Ivo Končus: Sezonāla saaukstēšanās un bērna imunitāte

Rudens un ziemas atnākšana, lielākoties mūs pārsteidz nedaudz nesagatavotus- ārā kļūst vēsāks, mitrāks un bērni aizvien vairāk laika pavada iekštelpās, ciešākā kontaktā viens ar otru, savukārt, izejot ārā, nereti nav apģērbušies atbilstoši esošajiem laika apstākļiem, rezultātā pieaug dažādu saaukstēšanās slimību risks. Šeit vietā  teiciens - “Nav sliktu laika apstākļu, bet ir neatbilstošs apģērbs!” Aktīvāka slimošana visbiežāk ilgst līdz pat brīdim, kad mājokļos pieslēdz apkuri. Katrs no mums ir individuāls - cik uzņēmīgi esam pret dažādām saslimšanām. Iegūtās organisma aizsargspējas mazajiem, kuri pirmo gadu uzsākuši bērnudārza gaitas, visbiežāk ir vājākas. Viņi slimo ļoti daudz - astoņas līdz desmit reizes gadā un satraukumam nav pamata. Skolas vecuma bērni slimo aizvien retāk. Par to varam pārliecināties, aplūkojot medicīnisko statistiku. Šādā veidā bērna organisms izstrādā iegūtās aizsargspējas pret daudzām sezonālo vīrusu infekcijām. Viņu organisms iepazīst apkārtējo vidi - vīrusus un baktērijas. Bērnam nav iespējams prognozēt slimību biežumu un organisma spēju ar tām cīnīties.

Jau grūtniecības laikā caur placentu un, pēc bērna piedzimšanas, barojot mazuli ar krūti, pirms grūtniecības mātes pārslimota infekcija var dot bērnam ilgtermiņa imunitāti pret šo slimību. Pierādīts un praksē redzam, - zīdaiņi, kuri saņem krūts ēdināšanu ar sezonālām saaukstēšanās slimībām saslimst retāk vai slimo vieglāk. Tas izskaidrojums ar to, ka bērns saņem imūno aizsardzību pret saslimšanām no mātes piena. Līdz šim biologi uzskatīja, ka bērns iegūst imunitāti no proteīniem - antivielām pienā, un, ka imunitāte beidzas brīdī, kad bērnu vairs nebaro ar krūti. Taču pētnieki, no Birmingemas Universitātes Lielbritānijā atklājuši, ka māte, barojot bērnu ar krūti, var nodot viņam pati savu imunitāti, kas izveidojusies pēc kādas infekcijas pārslimošanas pirms grūtniecības, un ka šī aizsardzība ir paliekoša.

Ķermenis ir ļoti sarežģīti veidots. Tas var dažādi reaģēt uz emocionālo stresu, tāpēc pozitīvs mikroklimats ģimenē un skolā ir cieši saistīts ar uzņēmību pret vīrusu  un bakteriālām infekcijām.

Visi bērni ik pa laikam saslimst, taču, dažkārt slimo pārāk bieži. Nereti gan bērnu vecākiem, gan arī mediķiem, aktualizējas jautājums - kā saprast, kad bērna imunitāte ir pārāk zema un jāmeklē ārsta - imunologa palīdzība.

Imūnsistēmu var salīdzināt ar savstarpēji labi saskaņotu darbu organizācijā, kur katrs veic savus darba pienākumus, lai aizsargātu organismu. Jebkuri traucējumi, kādā no darba posmiem var izraisīt imūnsistēmas saslimšanu - deficītu. Izšķir primāro un sekundāro imūnsistēmas nepietiekamību. Imūnās sistēmas nepietiekamība ir saslimšana un tikai tad var runāt par to, ka bērnam ir slikta imunitāte un nepieciešama imunologa palīdzība.

Ir noteiktas pazīmes, kas liecina par sliktu imunitāti bērnam un, kuras nedrīkst palikt bez ievērības:

• primāro imūndeficītu gadījumi ģimenē;
• astoņas vai vairāk strutaina vidusauss iekaisuma epizodes gada laikā;
• divas vai vairāk smagi norisošas deguna blakus dobumu iekaisuma epizodes gada laikā;
• divas vai vairāk pneimonijas gada laikā;
• terapija ar antibiotikām ilgāk nekā divus mēnešus gadā bez efekta;
• strutaini iekaisumi ādā, zemādā un iekšējos orgānos;
• divas vai vairāk sistēmiskas vai smagas bakteriālas infekcijas (sepse, osteomielīts, meningīts) dzīves laikā;
• zīdaiņiem hroniska visa ķermeņa ādas hiperēmija (apsārtums), sevišķi uz plaukstām un pēdām;
• atkārtotas infekcijas ar tā sauktajām atipiskajām mikobaktērijām;
•  netipiski un smagi norisošas infekcijas, kuru ārstēšanai nepieciešama ilgstoša intravenoza antibiotiku lietošana;
•  ilgstoši smagi ārstējamas kārpas, papilomas vīrusu infekcija;
•  atkārtotas sēnīšu infekcijas, bieži stomatīti bērniem pēc gada vecuma sasniegšanas;
•  komplikācijas pēc vakcinācijas pret tuberkulozi, rotavīrusu un vējbaku infekciju;
•  smags vai atipisks dermatīts;
•  neskaidras izcelsmes paaugstināta temperatūra;
•  autoimūnas slimības vai onkoloģiskas slimības;
•  ilgstošas vai biežas caurejas;
•  svara un auguma izteikta aizture, piena zobu maiņas aizture.

Imūnās sistēmas saslimšanu ārstēšana ir ļoti sarežģīta. Smagākajos gadījumos jāpielieto kaulu smadzeņu vai cilmes šūnu transplantācija, taču biežāk- imunoglobulīnu, interferonu, bakteriālas izcelsmes preparātus, kā arī, augu izcelsmes preparātus.

Bērna organisma aizsargspējām ir svarīgi vitamīni, bet joprojām nav atrasta veiksmes formula, kurus vitamīnus un cik daudz varētu lietot, lai uzlabotu imunitāti un neviens vairs neslimotu. Vitamīni palīdz stiprināt vispārējo organisma stāvokli, bet tas nenozīmē, ka pēc izdzerta kārtējā vitamīnu kursa, bērns neslimos. Vislabāk organismā vitamīnus uzņemt ar sabalansētu, daudzveidīgu uzturu.

Bērns, kurš uzturā lieto daudz dārzeņu un ogu, noteikti būs veselīgāks par bērnu, kurš ēd daudz saldumu un dzer saldinātus dzērienus, lai arī viņam nav liekā svara problēmu. Tas nenozīmē, ka bērns mazāk slimos ar saaukstēšanās slimībām.

Neapšaubāmi, kustības un aktīvs dzīvesveids uzlabo bērna organisma aizsargspējas, bet, bērnu norūdot, jāņem vērā viņa komforts. Nav pierādījumu, ka bērniem, kuri rūdās, ir labāka imunitāte.

Parūpēties par bērnu varam ne tikai viņu aprūpējot, bet svarīgi neaizmirst arī pašiem sevi, atrodot līdzsvaru starp darbu, ikdienas steigu un atpūtu, rūpējoties par savu mentālo un emocionālo labsajūtu un kopā izbaudot fizisko aktivitāšu sniegto iespēju daudzveidību.

Foto: Shuttestock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada novembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!