Ints Ūdris: Hroniska venoza mazspēja vīriešiem

Par kāju vēnu problēmām jeb hronisku vēnu mazspēju ir publicēti daudzi raksti gan zinātniskajā literatūrā, gan dažādos ikdienas preses izdevumos. Par galveno lasītāju auditoriju tiek uzskatītas sievietes. Pārlasot rakstus, rodas jautājums, vai vīriešiem ir sastopamas tādas pašas vēnu problēmas vai tomēr ir kas atšķirīgs. Pasaules zinātniskajās publikācijās šis aspekts ir ļoti maz aprakstīts.

Venozās mazspējas analīze, salīdzinot abu dzimumu pārstāvjus

Vai vīrieši no vēnu problēmām cieš tikpat daudz kā sievietes? Pētījumu dati ir ļoti dažādi. Ja analizēju savus pacientus, tad 75% operēto pacientu ir sievietes. Šāda 3:1 proporcionāla attiecība parādās arī daudzos pētījumos, bet vai tas atspoguļo patieso situāciju? Izrādās, ka ne! Jaunākie pētījumi liecina, ka vairāk ar vēnu mazspēju slimo vīrieši, it īpaši vecumā pēc 50 gadiem. Nesen veiktajā Edinburgas pētījumā tika atklāts, ka populācijā vēnu mazspēja sastopama 9,4% vīriešu un 6,6% sieviešu. Vecumā pēc 50 gadiem šī starpība palielinās – jau 21% vīriešu un tikai 12% sieviešu.

Savukārt pēc Stenfordas slimnīcas (Amerikas Savienotajās Valstīs) datiem, pusei pieaugušo ir sastopami dažādas smaguma pakāpes vēnu mazspējas simptomi – apmēram 55% sieviešu un 45% vīriešu. No šīm sievietēm apmēram 25% parādīsies varikozas vēnas, bet vīriešiem – tikai 10–15% gadījumu.

Tomēr, neraugoties uz statistiku, lielāko pacientu daļu vēnu klīnikā veido sievietes. Kādēļ tā? Iespējams, ka sievietes pievērš lielāku uzmanību agrīnai vēnu mazspējas klīnikai un kāju kosmētiskajam izskatam, savukārt vīrieši pie speciālista dodas tikai tad, kad simptomi jau kļūst izteikti un slimība ikdienā traucē.

Pie venozās mazspējas attīstības faktoriem jāmin arī hormonālās sistēmas atšķirības. Sievietēm ir daudz augstāks estrogēnu līmenis, sevišķi grūtniecības laikā. Estrogēns ļauj vēnu sieniņām atslābt. Tas ir viens no galvenajiem faktoriem varikozes attīstībā. Kā apstiprinājums tam varikozu vēnu attīstība/parādīšanās visbiežāk sastopama tieši sievietēm laikā pēc grūtniecības.

Cits iespējamais faktors – vīriešu āda ir biezāka, klāta ar apmatojumu, tāpēc paplašinātās vēnas nav tik izteikti redzamas. Turklāt tā saucamās zirnekļvēnas jeb teleangiektāzijas ir biežāk sastopamas sievietēm.

Vides piesārņojums un vēnu veselība

Pēdējā laikā tiek pievērsta liela uzmanība apkārtējās vides piesārņojumam. Piesārņojumu rada ne tikai plastmasa, bet arī mazāk apspriestas lietas, piemēram, medikamenti, tostarp hormonālās kontracepcijas tabletes. Tajās esošais estrogēns tiek izvadīts ar urīnu, nenoārdās apkārtējā vidē un iznākumā nonāk dzeramā ūdens tilpnēs. Tā rezultātā zēni kopš bērnības potenciāli uzņem nelielu devu sieviešu hormonu, kas daļēji var nomākt vīriešu hormonus. Šis varētu būt viens no faktoriem, kas veicina vīriešu feminizāciju. Tāpēc iespējams, ka nākotnē plašākos pētījumos gūsim pārliecinošus pierādījumus arī par vīriešu venozajā sistēmas pārmaiņām un atšķirības starp vīriešu un sieviešu vēnām kļūs mazāk izteiktas, taču šobrīd to pieņemu kā savu hipotēzi.

