Irina Evansa: Kas ir epidurālā anestēzija?
Epidurālā anestēzija ir vispopulārākā sāpju mazināšanas metode dzemdību laikā. Sievietes pieprasa epidurālo anestēziju vairāk nekā jebkuru citu sāpju mazināšanas metodi. Vairāk nekā 30% sieviešu, kuras dzemdē slimnīcās, saņem epidurālo anestēziju.
Gatavojoties “dzemdību dienai”, sievietes vēlas pēc iespējas vairāk uzzināt par sāpju mazināšanas iespējām, lai būtu labāk sagatavotas pieņemt lēmumu dzemdību procesa laikā. Izpratne par dažādajiem atsāpināšanas veidiem, ievadīšanu, ieguvumiem, kā arī riskiem sievietei palīdzēs pieņemt lēmumu dzemdību laikā.
Kas ir epidurālā anestēzija?
Epidurālā anestēzija ir reģionālās anestēzijas veids, kas bloķē sāpes noteiktā ķermeņa reģionā. Tā kā epidurālo anestēziju var veikt jebkurā mugurkaula līmenī, iespējams panākt tikai vēlamā apvidus anestēziju vai analgēziju. Ievadot dažādus anestēzijas līdzekļus un/vai dažādu devu, var panākt gan pilnīgu ķirurģisko anestēziju, gan tikai analgēziju.
Epidurālā līdzekļa mērķis dzemdību laikā ir nodrošināt analgēziju vai sāpju mazināšanu, nevis anestēziju, kas izraisa pilnīgu ķermeņa daļas nejutīgumu. Epidurālā analgēzija bloķē nervu impulsus no apakšējiem mugurkaula segmentiem, tādējādi samazinot sajūtu ķermeņa apakšdaļā.
Ja epidurālajā telpā ievieto katetru, var nodrošināt ilgstošu, vienmērīgu anestēziju. Epidurāli ievadītas zāles ir vietējie anestēzijas līdzekļi, piemēram, bupivakaīns. Lai samazinātu nepieciešamo vietējās anestēzijas līdzekļa devu un pagarinātu pēcdzemdību atsāpināšanas laiku, tās bieži lieto kopā ar opioīdu mikrodevu. Šo zāļu kombināciju var lietot, lai pagarinātu epidurālo līdzekļu iedarbību vai stabilizētu mātes asinsspiedienu.
Intravenozi šķidrumi tiek doti pirms aktīvo dzemdību sākuma un pirms epidurālā līdzekļa ievadīšanas procedūras. Epidurālo anestēziju ievada anesteziologs (ārsts, kurš specializējies anestēzijas ievadīšanā).
Sievietei lūdz izliekt muguru un nekustēties, guļot uz kreisajiem sāniem vai sēžot. Šī pozīcija ir nepieciešama, lai efektīvi un ātri veiktu epidurālo anestēziju.
Ārsts izmanto antiseptisku šķīdumu muguras jostas daļas ādas apstrādei, lai mazinātu infekcijas iespējamību. Izvēlētajā vietā uz muguras ievada vietējās anestēzijas līdzekli, lai šo vietu atsāpinātu. Pēc tam adata tiek ievietota izvēlētajā starpskriemeļu spraugā, kas atrodas muguras lejasdaļā.
Tad caur adatu epidurālajā telpā tiek ievadīts medikaments vai katetrs. Pēc tam adatu uzmanīgi noņem, atstājot katetru iekšā, lai nodrošinātu medikamenta periodisku vai nepārtrauktu infūziju. Katetru pielīmē pie muguras ar leikoplastu, lai novērstu tā izslīdēšanu.
Pēc katetra uzstādīšanas anestēzijas līdzekļu kombināciju ievada vai nu ar sūkni, vai ar periodiskām injekcijām epidurālajā telpā.
Kādas ir epidurālās anestēzijas priekšrocības?
Pirmkārt, tā ļauj atpūsties, ja dzemdību process ieilgst. Otrkārt, tā samazina diskomfortu dzemdībās, dažām sievietēm dzemdību pieredzi padarot pozitīvāku.
Parasti epidurālā anestēzija grūtniecei ļauj saglabāt modrību un būt aktīvai dalībniecei dzemdībās.
Ja ir nepieciešams ķeizargrieziens, epidurālā anestēzija topošajai mātei ļauj palikt nomodā, kā arī atveseļošanās laikā nodrošina efektīvu sāpju mazināšanu.
Kādi ir epidurālās anestēzijas riski?
Epidurālā anestēzija var izraisīt pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos. Šī iemesla dēļ grūtnieces asinsspiediens tiek regulāri pārbaudīts, lai palīdzētu nodrošināt adekvātu asins plūsmu mazulim. Ja pēkšņi pazeminās asinsspiediens, iespējams, to būs jāārstē ar intravenoziem šķidrumiem, medikamentiem un skābekli.
Var rasties stipras galvassāpes, kas saistītas ar punkciju un izraisa muguras šķidruma noplūdi. Mazāk nekā 1% sieviešu izjūt šo blakusparādību. Ja simptomi nepāriet, galvassāpju mazināšanai var veikt procedūru, ko sauc par “asins plāksteri” un kas ir pacientes asins ievadīšana epidurālajā telpā.
Var rasties šādas blakusparādības: drebuļi, zvanīšana ausīs, muguras sāpes, sāpīgums punkcijas vietā, slikta dūša un apgrūtināta urinēšana.
