Ints Ūdris: “Mūsdienās riska grupā neietilpst tikai pastnieki...” vēnu ārstēšana

Intervija ar flebologu Intu Ūdri, kas ceturtais pasaulē veica operāciju ar biolīmes izmantošanu

Ints Ūdris – SIA Veselības centrs 4 Baltijas Vēnu klīnikas vadošais speciālists, asinsvadu ķirurgs, flebologs, VenoSeal™ Austrumeiropas mācību centra vadītājs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas Gaiļezers asinsvadu ķirurgs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta asinsvadu ķirurgs.

2002. gadā pirmais atvēra jaunu lappusi vēnu ķirurģiskajā ārstēšanā Latvijā.

Kopš 1997. gada padziļināti pievērsies fleboloģijai, īpaši specializējas kāju vēnu dupleksultrasonogrāfijā un ārstēšanā. Veic visu veidu vēnu operācijas:

• vēnu slēgšanu ar bioloģisko līmi (VenoSeal™) – vislielākā pieredze;

• tvaika mikroimpulsu endovenozo termisko oklūziju (VenoSteam™);

• endovenozo lāzeroperāciju (EVLA);

• endovenozo radiofrekvences obliterāciju (RFO);

• vēnu operācijas pēc Millera–Varadeja metodes.

Gadā veic apmēram 500 endoluminālo vēnu operāciju.

– Vai eksistē efektīva medikamentoza vēnu ārstēšana?

– Nē. Jautājums gan ir, ko mēs uzskatām par medikamentozu ārstēšanu.

– Piemēram, dzert kādas zāles…

– Jā, es saprotu. Stadijā, kad ir neliela tūska, diskomforta sajūta kājās, kāds iekaisums, pārslodze, tad, protams, medikamenti palīdz, un tas ir uzskatāms par ārstēšanu. Ja veicam vēnu operāciju, medikamentozā terapija ir papildterapija, lai ātrāk notiktu rehabilitācija, lai ārstēšana notiktu arī šūnu līmenī. Bet, ja ir jau dziļāki bojājumi, kad kāju vēnas ir varikozas, tas jau ir saistīts ar vēnu vārstuļu bojājumu – šajā gadījumā tikai medikamenti neko palīdzēt nevar. Saviem pacientiem saku tā: ja jums ir bruka un ķirurgs saka – ir jāoperē, tad jums nekad nerodas jautājums, vai tad nevar ārstēt ar tabletēm. Ar vēnām ir tas pats: ja vārstulis ir saplīsis un vēna ir izstiepusies, tad ar tabletēm neko izdarīt nevar.

– Kādā stāvoklī jābūt vēnām, lai būtu simtprocentīgi skaidrs, ka vajag ķirurģisku operāciju?

– Nav tāda konkrēta stāvokļa, ir daudzi faktori, turklāt ir būtiski arī, cik laikus gribam ārstēties. Vai pacients ir no tiem, kas regulāri iet pie zobārsta, pārbauda zobus, salabo ikkatru mazo kariesa bojājumu – un viss ir kārtībā? Otrs variants: neiet pie zobārsta, lai gan zobā ir caurums, bet ir bail to plombēt – un tad jau caurums ir kļuvis tik liels, ka zobs sāk sāpēt un nervs ir jāņem ārā...

Lielākā daļa ķirurgu Latvijā parasti vēnas operē slimnīcās, un viņi uzskata – ja jums kājai galīga katastrofa vēl nav, tad operēt nevajag. Bieži esmu dzirdējis, ka pacienti tiek mudināti nākt tad, kad visi mezgli būs izspiedušies. Manuprāt, tā ir absolūti nepareiza pieeja. Visa medicīna tomēr virzās uz maksimāli maztraumatisku, mazinvazīvu terapiju, taču, jo novēlotāk operējam, jo operācijas apjoms ir lielāks, tā pacientam ir traumatiskāka, sāpīgāka un – galu galā – arī dārgāka.

