīgu saišu un nervu tīklojums, kas notur zobu kaulā un ļauj tam mazliet iesēsties, kad barība ir ļoti cieta un zobiem ir jādod iespēja paglābties slodzes, lai nesašķeltos. Šajā sistēmā iebūvētā nervu sistēma arī dod sāpju brīdinājumu, kad zobi ir saspiesti par stipru un žoklis ir jāatbrīvo, lai atkal netiktu uzlikta pārāk liela nasta zobiem, kas tos varētu sašķelt vai novirzīt no vietas. Zobi, kas ir doti mūsu dzīves sākumā, veic organisma kopējai veselībai ļoti svarīgu funkciju. Un tāpēc vien tie būtu jāsaglabā cauri mūža garumam.

Kas bojā zobus? Un kāpēc mēs tos zaudējam?

Mēs zinām, ka zobi ir klāti ar emalju, kas ir viscietākais elements mūsu organismā. Emalja ir ļoti gluda, lai nekas tai nevarētu pieķerties. Tomēr pilsētas ir pilnas ar zobārstu kabinetiem, un ir arī nakts punkti, kur pieņem cilvēkus ar akūtām zobu sāpēm. Statistiski pasaulē aptuveni 2,43 miljardiem cilvēku, kas ir 36% no kopējā iedzīvotāju skaita, ir novērojams zobu bojājums jeb kariess pastāvīgajos zobos. Kariess jau bija zināms 5500 gadus pirms mūsu ēras. No nosaukuma latīņu valodā tas ir pārgājis uz angļu un citām valodām un patiesībā nozīmē ‘zobu puve’. Praktiski var iedomāties, ka zobs bojājas, līdzīgi kā dārzeņi, tikai process ir ļoti lēns.

Zobu bojāšanās pamatiemesls ir skābes, kas šķīdina cieto emalju, tām seko baktērijas, kuras sadala veselā zoba struktūru. Šīs skābes pamatā veido tās baktērijas, kas dzīvo mūsu mutē. Protams, skābes daudzumu var papildināt mūsu uzturs. It sevišķi uztura nozīme kariesa izcelsmē ir pastiprinājusies pēdējā gadsimta laikā, kad uzturā lieto aizvien vairāk cukuru, kas sadalās skābēs!

Kāds ir zobu bojājuma un sāpju mehānisms? Kā jau minēju, zobs no ārpuses ir noklāts ar emalju, kas ir patiesi cieta un nesatur nervus, kas nestu sāpju kairinājumus. Emalja darbojas kā lielākais zoba aizsargmehānisms. Emaljas gludums neļauj baktērijām pie tās pielipt un tiek nomazgātas ar siekalām. Un tomēr. Pie emaljas var pielipt ēdienu pārstrādes atliekas, kas paliek nenomazgātas pēc ēšanas uz zobu un smaganu virsmas ap zobiem. Šīs paliekas veido plānāko biofilmu, kas labi pielīp un ir tikai mehāniski noņemama no zobiem, piemēram, ar zobu birsti. Jau šajā biofilmā ir skābes, kas sāk šķīdināt emalju. Šķīstot emalja kļūst poraina. Baktērijas, kas ir spējīgas sadalīt zobu audus (tikai dažas, ļoti specifiskas no visa lielā baktēriju klāsta, kas ir mutes dobumā), tagad var viegli pielipt pie zoba, piestiprinoties pie biofilmas. Jo ilgāk zoba emalja tiek turēta skābā vidē, jo poraināka tā kļūst, līdz brīdim, kamēr baktērijas var pieķerties porainai emaljai un sākt zoba sadalīšanas procesu. Kariess ir sācies, bet tas ir nesāpīgs un nemanāms, jo emalja nedod sāpju signālus, un praktiski neredzams, jo baktēriju eja cauri emaljai ir ļoti maza emaljas cietības dēļ. Tā praktiski nav jūtama arī ar mēli.

