Iveta Bajāre, Vilnis Dzērve, Andrejs Ērglis: Un cik jums ir riska faktoru?

Veselība ir cilvēka labsajūtas un labklājības pamatvērtība, to novēlam citiem un sev dzimšanas dienā, gadadienās, sākoties jaunam gadam… Novēlējumu pieņemam un paši šo dāvanu sev arī pasniedzam – pārbaudot savu veselību, kustoties, veselīgi ēdot, nepārēdoties, nesmēķējot… Vai arī šo dāvanu sev nepasniedzam.

Nesen tika veikts “Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums”*, kas liecina, ka paaugstināts arteriālais asinsspiediens virs 140/90 mm Hg ir 28% Latvijas iedzīvotāju, paaugstināts “sliktais” jeb zema blīvuma holesterīns virs 3 mmol/l ir 62% iedzīvotāju, savukārt paaugstināts cukura jeb glikozes līmenis asinīs virs 5,6 mmol/l ir 27% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 74 gadiem. Ikdienā smēķē 32% vīriešu un 15% sieviešu. Liekais svars ir 34% Latvijas iedzīvotāju, bet aptaukošanās – 29%! Šie ir pieci galvenie faktori, kas paaugstina sirds un asinsvadu slimību, infarkta un insulta risku un veicina citu saslimšanu veidošanos, turklāt, ja cilvēkam ir vairāki riska faktori, tad infarkta vai insulta risks pieaug vairākkārt. Labā ziņa ir tā, ka šie riska faktori ir ietekmējami – tos var kontrolēt un samazināt to ietekmi uz veselību.

Arteriālais asinsspiediens

Ņemot vērā Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas, arteriālajam asinsspiedienam jebkurā vecumā ir jātuvinās 120/80 mm Hg. Ja tas pārsniedz 140/90 mm Hg robežu, tad to uzskata par sirds un asinsvadu slimību riska faktoru. Latvijā paaugstināts asinsspiediens ir 33% vīriešu un 24% sieviešu. Asinsspiediens būtiski paaugstinās līdz ar vecumu, tomēr arī jauniem cilvēkiem tas mēdz būt paaugstināts, tāpēc ārsti iesaka asinsspiedienu mērīt jau jauniešiem. Aplūkojiet 1. tabulu un padomājiet, vai jūs esat to vidū, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens!

Paaugstināts asinsspiediens var veicināt vai izraisīt koronāru sirds slimību, sirds mazspēju, miokarda infarktu, insultu. Pētījumi pierāda, ka cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu ir 2–3 reizes lielāks nāves risks no sirds un asinsvadu slimībām un citām saslimšanām.

Asinsspiedienu var samazināt ar dzīvesveida maiņu – samazināt sāls patēriņu uzturā un lieko svaru, ja tāds ir, nesmēķēt, palielināt fiziskās aktivitātes, ēst veselīgi, nepārēsties, samazināt stresa līmeni, ievērot dienas režīmu un veltīt laiku atpūtai svaigā gaisā. Ja tas nelīdz, ir pieejami mūsdienīgi medikamenti, no kuriem piemērotākos palīdz atrast ģimenes ārsts vai kardiologs. Pirms dodaties pie ārsta, iesakām izveidot asinsspiediena mērījumu dienasgrāmatu un veikt rādījumu pierakstus. Mēriet asinsspiedienu no rīta un vakarā 3 reizes pēc kārtas ar 1 minūtes pauzi starp mērījumiem. Sarēķiniet vidējo asinsspiedienu starp otro un trešo mērījumu un to pierakstiet. Ejot pie ārsta, ņemiet pierakstus līdzi – tie palīdzēs ārstam objektīvāk novērtēt situāciju.

Vairāk par asinsspiedienu varat uzzināt: www.parsirdi.lv.