Un nav nekādas vajadzības gaidīt, lai rastos bojājumi stumbra vēnā – garajā vai īsajā, divās galvenajās zemādas vēnās, kas pieder pie virspusējās vēnu sistēmas (par dziļajām vēnām nerunāju, jo tās es principā neoperēju – tā ir cita opera!). Ja rodas bojājumi šajā vēnā, asins plūsma maina virzienu. Normāli asinīm ir jāplūst no pēdas uz sirdi, bet, ja ir bojāts vārsts, asinis sāk plūst no sirds uz pēdu, tādējādi vēna veic tieši pretēju funkciju: tā kāju nevis iztukšo no asinīm, bet uzpilda ar asinīm, noslogojot pārējās vēnas. Izoperējot slimās vēnas, mēs pārējām vēnām atvieglojam darbu.

Pacienti grib zināt: kas būs, ja izoperēs to vēnu; kur pēc tam plūdīs asinis? Vispirms jau – vēnu ir daudz, un te labi iederas salīdzinājums ar apkopējām, ko stāstu arī saviem pacientiem: trīs apkopējas iztīra istabu stundas laikā, divas apkopējas to izdara pusotrā stundā, taču, ja divas apkopējas tīra istabu un trešā netīra, bet ik pa laikam no atkritumu groza visu tur samesto izber atpakaļ uz grīdas, tad viņas nekad darbu nepabeigs... Tas pats notiek ar vēnām – visas vēnas asinis transportē augšup, bet slimā tās visu laiku tecina iekšā kājā, un veidojas apburtais loks – asinis no kājas projām netiek, artērijas visu laiku dzen klāt asinis, ko iepumpē vēnā, kurām tās ir jāaizpumpē prom. Izveidojas asiņu pārpalikums, kas netiek prom no kājas, un vienīgā iespēja ir palielināties apjomam – asinsvadi sāk izplesties, izstiepties, un vārstuļi, ja vien nav slimi, vienkārši attālinās viens no otra, atstājot vidū caurumu. Jo vēna kļūst resnāka, jo pretplūsma kļūst spēcīgāka. Atkal salīdzināšu – ja pūšam balonu, sākumā tas ir tumši sarkans, bet piepūšot kļūst caurspīdīgs. Tāpat notiek ar vēnu sieniņu – sākumā tā ir bieza, bet, jo vairāk izstiepjas, jo plānāka kļūst, līdz ir kā siets. Tad caur to asins formelementi sāk nonākt ārpus asinsvada, kur, atrodoties tiem svešā vidē, rada aseptisku iekaisumu, un veidojas audu pārmaiņas, ko vēlākā venozā mazspējā novērojam kā ādas pigmentāciju, brūnus plankumus uz kājām. Āda kļūst tāda spīdīgi cieta, veidojas lipodistrofiskas izmaiņas, smagākos gadījumos veidojas čūlas.

Es uzskatu, ja sonogrāfiski konstatē, ka ir bojāta galvenā vēna, to vajag izoperēt, ja pacientam nav kādu īpašu iemeslu neoperēt. Tas ir viens dūriens, caur kuru, ievadot lāzervadu vai biolīmi, vēnu aizlīmē vai aizver ar citām metodēm – radiofrekvenci vai tvaiku – un šo patoloģisko pretplūsmu likvidē. Un varikoze vairs nekad neparādīsies.

– Agrāk vēnu problēmas risināja ar kompresijas zeķēm un sāpīgām operācijām. Cik tālu mūsdienās ir aizgājusi medicīna, lai risinātu šo problēmu? Jūs minējāt dažādas tehnikas. Kuras jūs izmantojat, un kuras ir visizdevīgākās, vislabākās?

– Esmu apguvis visas metodes: lāzeroperācijas, kuras es Latvijā (un pirmais Baltijā) sāku 2002. gadā, pēc tam ieviesām radiofrekvences operācijas, tad – tvaiku, jaunākā ir biolīme. Šīs četras metodes faktiski šobrīd visvairāk izmantoju. Lāzeroperācija ir vislētākā un – kā jau visvecākā – manā uztverē nav nekas īpašs. Klasiskās vēnu operācijas principā neveicu, jo tās uzskatu par ļoti traumatiskām gan rētu ziņā, gan visādi citādi. Biolīmes operācija ir visekskluzīvākā un pati dārgākā.

– Kas tas ir – vai varat pastāstīt plašāk?