Dažreiz epidurālā anestēzija apgrūtina augļa stumšanu, tāpēc var būt nepieciešami papildu medikamenti vai iejaukšanās, piemēram, knaibles vai ķeizargrieziens. Gatavojoties dzemdībām, vajag konsultēties ar ārstu par to, kādas iejaukšanās viņš vai viņa parasti izmanto šādos gadījumos. Dažas stundas pēc dzemdībām ķermeņa apakšdaļa var būt nejutīga, tāpēc pārvietoties būs iespējams vienīgi ar palīdzību.
Retos gadījumos katetra ievietošanas vietā var rasties pastāvīgs nervu bojājums.
Daži pētījumi liecina, ka mazulim var tikt nomākta elpošana, var būt nepareizs augļa izvietojums un augļa sirdsdarbības ātruma mainīgums, tādējādi palielinot vajadzību pēc knaiblēm, vakuuma, ķeizargrieziena vai epiziotomijas (ķirurģiska grieziena muskuļu zonā starp maksti un anālo atveri jeb starpenē).
Biežāk uzdotie jautājumi par epidurālo anestēziju
1. Vai epidurālā anestēzija sāp?
Dažas sievietes apgalvo, ka epidurālā anestēzija rada nelielu diskomfortu vietā, kur mugura bija nejutīga, un spiediena sajūtu, kad tika ievietota mazā caurule vai katetrs.
2. Kad tiek veikta epidurālā anestēzija?
Parasti epidurālās zāles tiek ievadītas, kad dzemdes kakls ir paplašināts līdz 4–5 centimetriem un sākas aktīvas dzemdības.
3. Kā epidurālā anestēzija var ietekmēt dzemdības?
Tā var palēnināt dzemdības un padarīt kontrakcijas vājākas. Ja tas notiek, tiek pielietots medikaments, lai palīdzētu paātrināt dzemdības.
4. Kā epidurālā anestēzija pirms dzemdībām var ietekmēt manu bērnu?
Kā jau iepriekš tika minēts, par epidurālo līdzekļu ietekmi uz jaundzimušajiem pētījumos nav gūtas skaidras atbildes, un daudzi faktori var ietekmēt jaundzimušā veselību. Ir grūti iepriekš noteikt, cik liela būs šo zāļu iedarbība, un tā var mainīties atkarībā no devas, dzemdību ilguma un katra mazuļa īpašībām.
Ir zināms, ka šie medikamenti izraisa elpošanas nomākumu un samazinātu augļa sirdsdarbības ātrumu jaundzimušajiem. Lai gan zāles varētu arī nekaitēt zīdaiņiem.
5. Kā jutīšos pēc epidurālās anestēzijas?
Dzemdes nervi kļūst nejutīgi dažu minūšu laikā pēc sākotnējās devas ievadīšanas. Jūs, visticamāk, jutīsiet efektu pēc 10–20 minūtēm. Kad anestēzijas deva sāk zaudēt spēku, tiks ievadītas vairāk devas – parasti ik pēc vienas divām stundām.
Atkarībā no ievadītās epidurālās anestēzijas veida un devas būs jāuzturas gultā, un pacientei nav atļauts piecelties un pārvietoties.
Ja dzemdības turpināsies ilgāk nekā dažas stundas, iespējams, būs nepieciešama urīna katetrizācija, jo vēders būs nejutīgs, kas apgrūtinās urinēšanu. Pēc mazuļa piedzimšanas katetru izņems. Anestēzijas ietekme parasti izzūd vienas divu stundu laikā.
Dažas sievietes ziņo par nepatīkamu dedzinošu sajūtu ap dzemdību kanālu.
6. Vai es varēšu kustēties?
Jūs, iespējams, nejutīsiet kontrakcijas epidurālās anestēzijas dēļ. Ja nevarēsiet sajust kontrakcijas, stumšanu varbūt būs grūti kontrolēt. Šī iemesla dēļ jūsu mazulim var būt nepieciešama papildu palīdzība, nonākot dzemdību kanālā. Parasti to veic, izmantojot knaibles.
7. Vai epidurālā anestēzija vienmēr darbojas?
Lielākoties epidurālie līdzekļi ir efektīvi sāpju mazināšanai dzemdību laikā. Dažas sievietes sūdzas par spēju sajust sāpes vai arī viņām šķiet, ka zāles vienā ķermeņa pusē darbojas labāk. Daudz ir atkarīgs no ārsta pieredzes, kurš veic šo procedūru, kā arī no dzemdētājas anatomiskajām īpašībām.
8. Kad epidurālo anestēziju nevar izmantot?
- Ja lietojat asins šķīdinātājus.
- Ja ir mazs trombocītu skaits.
- Asiņošanas gadījumā vai šoka stāvoklī.
- Ja paredzētajā punkcijas vietā ir infekcija.
- Ja ārsts nevar atrast epidurālo telpu.
Epidurālo anestēziju var pielietot arī kā lielisku atsāpināšanas metodi pēc ortopēdiskām un vēdera dobuma operācijām. Tā samazina pēcoperācijas sirds un asinsvadu, elpošanas sistēmas sarežģījumu skaitu, trombembolijas, kā arī stresa ietekmi uz organismu.
Epidurālo anestēziju var veikt jostas līmenī:
- dzemdniecībā,
- ortopēdiskajā ķirurģijā:
- lielās rekonstruktīvās (audzēji, plastiska) operācijās,
- iegurņa operācijās,
- ilgstošās operācijās,
- asinsvadu ķirurģijā.
Indikācijas krūšu līmenī veiktai epidurālai analgēzijai:
- plaušu operācijas,
- vēdera dobuma operācijas,
- ribu lūzumi,
- sāpīgi stāvokļi vēdera dobumā – aizkuņģa dziedzera iekaisums, audzējs.
Foto: Shutterstock
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada marta numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!