Tiklīdz skābes un baktērijas ir iekļuvušas cauri emaljas slānim, zobs ir zaudējis savu pirmatnējo veselo struktūru un galvenās aizsargspējas. Pašam cilvēkam par šo procesu nav nekādas nojausmas, jo nav nekādu objektīvu sāpju vai citu nepatīkamu sajūtu. Dzīve turpina ritēt vienos priekos. Arī baktērijām, kas tagad ir nonākušas nākamajā zobu slānī – dentīnā. Dentīns, kas veido lielāko zoba daļu, ir daudz mīkstāks par emalju un satur daudzus kanāliņus, pa kuriem norit zoba iekšējā barošana. Baktērijas svin uzvaru, jo dentīna audus var sadalīt un, mums saprotamā valodā sakot, sabojāt daudz vieglāk un ātrāk nekā emalju. Bet arī šis zoba bojāšanās process ir nesāpīgs, nav jūtams vai sataustāms ar mēli un ir neredzams. Bojājumu no ārpuses klāj tā pati cietā emalja, kas veido tādu kā jumtu virs iekšējā bojājuma, un no ārpuses zobs izskatās vesels. Zobs no iekšpuses sāk iedarbināt savus aizsargmehānismus, un izveidojas sklerotiskais un terciārais jeb papildu dentīns, kas aizsargā zoba pašus trauslākos un par zoba dzīvību atbildīgos audus – nervus un asinsvadus – no baktēriju radītiem bojājumiem. Tas veidojas kā valnis starp pilnībā bojātiem zoba audiem un pulpas kameru jeb zoba vidū esošo tukšo vietu, kur izvietoti mīkstie audi (asinsvadi, nervi). Arī šajā brīdī zoba bojājums vēl neliek par sevi manīt. Var parādīties sāpīgas sajūtas, ēdot saldu ēdienu.

Sāpju simptoms veidojas tikai tad, kad baktērijas jau ir noēdušas lielāko tiesu no dentīna slāņa un ir pietuvojušās pie paša nerva vai jau aizskārušas to. Tad parādās sāpes, ēdot vai dzerot aukstu, karstu, var pievienoties nakts sāpes. Cits veids, kā cilvēks konstatē kariesu, ir paša zoba sabrukums – ielūst emalja, un zobā izveidojas ar mēli taustāms caurums. Un pat tad tas ir tikai daļa no visa zoba bojājuma. Īsi sakot, zobs savas uzbūves dēļ ir ļoti pacietīgs un cīnās ar baktērijām saviem spēkiem, neradot saimniekam kādus simptomus, līdz bojājums nav izārdījis jau ļoti lielu zoba daļu vai arī inficējis un nonāvējis zoba nervu...

Ko darīt, lai izsargātos no zobu bojājuma?

Tas prasa vēl vienu rakstu – lai pareizi koptu zobus, ir patiesi jāsaprot, kas, kāpēc un kādā secībā jādara. Bet īsumā – kariesu, kas ir tikai iesācies, var saskatīt vienīgi rentgenuzņēmuma. Arī ārsta acs nevar ieraudzīt zoba bojājumus virsmās, kas ir cieši blakus viena otrai. Tur arī visbiežāk sākas bojājums. Ja tas ir saredzams ar aci, tātad bojājums jau ir relatīvi liels. Tāpēc pie higiēnista būtu jāiet vismaz ik pēc sešiem mēnešiem. Kvalificēts higiēnists pirmām kārtām apskatīs visu jūsu mutes dobumu, norādīs vietas, kur krājas aplikums, kas rada bojājumu, notīrīs to. Zobu higiēnas laikā ārsts apskatīs mutes dobumu un, ja būs kādas aizdomīgas vietas, papildus veiks rentgenuzņēmumu, kas palīdzēs noteikt galīgo diagnozi un turpmāko aprūpi vai ārstēšanu.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv”” 2015. gada septembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!