Izgulējumi - gulošo pacientu bieds

Izgulējumu ārstēšana ir īstens izaicinājums ne vien ārstam un visam aprūpes personālam kopumā, bet arī pašam pacientam. Nereti tieši izgulējuma pievienošanās pamatslimībai ir iemesls, kas būtiski pasliktina pacienta vispārējo stāvokli, tāpēc ārstēšanās procesā svarīga loma ir riska grupas pacienta, viņu aprūpējošā personāla, kā arī tuvinieku izglītošanai par aprūpes pamatiem un profilaktiskiem izgulējumu novēršanas pasākumiem.

Izgulējums ir brūce, ko veido mīksto audu defekts – ādas, zemādas un smagākos gadījumos arī muskuļaudu bojājums – atmirums jeb nekroze. Tā cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi cilvēkiem, kas smagas slimības vai traumas dēļ spiesti ilgstoši gulēt vienā pozā vai sēdēt riteņkrēslā.

Izgulējumu attīstības mehānisms

Izgulējumu attīstības pamatā ir trīs dažādi spēki, kas iedarbojas uz mīkstajiem audiem – spiediens, bīde un berze.

Spiediens ir perpendikulārs spēks uz laukuma vienību, kas saspiež audus starp ādu un kaulu izciļņiem un var radīt samazinātu audu apasiņošanu (līdz ar to arī skābekļa badu) un sekojošu šūnu bojāeju.

Jau 20. gadsimta sākumā zinātnieki, skaidrojot izgulējuma veidošanās mehānismu, izvirzīja hipotēzi, ka uz mīkstajiem audiem vērsts spiediens, kas pārsniedz spiedienu asins kapilāros, nospiež kapilārus, apturot asins piegādi audiem konkrētajā reģionā. Vienlaikus līdz ar ārējā spiediena iedarbību palielinās arī starpšūnu telpas spiediens, kopējais spiediens audos, rodas pastiprināta šķidruma filtrācija, tūska, šūnu sabrukšana un limfvadu nosprostošanās, kas rezultējas ar metabolisma gala produktu traucētu aizvākšanu no audiem.

Potenciālā bojājuma attīstībā svarīgas ir spiediena un laika attiecības, proti, jo augstāks spiediens iedarbojas uz audiem, jo ātrāk attīstīsies pārmaiņas audos. Uzskata, ka neatgriezenisku bojājumu rada 70 mm Hg liels pastāvīgs spiediens, kas iedarbojas ilgāk par 2 stundām.

• Ja spiediens uz audiem tiek novērsts pirms kritiskā laika perioda sasniegšanas, bojājums ir atgriezenisks, piemēram, pārnesot ķermeņa smagumu uz citu reģionu, asinsrite atjaunojas un iepriekš vāji apasiņotā vieta kļūst bagātīgi apasiņota, pateicoties lokālam asinsvadu paplašināšanās mehānismam skartajā reģionā.
• Ja spiediens saglabājas pietiekami ilgu laiku, asinsvadi saplok un trombozējas, līdz ar to apstājas asinsrite, samazinās skābekļa un barības vielu piegāde audiem, kā arī vielmaiņas gala produktu izvadīšana, kas noved pie audu kritiskas paskābināšanās, palielinātas kapilāru caurlaidības, tūskas un visbeidzot šūnu nāves.

Bīde ir spēks, kas nobīda ādu attiecībā pret dziļāk esošajiem audiem paralēli tās virsmai. Šāda mīksto audu nobīde var radīt ādas asinsvadu gaitas un izliekuma izmaiņas, kas noved pie asinsapgādes samazināšanās. Bīde visbiežāk uz mīkstajiem audiem iedarbojas, ja pacienta gulta, gultas augšdaļa tiek pacelta un pacients slīd lejup. Tiek uzskatīts, ka bīde ir vadošais faktors izgulējumu veidošanās iemesls krustu rajonā. Konstatēts, ja uz mīkstajiem audiem iedarbojas bīde, tad spiediens, kas rada asinsvadu nosprostošanos, ir uz pusi mazāks nekā tad, ja bīde uz mīkstajiem audiem neiedarbojas.

Berze ir spēks, kas rodas starp divām virsmām savstarpējas kustības laikā. Tā rada nobrāzumu, rezultātā ādas virsējais slānis (epidermālais) kļūst plānāks, palielinās tā šķidruma zudums, veidojas macerācija (audu atmiekšķēšanās), kas padziļina epidermālā slāņa bojājumu, veicina bīdes spēku iedarbību uz mīkstajiem audiem.

Protams, bez minētajiem trim galvenajiem izgulējumus izraisošajiem faktoriem pastāv vēl virkne citu, piemēram, cilvēka spēja sajust ilgstošu lokālu spiedienu un pašam mainīt pozu. Vesels cilvēks nepieļauj izgulējumu veidošanos, regulāri pārnesot svaru sēžot, stāvot vai guļot.

Riskam pakļautās zonas

Nozīmīgs faktors izgulējumu veidošanās procesā ir audu izturība pret spiedienu, proti, pierādīts, ka dažādiem audiem ir atšķirīgs jutīgums – jutīgākie ir muskuļaudi, bet āda – visizturīgākā. Šo fenomenu skaidro ar muskuļu lielāku enerģijas patēriņu salīdzinājumā ar ādu. Līdz ar to bieži vien lielākais mīksto audu bojājums ir tieši dziļumā tuvu kaulam esošajos muskuļu audos, bet ādas bojājums šajā vietā – salīdzinoši neliels un dažkārt pat nepamanāms.

Visbiežāk izgulējumi veidojas kaulu izciļņiem tuvumā esošās zonās, kur āda ir plāna. Guļus pozīcijā uz muguras – zem pakauša, mugurkaula rajonā, zem elkoņu locītavām, astes kaula, sēžas apvidū, apakšstilbos un papēžu rajonā; guļus pozīcijā ir vēdera – krūšu kaula rajonā, ceļu rajonā, apakšdelmu un apakšstilbu rajonā. Savukārt sēžot visaugstākais spiediens ir zem sēžas paugura.

Riska grupas pacienti

Izgulējumu attīstīšanās riska grupā ir pacienti ar ilgstošu gultas režīmu (hronisku slimību, piemēram, onkoloģiskie, insulta, paliatīvās aprūpes pacienti), gados jauni pacienti ar muguras smadzeņu bojājumiem jeb tā dēvētie spinālie pacienti, kā arī gados vecāki pacienti.

Raksta turpinājumu par profilaktiskajiem pasākumiem, lai izvairītos no izgulējumiem, lasiet žurnāla "ārsts.lv" 2016. gada decembra numurā!