Iveta Ozere: Kā pasargāt bērnus no tuberkulozes
Lai gan ir gūti ievērojami sasniegumi tuberkulozes (TB) diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē, šī slimība joprojām ir kopā ar cilvēci un ir 9. biežākais nāves cēlonis pasaulē. Pēc Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem, 2016. gadā pasaulē viens miljons bērnu saslima ar tuberkulozi. Katru dienu no tuberkulozes mirst 700 bērnu, lielākā daļa no tiem nesasniedz piecu gadu vecumu...
Bērni ar tuberkulozi inficējas galvenokārt no pieaugušajiem plaušu tuberkulozes slimniekiem, kuri slimības izraisītāju tuberkulozes mikobaktēriju (Mycobacterium tuberculosis) izdala apkārtējā vidē klepojot, šķaudot, runājot un dziedot. Tuberkulozes infekcija izplatās pa gaisu aerosola veidā, tāpēc no inficēšanās nav pasargāts neviens. Vislabākā tuberkulozes profilakse ir agrīna tās atklāšana un ārstēšana, lai iznīcinātu slimības ierosinātāju un tādā veidā pārtrauktu infekcijas izplatīšanos. Plaušu tuberkulozes slimnieks, kurš saņem atbilstošu ārstēšanu 2–3 nedēļas ilgi, parasti vairs nevar inficēt citus cilvēkus.
Plaušu tuberkulozes simptomi ir nespecifiski, un tā norisinās zem vīrusu vai baktēriju ierosinātas elpceļu infekcijas maskas. Tāpēc pēc medicīniskās palīdzības slimnieki bieži vien vēršas vēlu, un lielai daļai tuberkulozes pacientu slimība tiek atklāta un ārstēšana sākta pēc tam, kad tie jau ir kļuvuši par infekcijas izplatītājiem. Inficēšanās ar tuberkulozi notiek, ieelpojot tuberkulozes mikobaktērijas saturošas inficētā aerosola daļiņas. Plaušās tuberkulozes ierosinātāju satver speciālas imunitātes šūnas (makrofāgi), kuru uzdevums ir baktēriju iznīcināt. Pakāpeniski aizsardzībā iesaistās arī citas imunitātes šūnas (limfocīti), veidojot sieniņu ap baktērijām – veidojas tuberkulozes granuloma, kura norobežo infekciju no izplatīšanās un neļauj tai nekontrolēti vairoties.
Deviņdesmit procentiem veselu pieaugušo cilvēku ar normālu imūnsistēmas funkciju, kuru organismā nonākusi tuberkulozes mikobaktērija, tā tiek norobežota granulomās, un imūnsistēma neļauj infekcijai progresēt slimībā. Šie cilvēki nekad savas dzīves laikā nesaslimst ar tuberkulozi, lai gan infekcija organismā pastāv.
Diemžēl mazu bērnu (īpaši līdz piecu gadu vecumam) imūnsistēma nespēj tik labi tikt galā ar tuberkulozes infekciju, un tā daudz biežāk nekā pieaugušajiem cilvēkiem progresēs slimībā tuberkulozē, turklāt izraisot smagas, dzīvībai bīstamas formas – smadzeņu apvalku iekaisumu un vispārēju, ne tikai plaušu, bet arī citu orgānu tuberkulozi.
Valstīs, kurās saslimstība ar tuberkulozi ir augsta (arī Latvija joprojām pieder pie augstas tuberkulozes saslimstības valstīm Eiropas reģionā), bērni var nonākt saskarē ar tuberkulozes infekciju, iepriekš to nezinot. Šādos gadījumos no smagajām dzīvību apdraudošajām tuberkulozes formām mazos bērnus līdz pat 95% gadījumu pasargā tuberkulozes vakcīna (BCG vakcīna). Lielākajā daļā pasaules valstu pret tuberkulozi vakcinē visus jaundzimušos bērnus reizi dzīvē. Arī Latvijā vakcinācija pret tuberkulozi tiek rekomendēta visiem jaundzimušajiem bērniem pirms izrakstīšanās no dzemdību nodaļas.
Risks un ieguvums no BCG vakcinācijas
Nevēlamas reakcijas pēc BCG vakcinācijas novēro reti – mazāk nekā vienam no 1000 vakcinētiem bērniem. Biežākās nevēlamās blakus reakcijas ir kreisās paduses limfmezglu palielināšanās (ar vai bez sastrutošanas) un strutojoša čūliņa injekcijas veikšanas vietā. Parasti šīs reakcijas neizraisa bērna vispārējās veselības traucējumus un sadzīst spontāni. Ļoti retos gadījumos BCG mikobaktērija var izplatīties pa visu organismu un izraisīt smagu vispārēju infekciju bērniem ar iedzimtu imūndeficītu vai HIV infekciju.
