Inta Saprovska: Uztura bagātinātāji nav zāles
Šoreiz par vielām, ko dēvē par uztura bagātinātājiem un ko var iegādāties, piemēram, specializētās tirdzniecības vietās, veikalos un interneta veikalos, ar tiem saprotot uzņēmumus, kas ir reģistrēti Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā, un licencētās aptiekās, tostarp interneta aptiekās.
Kaut arī uztura bagātinātājus nereti realizē zālēm ierastās formās, piemēram, tabletēs, kapsulās, pulveros, dražejās, ampulās, kā arī pastilās vai citā iesaiņojumā, ir svarīgi atcerēties un saprast, ka šīs vielas, kas ir koncentrētas uzturvielas (piemēram, vitamīni un minerālvielas, augu ekstrakti, tinktūras u.tml.), vai citas vielas, kurām ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme atsevišķi vai kombinācijās, NAV zāles.
Tā kā uztura bagātinātāji nav zāles, tie NAV paredzēti slimību ārstēšanai vai profilaksei atšķirībā no bezrecepšu zālēm, kas ir ārstniecības vielas – paredzētas konkrētu slimību ārstēšanai un profilaksei un ko farmaceits drīkst izsniegt aptiekās bez ārsta receptes. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas veic uztura bagātinātāju reģistrāciju Latvijā, izglītojošā bukletā norāda: “Tie nav brīnumlīdzekļi, kas aizvietos veselīgu un sabalansētu uzturu, fiziskās aktivitātes un pozitīvu attieksmi pret dzīvi. Norāde “dabisks” vai “iegūts no dabiskām izejvielām” nenozīmē attiecīgā uztura bagātinātāja drošumu un efektivitāti.” Svarīgi zināt, ka uztura bagātinātāji var mijiedarboties ar zālēm, tāpēc vēlams konsultēties ar ģimenes ārstu par nepieciešamību tos iekļaut savā uzturā.
Tātad uztura bagātinātāji var būt gan vitamīni un minerālvielas, gan augi un to daļas, to ekstrakti, tinktūras, izvilkumi, gan zivju eļļa, nepiesātinātās taukskābes, šķiedrvielas, fermenti (piemēram, amilāze un papaīns), aminoskābes (piemēram, glutamīns, tirozīns u.c.), baktērijas un to kultūras (piemēram, acidofilās laktobaktērijas u.c.), kā arī raugs, glikozamīns, ziemeļbriežu ragu pulveris u.c. vielas. Kā jau to nosaukums rāda, tie paredzēti uztura bagātināšanai gadījumā, ja ir nesabalansēts un vienveidīgs uzturs vai paaugstināta fiziskā vai garīgā slodze, ko nav iespējams kompensēt ar ikdienas uzturu. Dažreiz, lai precizētu, vai Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrējamais produkts ir uztura bagātinātājs vai tomēr bezrecepšu zāles, Zāļu valsts aģentūra, kas Latvijā veic zāļu novērtēšanu un reģistrāciju, veic ekspertīzi. Ja produkts tiek atzīts par zālēm, to reģistrāciju savukārt veic Zāļu valsts aģentūra.
Uz izplatāmā uztura bagātinātāja iepakojuma jābūt norādei “Uztura bagātinātājs”. Marķējumā norāda produkta nosaukumu (papildus var norādīt zinātniski pamatotas uzturvērtības un veselīguma norādes, ko nosaka speciāla ES regula), sastāvdaļas un to daudzumu, produkta vai iepakojuma vienību daudzumu, ieteicamo lietošanas diennakts devu, ražotāju/izplatītāju, derīguma termiņu, brīdinājumus – nepārsniegt ieteicamo diennakts devu, glabāt bērniem nepieejamā vietā, neizmantot to par pilnvērtīga un sabalansēta uztura aizvietotāju – vai citus ražotāja brīdinājumus, piemēram, par alergēniem.
Ja iegādājaties uztura bagātinātājus interneta veikalos, kas tos piegādā ražotus trešajās valstīs, pārliecinieties, ka tie reģistrēti Latvijas PVD Uztura bagātinātāju reģistrā. Tāpat jāpārliecinās, ievedot uztura bagātinātājus no trešajām valstīm vai sūtot pa pastu. Pasta sūtījumu pakas no trešajām valstīm, kuras satur Latvijā nereģistrētus uztura bagātinātājus un kuru svars pārsniedz 1 kg, līdz saņēmējam nenonāks. Līdzīgi arī ievedot personiskajā bagāžā uztura bagātinātājus no trešajām valstīm, ja tie nav reģistrēti Latvijā un to un citu pārtikas produktu kopējais svars pārsniedz 10 kg, PVD robežkontroles inspektori ievest Latvijā neļaus.
Informāciju par Latvijā reģistrētiem uztura bagātinātājiem var atrast PVD tīmekļa vietnē www.pvd.gov.lv: skatīt PVD > Reģistri > Uztura bagātinātāju reģistrs, kur informāciju var rast, ievadot gan ražotāja nosaukumu, gan uztura bagātinātāju sastāvdaļas vai citus pieejamus datus. Ja rodas šaubas par kādu uztura bagātinātāju, jāsazinās ar PVD.
Inta Saprotvska
Foto: Pexels.com
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2015. gada oktobra numurā!