Holesterīna līmenis asinīs

Veselam cilvēkam kopējā holesterīna līmenim asinīs ir jābūt ne augstākam par 5,0 mmol/l, savukārt zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmenim – ne augstākam par 3,0 mmol/l. Ja tas ir paaugstināts, tad holesterīna līmeni uzskata par sirds un asinsvadu slimību riska faktoru, kas īpaši paaugstina koronārās sirds slimības un perifēro artēriju slimības risku.

Latvijā paaugstināts kopējā holesterīna līmenis virs 5 mmol/l ir 63% iedzīvotāju – 61% vīriešu un 65% sieviešu. Savukārt paaugstināts ZBLH līmenis asinīs virs 3 mmol/l ir 62% iedzīvotāju – 63% vīriešu un 61% sieviešu (sk. 2. tabulu).

Holesterīna līmeni asinīs var samazināt ar dzīvesveida maiņu, sabalansētu veselīgu uzturu un regulārām fiziskām aktivitātēm. Ja tas nelīdz, ir pieejami mūsdienīgi medikamenti, no kuriem piemērotākos katram pacientam piemeklē ģimenes ārsts vai kardiologs.

Un tomēr – viss nav tik vienkārši! Ārsts var noteikt vēl stingrākas holesterīna līmeņa robežvērtības. Ņemot vērā Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas, iepriekš minētie holesterīna rādītāji attiecas tikai uz veseliem cilvēkiem, kuriem nav citu sirds un asinsvadu slimību riska faktoru. Ja sirds un asinsvadu slimību risks tiek vērtēts kā mērens vai vidēji paaugstināts, ieteicamais ZBLH līmenis ir zem 2,6 mmol/l. Cilvēkiem ar būtiski paaugstinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām (augsts risks) ZBLH līmenim asinīs ir jābūt zem 1,8 mmol/l. Cilvēkiem ar zināmu jeb pierādītu holesterīna izgulsnēšanos sirds vai citās artērijās (ļoti augsts risks) ZBLH līmenim asinīs ir jābūt zem 1,4 mmol/l. Atsevišķos īpaši bīstamos gadījumos ZBLH ir jāsamazina pat zem 1,0 mmol/l. To, kāds ir jūsu risks, var noteikt jūsu ģimenes ārsts vai kardiologs.

Augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīnam (ABLH) ir jābūt virs 1,0 mmol/l vīriešiem un virs 1,2 mmol/l sievietēm. Savukārt triglicerīdu līmenim asinīs vēlams būt zem 1,7 mmol/l.

Vairāk par holesterīnu varat uzzināt: www.parholesterinu.lv .

Glikozes līmenis asinīs

Glikozes līmenis asinīs parasti tiek analizēts cukura diabēta kontekstā. Tomēr ir pierādīts, ka paaugstināts glikozes līmenis (virs 5,5 mmol/l) ir neatkarīgs sirds un asinsvadu slimību, išēmisko sirds slimību, miokarda infarkta un trombemboliska smadzeņu insulta riska faktors. Cilvēkiem bez cukura diabēta ar paaugstinātu glikozes līmeni asinīs ir par 27% lielāks sirds un asinsvadu slimību risks nekā cilvēkiem bez cukura diabēta ar normālu glikozes līmeni asinīs. Savukārt cilvēkiem ar cukura diabētu, kam nav sirds un asinsvadu slimību, ir 2,6 reizes lielāks pēkšņas kardiovaskulāras nāves risks nekā cilvēkiem bez cukura diabēta. Samazinot glikozes līmeni asinīs, samazinās koronārās sirds slimības risks gan cukura diabēta pacientiem, gan cilvēkiem bez cukura diabēta diagnozes.

Latvijā paaugstināts glikozes līmenis (5,6–6,99 mmol/l) asinīs ir 26,6% Latvijas iedzīvotāju, savukārt iespējamie cukura diabēta pacienti, kam glikozes līmenis ir virs 7 mmol/l, ir 4,5% Latvijas iedzīvotāju. Tāpat kā vairums riska faktoru, arī glikozes līmenis asinīs palielinās līdz ar vecumu, tāpēc ārsti aicina pievērst šiem rādītājiem uzmanību jebkurā vecumā (sk. 3. tabulu).