Venozās mazspējas attīstības faktori

Par būtisku faktoru venozās mazspējas attīstībā tiek uzskatīta venozā stāze, kas rodas mazkustības dēļ – ilgstoša stāvēšana, sēdēšana, liekais svars. Šis faktors abiem dzimumiem ir līdzvērtīgs, taču papildu risks vīriešiem ir fiziski smags darbs, smagumu celšana, kā arī sporta veidi, kas tiek saistīti ar lielām fiziskām pārslodzēm. Ceļot smagumus, veicot straujas kustības (piemēram, spēlējot tenisu, iespējams, arī braucot ar BMX velosipēdu), strauji sasprindzinot vēdera preses muskuļus, pieaug intraabdominālais (vēdera dobuma) spiediens, kā rezultātā rodas palielināts spiediens uz iegurņa vēnām, kas savukārt veicina vēnu vārstuļu bojāšanos. Fiziski attīstītiem, trenētiem vīriešiem, sevišķi kultūristiem, ir izteiktas, liela diametra redzamas vēnas, taču tās nav slimas. Muskulim veicot intensīvu darbu, palielinās arteriālo asiņu pieplūde un arī venozo asiņu atplūde, tāpēc vīriešiem attīstās izteikti labi redzamas zemādas vēnas bez bojājuma pazīmēm.

Vēnu ārstēšanas metodes

Vēnu ārstēšanas metodes sievietēm un vīriešiem būtiski neatšķiras. Viena no jaunākajām un mazinvazīvajām metodēm ir, piemēram, totāla endovazāla lāzerablācija (TOTAL EVLA), ar kuras palīdzību tiek slēgtas visas slimās vēnas, izmantojot tikai lāzeru. Nav papildus nepieciešama varikozo zaru izoperēšana, turklāt pārsējs pēc operācijas jātur tikai pirmo nakti un kompresijas zeķes jāvalkā tikai vienu nedēļu. Par vismazāk traumatisko un nesāpīgāko no mazinvazīvajām metodēm tiek uzskatīta ārstēšana ar bioloģisko līmi, kuru veicot nav pat nepieciešama anestēzija. Kā revolucionāra metode tiek attīstīta vēnu slēgšana ar augstas intensitātes ultraskaņu – HIFU. Operācija tiek veikta, pat necaurdurot ādu, līdzīgi kā tiek skaldīti nierakmeņi. Plašāk par katru no mazinvazīvajām vēnu ārstēšanas iespējām ir iespējams uzzināt dažādās interneta vietnēs, piemēram, www.venas.lv.

Venozās sistēmas saistība ar COVID-19

Raksta nobeigumā vēlos nedaudz pastāstīt arī par venozās sistēmas saistību ar jauno SARS-CoV-2 vīrusa izraisīto COVID-19 slimību. Kā liecina jaunākie klīniskie novērojumi, SARS-CoV-2 vīruss rada smagas elpošanas sistēmas komplikācijas, un bieži tam par iemeslu ir plaušu artēriju trombembolija (plaušu artērijās, pa kurām venozās asinis plūst uz plaušām, veidojas trombi) vai arī citu orgānu sistēmu asinsvadu tromboze, kas ir biežs pacientu nāves iemesls. Tāpēc pastiprināta uzmanība ārstēšanā ir jāpievērš diagnostikai un trombozes profilaksei.

Neatkarīgi no tā, vai esat sieviete vai vīrietis, ja kājas ir veselas, jūs tās ikdienā nejūtat, tāpat kā jebkuru citu veselu sava ķermeņa daļu. Ja sākat tās just, tad jāvēršas pie speciālista, lai noskaidrotu diskomforta cēloni un savlaicīgi novērstu slimības attīstību.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!