– Tātad operācijas laikā ir jālikvidē iepriekš minētā patoloģiskā asins plūsma, un to var izdarīt, vai nu šo vēnu izņemot ārā – tā dara klasiskajā operācijā, vai atstājot, bet aizlīmējot. Šo slēgšanu varam veikt dažādi: ir termiskas metodes, kur izmanto augstu temperatūru – jau minēto lāzeru, tvaiku un radiofrekvenci; ir netermiskas metodes – tāda ir biolīme; vēl ir putu skleroterapija – tā ir ķīmiska metode, ko vairāk izmanto sīko vēnu zaru slēgšanai. Maģistrālās vēnas arī var slēgt ar putu skleroterapiju, tomēr ilgtermiņa efektivitāte tai ir daudz zemāka nekā pārējām metodēm, komplikāciju risks ir augstāks, jo var gan veidoties dziļo vēnu tromboze, gan aizsprostoties kāds sānu zars; vienīgais pluss – šī ir ļoti lēta metode.

Hronoloģiski – 2002. gadā sākām lāzeroperācijas, 2008. gadā – radiofrekvenci, turklāt pārgājām uz jaunās paaudzes lāzeriekārtām – no vecajiem īsviļņu lāzeriem uz garviļņu lāzeriem – un sākām lietot arī radiālos gaismas vadus; 2010. gadā sākām izmantot tvaika operācijas, 2012. gadā – biolīmi.

Ar termiskajām metodēm mēs bojāto vēnas posmu punktējam. Vislētākā ir lāzeroperācija – vidēji jārēķinās ar standartoperāciju par 800–900 eiro vienai kājai. Tā ir vidējā cena, jo viss, protams, ir atkarīgs no konkrētas vēnas: cena sākas ar 600 un beidzas virs 1000 eiro. Operējot abas kājas, kopējā summa būs apmēram par 30% mazāka, nekā operējot katru kāju atsevišķi. Savukārt biolīmes operācija vienai kājai vidēji izmaksā 2500–3000 eiro.

– Vienai kājai?

– Tur vairs nav lielas atšķirības – viena vai abas. Biolīmes operācijās dārgākais ir līme, bet līmes komplekts ir vienreizējs, tāpēc cenas starpība nav tik liela.

– Un kā ir ar tvaiku jeb VenoSteam™ tehniku?

– Tvaika operācijas ir nedaudz dārgākas par lāzeroperācijām, vidēji aptuveni par 100–200 eiro. Tvaika operācijas es lietoju atkārtotu operāciju gadījumos. Tās var lietot arī pirmreizēji, bet mana pieredze rāda, ka šī tehnoloģija ir ļoti efektīva tieši atkārtotām operācijām, kad ir dažādas izlocītas nestandarta vēnas, ir daudz visādu sānu zaru, perforatoru, ko ar lāzeru nemaz tehniski labi nevar izoperēt. Starpība? Vēnai, operējot ar lāzeru, ir jābūt piespiestai pie lāzervada, lai būtu kontakts, – velkot ārā, tiek karbonizēti audi, bet tvaika gadījumā vēna ar tvaiku netiek saspiesta – tvaiks ar spiedienu kā gāze izplatās pa vēnu divus centimetrus uz visām pusēm un pats iespiežas visos zariņos, visās izlocītajās vietās, un tā ir šīs metodes priekšrocība.

Protams, šādas tādas nianses ir katrai metodei, arī sava niša. Piemēram, biolīmes operācija arī ne visiem pacientiem ir piemērota, bet ir priekšrocība – ar to var operēt ļoti plašu pacientu spektru, sākot ar pašiem jaunākajiem pacientiem un beidzot ar pašiem vecākajiem. (Vecākajam pacientam, kuram ir veikta operācija, ir 86 gadi.)

– Kādā vecumā jāsāk uztraukties, ja, piemēram, ir iedzimtas ģenētiskas problēmas? Kad būtu jāatnāk pie jums uz konsultāciju, pārbaudi?

– Jaunākā paciente, ko esmu operējis, bija 14 gadus veca – viņai bija lielas vēnas abās kājās – jā, tā, protams, ir ģenētika. Droši vien visbiežāk ķirurgs teiktu, lai nāk pēc pieciem gadiem. Bet vēnas bija divas reizes resnākas, nekā jābūt, viņai bija kāju tūska. Kāpēc gaidīt, kamēr parādās varikoze? Manā uztverē – absurda rīcība būtu aicināt nākt tad, kad cilvēks jau ir galīgi slims, nevis ārstēt, tikko slimība ir sākusies.