Samazināt glikozes līmeni asinīs var, mainot dzīvesveidu, lietojot sabalansētu veselīgu uzturu, regulāri sportojot, normalizējot holesterīna līmeni asinīs un svaru, kā arī nesmēķējot. Gadījumos, kad neizdodas samazināt glikozes līmeni asinīs līdz vēlamajiem rādītājiem tikai ar veselīga dzīvesveida palīdzību, ārsts var nozīmēt gan papildu izmeklējumus, gan medikamentozu terapiju.

Vairāk informācijas par glikozes līmeni asinīs, prediabētu un cukura diabētu: www.parsirdi.lv.

Smēķēšana

Smēķēšana ir sirds un asinsvadu slimību un citu saslimšanu riska faktors numur viens! Tā veicina koronāro sirds slimību, smadzeņu insulta, perifēro artēriju slimību, sirds mazspējas un daudzu citu hronisku slimību rašanos un attīstību. Eiropas dati liecina, ka smēķētāju nāvi 50% gadījumu izraisa smēķēšanas veicinātas slimības, no kurām puse ir sirds un asinsvadu slimības. Savukārt galvenais apakšējo ekstremitāšu amputācijas cēlonis ir perifēro asinsvadu slimība, kuras nozīmīgākais riska faktors ir smēķēšana.

Latvijā ikdienā smēķē 32% vīriešu un 15% sieviešu un katrs smēķētājs izsmēķē vidēji 13 cigarešu dienā. Smēķēšanas izplatība nedaudz pieaug līdz ar vecumu, un vidēji pēc 55 gadu sasniegšanas tās izplatība mazinās (sk. 4. tabulu).

Vislielāko satraukumu ārstu vidū rada fakts, ka 82% smēķētāju smēķēt sākuši pirms 21 gada sasniegšanas, kad smēķēšana nodara vislielāko kaitējumu cilvēka attīstībai un veselībai.

Īpaši negatīva ietekme uz sirds un asinsvadu veselību smēķēšanai ir kombinācijā ar citiem riska faktoriem: paaugstinātu holesterīna līmeni, paaugstinātu asinsspiedienu un lieko svaru vai aptaukošanos. Gada laikā pēc smēķēšanas atmešanas kardiovaskulāro slimību risks samazinās divas reizes un turpina samazināties, ilgākā laika periodā sasniedzot tik zemu kardiovaskulāro slimību riska līmeni kā cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši.

Vairāk par smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz veselību un iespējām to atmest varat uzzināt: www.bezcigaretes.lv.

Ķermeņa masas indekss

Palielināta ķermeņa masa ir koronārās sirds slimības kambaru disfunkcijas, hroniskas sirds mazspējas, insulta, aritmijas un cukura diabēta veidošanās riska faktors, kā arī mirstības no sirds un asinsvadu slimībām riska faktors.

Ķermeņa masas indekss (ĶMI) tiek rēķināts, izmantojot Ādolfa Kveteleta formulu ĶMI = ķermeņa masa (kg) / auguma garums (m)2. Ja, aprēķinot rezultātu, ĶMI ir zem 18,5, tad cilvēkam ir nepietiekama ķermeņa masa; ja rezultāts ir 18,5–24,99, cilvēkam ir normāla ķermeņa masa; 25–29,99 – lieka ķermeņa masa; virs 30 – aptaukošanās.

Pētījumā konstatēts, ka 63% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 74 gadiem ir liekais svars vai aptaukošanās! Lieka ķermeņa masa ir 34% iedzīvotāju (41% vīriešu un 29% sieviešu), savukārt aptaukošanās – 29% cilvēku (28% vīriešu un 30% sieviešu). Tas nozīmē, ka tikai 37% Latvijas pieaugušo ir ar normālu ķermeņa svaru (sk. 5. tabulu).