Tuberkulozes vakcīnas nodrošinātā aizsardzība pret smagajām, letālajām tuberkulozes formām ir pierādīta pārliecinoši un atkārtoti. Valstīs, kur kāda iemesla dēļ jaundzimušo vakcinācija tiek pārtraukta (piemēram, Ukrainā Doņeckas reģionā kara dēļ vakcīna nebija pieejama vairākus mēnešus), strauji pieaug saslimstība un mirstība no tuberkulozes agrīna vecuma bērnu vidū. Lai gan tuberkulozes vakcīna visos gadījumos nepasargā no inficēšanās un saslimšanas ar tuberkulozi, tomēr potētie bērni ar tuberkulozi slimo daudz vieglāk, un pēc ārstēšanas kursa viņiem plaušās nesaglabājas atlieku parādības.
BCG vakcinācija ir veids, kā pasargāt bērnus no letāla iznākuma saslimšanas gadījumā ar tuberkulozi apstākļos, kad no kontakta ar infekciozu tuberkulozes slimnieku izvairīties nav iespējams.
Ko darīt, ja bērns ir bijis kontaktā ar tuberkulozes slimnieku
Tuberkuloze ir ievērojami mazāk lipīga infekcijas slimība, salīdzinot ar gripu, vējbakām vai masaliņām. Uzņēmību pret tuberkulozes infekciju nosaka bērna vecums – jo mazāks bērns, jo tas ir uzņēmīgāks pret infekciju un jo biežāk tam infekcija progresēs slimībā – un citas slimības vai stāvokļi, kas novājina organisma imūnsistēmu: HIV infekcija, cukura diabēts, nepietiekams barojums, kā arī priekšlaikus piedzimšana. Inficēšanās parasti notiek atkārtota un/vai ilgstoša kontakta rezultātā ar tuberkulozes slimnieku, visbiežāk ģimenē vai radinieku vidū.
Ja bērns ir bijis kontaktā ar tuberkulozes slimnieku, inficēšanos un slimības attīstību var novērst ar profilaktiskās ārstēšanas palīdzību. Tuberkulozes profilaktiskajai ārstēšanai izmanto tikai vienu prettuberkulozes medikamentu – izoniazīdu. Šāda profilaktiska ārstēšana pasargā no tuberkulozes vairāk nekā 60% gadījumu. Tāpēc svarīgi ir pārbaudīt visus bērnus un pieaugušos, kuriem bijis ciešs un atkārtots kontakts ar slimnieku. Ja pēc pārbaudes jau tiek konstatēta saslimšana ar tuberkulozi, tad šādā veidā agrīni atklātu tuberkulozi, kamēr vēl nav klīnisko simptomu un sūdzību, var izārstēt bez atlieku parādībām.
Ja tomēr saslimšanu ar tuberkulozi bērnam nav izdevies novērst…
Tuberkuloze ir izārstējama slimība, īpaši tas attiecas uz bērnu vecumam raksturīgajām primārās tuberkulozes formām. Mums nav zināmu gadījumu, kad pēc ārstēšanas bērnam būtu attīstījies tuberkulozes recidīvs. Pēdējo gadu laikā tuberkulozes ārstēšanā izmantojamo medikamentu klāsts ir papildinājies ar diviem jauniem efektīviem medikamentiem – bedakvilinu un delamanidu, kuru izmantošana ir īpaši nozīmīga daudzzāļu rezistentas tuberkulozes ārstēšanā.
Pasaules Veselības organizācija ir izstrādājusi tuberkulozes likvidācijas stratēģiju (End TB strategy), kuras vīzija ir – pasaule brīva no tuberkulozes. Stratēģijas realizācijā īpašu vietu ieņem bērni – tuberkulozes infekcija un slimība bērniem šodien ir infekcijas rezervuārs nākotnē. Bez šo stāvokļu diagnostikas un atbilstošas ārstēšanas bērniem tuberkulozi izskaust pasaulē nav iespējams.
Kopš 2001. gada Latvijā kopējais tuberkulozes slimnieku skaits ir ievērojami samazinājies (2001. gadā reģistrēti 1729, bet 2017. gadā tikai 483 jauni saslimšanas gadījumi ar tuberkulozi). Ievērojami samazinājies arī ar tuberkulozi saslimušo bērnu skaits (2017. gadā reģistrēti tikai 16 jauni tuberkulozes gadījumi bērnu un pusaudžu vidū). Taču, kamēr vien valstī ar tuberkulozi slimos pieaugušie, arī bērni būs pakļauti riskam inficēties un saslimt ar tuberkulozi. Agrīna tuberkulozes atklāšana un adekvāta ārstēšana, vakcinācija pret tuberkulozes un tuberkulozes profilaktiskā ārstēšana ir efektīvi pasākumi, lai novērstu inficēšanos un saslimšanu ar tuberkulozi lielākajai daļai bērnu, kuri ir bijuši kontaktā ar tuberkulozes slimnieku.
