Ja cilvēks aizrijies – rīkojies ātri, tu vari izglābt dzīvību

Ja cilvēks aizrijies – rīkojies ātri, tu vari izglābt dzīvību

Nereti, dzirdot terminu “neatliekama, dzīvību apdraudoša situācija”, vairākumam no mums rodas asociācijas ar smagām traumām vai apdegumiem, akūtām sirds un asinsvadu problēmām – infarktu, insultu, kā arī atsevišķu hronisku slimību negaidītiem saasinājumiem. Samērā reti starp šīm visādā ziņā bīstamajām situācijām tiek minēta aizrīšanās. Diemžēl gadu no gada tā pārliecinoši ierindojas biežāko nāves cēloņu virknē. Šāda statistika ir skaidrojama ar to, ka aizrīšanās ir dzīvību apdraudoša epizode, kas prasa ne vien tūlītēju neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu, bet arī no notikuma lieciniekiem prasmi nekavējoties sniegt palīdzību cietušajam. Tāpēc aktuāls ir jautājums: ja man blakus esošais cilvēks pēkšņi vakariņu laikā aizrītos, vai es mācētu viņam palīdzēt?

Statistika

Pasaulē ik gadu bērniem tiek fiksēti vairāk kā 17 000 aizrīšanās gadījumi, kad nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība. Aptuveni 80% šo bērnu ir vecumā līdz pieciem gadiem. Kā zināms, tāda vecuma mazi bērni iepazīst pasauli caur muti, un faktiski jebkurš priekšmets, ko bērns var ievietot savā mutes dobumā, nes zināmu aizrīšanās risku. Bērni visbiežāk aizrijās ar saldumiem, īpaši cietajiem našķiem, piemēram, ledenes un rieksti. Samērā bieži bērni arī mēdz aizrīties ar neēdamiem priekšmetiem, kas visbiežāk ir monētas, pogas, kā arī īpaši bīstamās baterijas.

Otra lielākā riska grupa ir pacienti vecumā pēc septiņdesmit gadiem, kam, iespējams, ir vairākas stomatoloģiskas problēmas, piemēram, vairāku zobu (īpaši lielo dzerokļu) neesamība, vai rīšanas traucējumi, kas nereti var būt komplikācija atsevišķām neiroloģiskām slimībām, tostarp galvas smadzeņu insultam. Pieaugušie visbiežāk aizrijas, jo tiek norīts pārāk liels, nepietiekoši sakošļāts kumoss, piemēram, gaļas gabals, dažādas jūras veltes, cietie augļi un dārzeņi (visbiežāk burkāni), kā arī nereti ir sastopami gadījumi, kad aizrīšanās iemesls ir bijis kāds kauls vai zivs asaka.

Ir vērts atcerēties, ka aizrīties var ikviens no mums un arī pilnīgi veseli, jauni cilvēki neveiksmīgā kārtā var nokļūt šajā dzīvību apdraudošajā situācijā, teiksim, azartiski runājoties pie viesību galda un tā nemanot norīt pārāk lielu cepeša šķēli. Tāpēc ikvienam sabiedrības pārstāvim būtu jāprot šādas situācijas laikus atpazīt un atbilstoši rīkoties. 

Raksta turpinājumu par to, kā atpazīt aizrīšanos, kā rīkoties, ja cilvēks ir aizrijies un kā sniegt pirmo palīdzību, ja cilvēks ir vai nav pie samaņas, lasiet žurnāla "ārsts.lv" 2017. gada janvāra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!