Lieko svaru ir iespējams samazināt ar regulārām fiziskām aktivitātēm – enerģiskām pastaigām, skriešanu, nūjošanu, dejošanu, riteņbraukšanu, peldēšanu un citiem fizisko aktivitāšu veidiem. Atrodiet sev tīkamāko nodarbi – to ir tik daudz! Motivācijai noder sportošana kopā ar draugiem. Otra svara samazināšanas komponente ir sabalansēts uzturs un nepārēšanās. Laužam stereotipus un mītus, ka ēst veselīgi nav garšīgi! Lai pagatavotu garšīgas maltītes, varat iedvesmoties: www.vidusjurasdieta.lv.

Riska faktoru skaits

Būtiska loma ir ne tikai katra konkrētā riska faktora esamībai vai neesamībai, bet arī riska faktoru skaitam un kombinācijām. Latvijā vienam iedzīvotājam vecumā no 25 līdz 74 gadiem ir vidēji divi riska faktori no tiem, kurus aplūkojām iepriekš. Vīriešiem vidējais riska faktoru skaits ir 2,28, savukārt sievietēm 1,8. Tomēr atkal viss nav tik vienkārši. Dažiem riska faktoru var nebūt vispār, bet dažiem riska faktoru skaits var sasniegt pat visus piecus. Uzmanība ir jāpievērš faktam, ka vairāku riska faktoru kombinācija sirds un asinsvadu slimību un mirstības risku palielina vairāk nekā atsevišķu riska faktoru summa. Piemēram, ja vīrietim ir 55 gadi, viņš smēķē, viņam ir paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis, tad viņam turpmākajos 10 gados ir nevis trīs reizes, bet 5–10 reižu lielāks (atkarībā no riska faktoru izteiktības) nāves risks no sirds un asinsvadu slimībām nekā vīrietim, kuram ir 55 gadi, kurš nesmēķē un kura asinsspiediens un holesterīna līmenis ir normas robežās. Šo risku pēc īpašas SCORE riska tabulas var aprēķināt jūsu ģimenes ārsts. Bet patiesībā šādam aprēķinam ir tikai informatīva nozīme un tas neko mūsu dzīvēs nemaina, ja katrs no mums pats nesamazina riska faktorus, kas varētu ietekmēt veselību, dzīves kvalitāti un dzīves ilgumu. Cilvēki mēdz teikt – ir tik grūti pastāvīgi sportot, ēst veselīgi, laicīgi aiziet gulēt, regulāri mērīt asinsspiedienu, nodot asins analīzes, aiziet pie ārsta, atcerēties lietot medikamentus. Patiesībā tas nav grūti! Grūti ir tad, kad veselība jau ir cietusi un atgūt ielaisto ir neiespējami.

Ja jums ir vairāki riska faktori, mainot dzīvesveidu, sāciet ar vienu vai diviem un turpiniet ar pārējiem. Ja smēķējat, pirmkārt, atmetiet smēķēšanu. Ieviesiet vairāk kustību dzīvē, samaziniet maltīšu lielumu, ēdiet regulāri un pārdomāti. Noskaidrojiet savus veselības skaitļus – kāds ir jūsu asinsspiediens, holesterīna līmenis, cukura līmenis asinīs un citi rādītāji, kurus iesaka pārbaudīt jūsu ārsts. Ja nepieciešams, vērsieties pie kardiologa, endokrinologa, dietologa vai citiem speciālistiem, kuri palīdzēs sakārtot jūsu veselību. Gadījumā, ja esat uzsākuši ārstēšanu, neatmetiet ar roku pēc pirmā mēneša. Veselība prasa pacietību un cieņpilnu attieksmi pret savu ķermeni. Kad tas kļūst par ieradumu, tad vairs nav grūti. Esiet veseli!

*Pētījumu veica Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros.

Mg. sc. Sal. Iveta Bajāre

Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta zinātniskā asistente

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada jūnija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!