– Vai es pareizi saprotu, ka arī topošajām māmiņām labāk ir atnākt uz konsultāciju?

– Jā. Ja ir aizdomas, ka ir vēnu problēma, tad labāk to ārstēt pirms grūtniecības, nevis pēc. Grūtniecības laikā vienmēr kaut kas var parādīties, bet, ja vēnas jau ir slimas, tad grūtniecības laikā slimība progresēs daudz spēcīgāk. Labāk visu izdarīt laikus, jo grūtniecības laikā neko tādu darīt nedrīkst.

– Riska grupā ietilpst dažādu profesiju pārstāvji – ķirurgi, operāciju māsas, biroja darbinieki, frizieri, kosmetologi...

– Man šķiet, šodien būtu vieglāk nosaukt profesijas, kuras neietilpst riska grupā. Es vienmēr saku, ka tie ir pastnieki, respektīvi, neietilpst tie, kas daudz staigā. Visi tie, kuri visu dienu sēž vai visu dienu stāv, ir riska grupā, jo principā vēnu sūknis ir apakšstilbu ikru muskuļi, kuri sūknē asinis. Tad, kad mēs sēžam, šis sūknis nestrādā; arī tad, kad mēs stāvam, tas nestrādā, turklāt stāvus pozā vēl palielinās gravitācijas spiediens; ja staigājam augstpapēžu apavos, tas nestrādā, jo purngals ir nostiepts, muskulis ir bloķēts. Tāpēc, ja man jautā, kādi ir piemērotākie apavi birojam, es saku: manis pēc jūs pie rakstāmgalda varat sēdēt, kādos apavos gribat, jo ikru muskulis tik un tā nekustas, un tas, vai jums ir augsti vai zemi papēži, neko nemaina. Jautājums ir – ar kādiem apaviem staigāt? Ja visu dienu jāstaigā, augstpapēžu kurpēs kājas tiek pārslogotas, nenotiek venozā attece.

– Vai ir kāda noteikta profilakse, kā jau kopš pašas bērnības dzīvot (un ēst) tā, lai vēlāk nebūtu vēnu problēmu?

– Īpašas profilakses nav, visu nosaka ģenētika. Kā es saku: kāda gumija pidžamas biksēs ir ielikta, tāda tā ir. Ir labas kvalitātes gumijas, kas visu laiku staipās un atgriežas sākotnējā stāvoklī, un ir tādas, kuras vienreiz izstiep – un tādas tās arī paliek, vairs nesavelkas. Tāpat ir ar vēnām – kādi mums ģenētiski šie saistaudi ir iedzimti, cik tie ir elastīgi, tie ir. Ja mums ir labi saistaudi un vēnas (no labas gumijas), tad tās slodzē izstiepjas, bet arī savelkas atpakaļ – un viss ir kārtībā. Ja saistaudi ir vāji, tad slodzē tie izstiepjas, bet atpakaļ nesavelkas – paliek. To mēs labi varam novērot pacientēm – nerunāšu par vidējām, bet par galējām situācijām – ir sievietes, kurām grūtniecības laikā ir milzīgs vēders, lielas krūtis, bet pēc kāda laika viss ir ideāli – nav ne striju, ne arī kā cita; ir tādas, kurām pēc grūtniecības visa āda izstiepjas, veidojas strijas, nekas atpakaļ nesavelkas un ir varikozas vēnas, tātad šie saistaudi jau iedzimti ir bijuši slikti. Lielākoties ir šāda kombinācija – varikozas vēnas, strijas un bieži vien arī pēdu deformācija, bet viss ir saistīts ar saistaudiem, jo saistaudi ir visur.

