Iveta Jankovska: Ortodontiska sakodiena korekcija bērnu un pusaudžu vecumā

Vidēji 35% cilvēku visā pasaulē ir nepareizs sakodiens un ir nepieciešama ortodontiskā ārstēšana. Visbiežākais iemesls sakodiena korekcijai ir vēlme estētiski uzlabot sava smaida izskatu, tomēr reizēm ārstēšanu nepieciešams veikt, lai koriģētu arī sakodiena funkciju.

Sakodiena attīstību ietekmējošie faktori

Nepareiza sakodiena izcelsme var būt multifaktoriāla, un to var iedalīt divās galvenajās grupās:

1. ģenētiskie faktori – šī grupa ietver ģenētiski pārmantotas un iedzimtas sakodiena anomālijas un visbiežāk skar žokļa kaulu attīstību. Ir pierādīts, ka arī iedzimts viena vai vairāku pastāvīgo zobu aizmetņu trūkums var būt ģenētiski noteikts;
2. ārējās vides faktori, piemēram, elpošanas veids, kaitīgie ieradumi (pirksta vai knupīša ilgstoša sūkāšana), nepareiza mēles pozīcija un funkcija, priekšlaicīgi zaudēti piena zobi un zobu traumas.

Ortodontiskā ārstēšana

Konsultācija pie ortodonta pirmo reizi bērnam ieteicama apmēram 5-6 gadu vecumā, kad ārsts novērtēs bērna zobu un sakodiena stāvokli, izvērtēs mēles un lūpu pozīciju, kā arī elpošanas veidu un kaitīgos ieradumus, kas varētu negatīvi ietekmēt sakodiena attīstību. Šajā vecumā svarīgākais ir profilaktiski novērst kaitīgos ieradumus, uzlabot un koriģēt mēles, lūpu pozīciju, kā arī elpošanas veidu. Ja veiksmīgi izdodas šos faktorus mainīt, tad ir iespējams novērst nepareizu sakodiena turpmāku attīstību, mazināt sakodiena anomālijas pakāpi un uzlabot ortodontiskās ārstēšanas efektivitāti un stabilitāti, ja tāda ir nepieciešama vēlākā sakodiena attīstības etapā. Pacients tiek nosūtīts uz ārstēšanu pie audiologopēda vai miofunkcionālā terapeita, kas ar vingrinājumu palīdzību koriģē esošās funkcionālās problēmas.

Svarīgi ir saglabāt visus piena zobus, līdz tos nomaina pastāvīgie zobi, jo priekšlaicīgs piena zobu zaudējums rada blakus esošo zobu migrāciju, tāpēc vēlāk pastāvīgie zobi izaug saspiestībā. Ja piena zobu ekstrakcija tomēr ir neizbēgama, ekstrakcijas vietas slēgšanos iespējams novērst, pielietojot dažādu aparatūru. Šī aparatūra var būt izņemama vai fiksēta atkarībā no zaudēto zobu vietas un skaita.

Kad sāk mainīties zobi, zobu sakodienu iespējams regulēt ar izņemamu aparatūru jeb plastmasas platītēm, tomēr jāņem vērā, ka platīšu darbības apjoms ir ierobežots un ar to palīdzību iespējams koriģēt nelielas sakodiena problēmas, kā arī bieži vien vēlāk ir nepieciešama terapija, lai pilnībā koriģētu sakodienu un izlīdzinātu zobu rindas.

Vidēji 11–13 gadu vecumā, kad pusaudžiem novēro augšanas spurtu, sakodienu ir iespējams koriģēt ar funkcionālu aparatūru, kas var būt izņemama vai fiksēta. Ar šādas aparatūras palīdzību iespējams veicināt, piemēram, apakšžokļa augšanu, ja tiek novērots apakšžokļa augšanas deficīts jeb retrognātija.