Profilakse? Darbs, ilgstoša stāvēšana, sēdēšana, lielu smagumu cilāšana, karstums – piemēram, pavārs visu dienu stāv pie plīts, siltās grīdas arī ir viens no riska faktoriem (ja mēs visu dienu sēžam pie rakstāmgalda un noliekam sildītāju pie kājām) – tas viss nogurdina kājas, un šādā situācijā labāk būtu valkāt kompresijas zeķes, lai kājas nepiepampst. Kāju tūska ir pats sliktākais, kas var notikt, jo čūlas jau neveidojas tāpēc, ka ir lielas vēnas, čūlas veidojas tāpēc, ka kājās ir tūska, kas, savukārt, veidojas no vēnām.

– Cik ilgs ir rehabilitācijas periods pēc operācijas?

– Tas ir individuāli. Piemēram, man bija paciente, kam no rīta bija biolīmes operācija un kas vakarā piecus kilometrus pa Vecrīgu nostaigāja ekskursijā. Ir kontrole, ir jānāk pārbaudīt, kādreiz var būt kāds apsārtums.

– Vai pēc operācijas var rasties kādi sarežģījumi?

– Riski teorētiski ir jebkurai operācijai.

– Vai klientam ir kaut kā jāsagatavojas operācijai?

– Tas ir atkarīgs no operācijas veida.

– Cik bieži pēc operācijas jāpārbaudās?

– Nākamajā dienā, tad pēc nedēļas, tad – mēneša, pēc gada.

– Un pēc tam – katru gadu?

– Pēdējo reizi pacients atnāk pēc gada, un tad es viņam pasaku, vai vēl ir jānāk vai nav.

Protams, vēl jau ir arī visa tā smalkā lieta – sīkās virspusējās vēniņas, kapilāri, dehidrālās vēnas, kuras vairs neoperē ķirurģiski, bet kuru ārstēšanai tiek izmantota skleroterapija un dažādi lāzeri.

Es daru visu no A līdz Z – pilnīgi visu, ieskaitot pigmentācijas noņemšanu no kājām, tetovējumu izņemšanu u. tml.

– Vai es pareizi saprotu, ka Latvijā nav daudz flebologu?

– Flebologu skaits ir pietiekams, bet viņi strādā pārsvarā Rīgā un izbraukumos pieņem tikai lielākajās Latvijas pilsētās. Veselības centra 4 Baltijas Vēnu klīnika ir vienīgā klīnika, kurā tiešām praktizējam visas pasaulē visvairāk atzītās metodes. Pārējās klīnikas strādā lielākoties ar vienu metodi, protams, akcentējot, ka tā ir vislabākā. Nezinu, vai tā var teikt, jo pasaulē visu laiku nāk klāt kaut kas jauns – pasaule attīstās. Es domāju, ka ārstam šādos gadījumos ir drusku sasietas rokas. Man ir visas četras metodes, es varu izvēlēties katram gadījumam piemērotāko gan pēc vajadzības, gan pēc cenas, gan citu apstākļu dēļ. Tāpat kā amatniekam – ķirurgs ir amatnieks – jo vairāk instrumentu viņam ir, jo ir vieglāk strādāt.

Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikā ir dažādi lāzeri, gan lāzers Vbeam™ Perfecta, unikāls krāsas lāzers, kas likvidē dažādas iedzimtas, pat smalkas venozas patoloģijas, gan diodes lāzeri, gan Q Switch lāzeri, ar ko var noņemt brūno pigmentāciju.

– Tātad cilvēki ar šādām problēmām droši var doties pie jums.

– Protams. Sīkās vēnas vienmēr var ārstēt, bet vispirms jāpārbauda lielās vēnas – ja sīkās vēnas ir izveidojušās pašas no sevis, tad tās var ārstēt, bet, ja pamatā ir lielo vēnu problēma, tad sīkās vēnas izārstēt nevar un vispirms ir jāsaārstē lielās vēnas, jo lielās vēnas spiež tās sīkās vaļā. Kļūda ir arī iedomāties, ka mazās vēniņas saārstēt ir daudz vienkāršāk nekā lielās. Ja ir sīko vēnu problēmas, kājas ir raibas, un tiek lietota viena, tad otra metode, pēc mēneša ir kontrole, kad vēl tiek pielabots. Tas ir tā kā māksliniekam gleznu gleznot – viņš to dara vairākos etapos, kamēr patīk, un tas nav tik ātri. Reizēm tam ir jāpieliek daudz lielākas pūles nekā vienkāršai operācijai.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2016. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!