Kad ir izveidojies pastāvīgs sakodiens, tā ārstēšanai visbiežāk pielieto breketes, reizēm tās kombinējot ar papildu aparatūru atkarībā no sakodiena sarežģītības pakāpes. Brekešu sistēma nodrošina visu zobu kontrolētu kustību un pārvietošanu vēlamajā pozīcijā. Breketes ir neizņemama aparatūra un tiek pielīmētas pie zoba, netraumējot tā virsmu. Zobu regulācija ilgst vidēji 2–3 gadus atkarībā no sakodiena sarežģītības pakāpes. Tās laikā regulāri jāapmeklē ortodonts sistēmas aktivācijai, kas parasti notiek reizi 6–8 nedēļās.

Galvenie brekešu veidi

1. Metāliskās breketes – visbiežāk lietotais brekešu veids. Tās tiek izgatavotas no augstvērtīgu metālu sakausējuma un efektīvi regulē zobus. Šīs breketes bieži izvēlas jaunieši, jo brekešu sistēmā loku iespējams stiprināt ar krāsainu gumiju, kas zobu regulācijas procesu padara nedaudz aizraujošāku.
2. Estētiskās breketes – biežāk izvēlas pieaugušie vai jaunieši, kuriem svarīgi, lai aparatūra būtu pēc iespējas neuzkrītošāka. Tās izgatavo no keramikas vai sintētiskā safīra.
3. Pašliģējošās breketes – izgatavotas no metāla vai keramikas, un loks brekešu sistēmā tiek stiprināts nevis ar gumiju vai metāla ligatūru, bet gan ar speciāla mehānisma palīdzību, kas iestrādāts breketē.
4. Lingvālās breketes – izgatavotas no metāla un stiprinās pie zoba iekšpuses no mēles puses, tāpēc ir gandrīz neredzamas apkārtējiem.

Šobrīd vismodernākā un jaunākā metode zobu regulācijai ir izņemamās zobus taisnojošās kapes. Kapes ir katram pacientam individuāli izgatavotas caurspīdīgas zobu plāksnītes, kuras secīgi maina ik pēc 10–14 dienām, tādējādi pakāpeniski koriģējot sakodienu. Vēlamā rezultāta sasniegšanai kapes ir jānēsā vismaz 22 stundas diennaktī, izņemot tās tikai ēšanas un zobu tīrīšanas laikā.

Retos gadījumos, kad tiek novērotas smagas sejas un žokļu sakodiena anomālijas, ārstēšanu uzsāk tikai pēc 18 gadu vecuma, kad ir beigusies sejas un žokļu kaulu augšana. Tad tiek veikta kombinēta ortodontiska un ķirurģiska ārstēšana jeb ortognātiskā ķirurģija. Šīs ārstēšanas laikā tiek izlīdzināta zobu rinda ar brekešu palīdzību un ķirurģiskas operācijas laikā tiek pārvietoti žokļa kauli vēlamajā pozīcijā.

Uzsākot ortodontisko regulāciju, jāņem vērā, ka papildu uzmanība būs jāpievērš zobu higiēnai, jo regulācijas laikā apkārt breketēm vai citai aparatūrai pastiprināti veidojas aplikums, kas neatgriezeniski var bojāt zobus. Ortodontiskās regulācijas laikā obligāti jātīra zobi pēc katras ēdienreizes un regulāri jālieto zobu diegs, kā arī jāskalo mutes dobums ar fluoru saturošiem līdzekļiem.

Pēc jebkuras ortodontiskās regulācijas seko noslēguma fāze jeb retensijas periods. Zobiem pēc regulācijas ir tendence atgriezties savā sākotnējā stāvoklī, kā arī tie fizioloģiski maina savu pozīciju dzīves laikā, tādēļ, lai saglabātu iegūto ārstēšanas rezultātu, ir jālieto retensijas aparatūra, kas var būt izņemama vai fiksēta. Kura no tām būs pacientam piemērotākā, noteiks ortodonts.

Kad aktīvā regulācija ir beigusies, vidēji reizi gadā jāapmeklē ortodonts, lai izvērtētu ārstēšanas stabilitāti un kontrolētu, vai nav notikušas nevēlamas izmaiņas, un nepieciešamības gadījumā tās koriģētu.

Dr. med. Iveta Jankovska

Sertifcēta ortodonte

Rīgas Stradiņa universitātes Ortodontijas katedras docente

Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada septembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!