Inta Dinsberga, Zane Rostoka: Mentruācijas- higiēnas izaicinājumi

Menstruācijas ir asiņaini izdalījumi no dzimumceļiem, kas atkārtojas noteiktā cikliskā režīmā. To laikā producēto hormonu ietekmē deskvamējas un noārdās endometrija funkcionālais slānis. Lai definētu normālu dzemdes asiņošanu vismaz sešu mēnešu garumā, kā galvenos parametrus izmanto biežumu, regularitāti, ilgumu un apjomu. Šos parametrus nevar pilnībā izvērtēt, ja pacientes saņem lokālu vai sistēmisku ārstēšanu, piemēram, progestīnu saturošu kontracepciju ar estrogēnu vai bez tā, gonadotropīnu atbrīvojošā hormona agonistu vai antagonistu, aromatāzes inhibitoru, selektīvus estrogēna vai progesterona receptoru modulatorus, jo tie var ietekmēt gonādo steroīdu produkciju vai endometrija funkciju.

Menstruālo ciklu par normālu uzskata, ja tas ir regulārs - ik pēc 24 līdz 38 dienām no pirmās asiņošanas dienas. Cikla variācijas un svārstības atkarīgas no vecuma, piemēram, pacientiem vecumā <18 un >45 ir grūti noteikt ovulācijas biežumu vai konkrētu ovulācijas dienu. Menstruācijas ilgst līdz astoņām dienām, un normāls asins zudums ir ≤80 ml asiņu ciklā. Menstruālais cikls ir sadalīts divās fāzēs: folikulārā un luteālā. Folikulārā fāze sākās no cikla pirmās dienas un beidzas dienā pirms luteālā hormona (LH) pieauguma, attiecīgi, otrā fāze sākās, kad ir LH pīķis un beidzas līdz ar nākamajām menstruācijām. Līdz ar cikla fāzēm izdalījumi palielinās, biežāk pirms gaidāmās ovulācijas, jo estrogēna pīķa ietekmē gļotas sašķidrinās, kļūst lipīgas, staipīgas, radot labvēlīgu vidi spermatozoīdiem olšūnas apaugļošanai.

Neatkarīgi no cikla fāzēm, palielināti izdalījumi var liecināt arī par dzimumceļu infekciju, tāpēc sūdzību gadījumā noteikti ir vērts apmeklēt ginekologu.

Ik mēnesi ap 1,8 miljardiem meiteņu, sieviešu, transpersonu vīriešu un nebināro reproduktīvā vecuma personu ir menstruācijas, taču miljoniem cilvēku visā pasaulē liegtas tiesības pavadīt savu ikmēneša menstruālo ciklu cienīgā un veselīgā veidā. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, sociālekonomiskā stāvokļa dēļ ne visiem ir pieejami higiēnas līdzekļi, tīrs ūdens un privātas sanitārās telpas. Atbilstoša higiēna menstruāciju laikā ir daļa no tiesībām uz seksuālo un reproduktīvo veselību. Vislielākās bažas par higiēnas preču pieejamību ir valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, jo tieši tur ir visizplatītākie skolas/universitātes kavējumi, kauns un nicinājums, sociālā izolācija un līdz ar to paaugstināts dzimumceļu infekciju risks. Faktori, kas ietekmē higiēnas preču lietošanu ir to pieejamība, izmaksas, sabiedrības spiediens un normas, kultūras apsvērumi, ģimene, kā arī produktu ietekme uz vidi un to uzticamība.

No 2020. gada daudzas valstis, piemēram, Austrālija, Francija, Indija, Kenija, Skotija un citas piedāvā bezmaksas higiēnas preces skolās un sabiedriskās vietās. PVO izvirzītais mērķis paredz, ka līdz 2030. gadam katrai personai, kurai ir menstruācijas, būs pieejamas sev piemērotas higiēnas preces. Tiek sperts arvien vairāk soļu tuvāk pasaulei, kurā aizspriedumi par menstruācijām paliks vēsturē un katram būs pieejama nepieciešamā informācija par menstruālo ciklu un higiēnu tā laikā.

Menstruālo produktu ietekmes uz vidi noteikšana ir sarežģīta un ir manāms zinātniskās literatūras trūkums, kas aplūkotu šos jautājumus. Ir daudz dažādu potenciālo vides ietekmes indikatoru, piemēram, aprēķini par fosilā kurināmā izsīkšanu, minerālu izmantošanu un gāzu emisijām produktu ražošanas procesos, tāpat arī globālās sasilšanas faktors (tas ir, oglekļa pēdas nospiedums) un menstruāciju laikā radītais atkritumu daudzums. Citiem vārdiem sakot, menstruālo produktu globālā ietekme uz vidi rodas no izejvielu, enerģijas un ūdens izmantošanas faktiskajos ražošanas procesos, produktos izmantotajām sastāvdaļām (kokvilna pret plastmasu) un to iepakojumiem (visbiežāk plastmasa) un tā, cik daudz produktu  izmanto visā pasaulē.

Runājot par izejvielām vienreizējās lietošanas menstruāciju produktos, paketes var saturēt līdz pat 90% plastmasas, kas lielākoties nonāk atkritumu poligonos. Lēsts, ka, atrodoties poligonā, vienreizējās lietošanas paketes sadalās 500 līdz 800 gadu laikā, un tādi materiāli kā plastmasa nekad īsti bioloģiski nenoārdās. Tas rada lielas bažas, jo katra persona ar menstruāciju ciklu savas dzīves laikā izmanto no 5000 līdz 15 000 pakešu un tamponu.

Apvienotajā Karalistē ap 15 miljoniem cilvēku menstruācijas ir aptuveni 37,5 gadu garumā. Katru gadu tiek izmantotas aptuveni 3,3 miljardi vienreizlietojamās menstruāciju higiēnas preces (tas ir, paketes un tamponi). Šo produktu ilgtspējīga apsaimniekošana varētu ievērojami samazināt to atkritumu daudzumu un ietekmi uz vidi. Pētījumā par pašreizējiem menstruāciju produktiem, atkritumiem un sistēmām, Apvienotajā Karalistē konstatēja, ka no menstruāciju produktiem gadā rodas aptuveni 28 114 tonnas atkritumu, 26 903 tonnas no vienreizlietojamiem produktiem, no kuriem aptuveni 4% (3363 tonnas) noskalo kanalizācijā, tiem nokļūstot notekūdeņos.

Ņemot vērā, ka paketes, tamponi nereti satur sintētiskas un plastiskas sastāvdaļas, ilgstoši lietojot un nemainot higiēnas preces, var rasties ādas apsārtums, dedzināšanas sajūta un diskomforts. Pareizi lietojot vienreizlietojamās higiēnas preces, lielākoties neviens no produktiem neizmaina maksts pH līmeni, tomēr dažreiz vienreizlietojamiem higiēnas produktiem klāt var būt dažādi aromatizētāji, kas var radīt papildus diskomfortu starpenes rajonā, īpaši, ja ir jutīga āda.

Būtiski uzvērt, ka starp un menstruāciju laikā, nav obligāti jālieto intīmās higiēnas ziepes, jo makstij piemīt pašattīrīšanās funkcija, maksimāli nodrošinot dabiski skābo vidi līdz 4.5 pH. Ziepju funkcija ir vienkārša - ārējo dzimumorgānu apmazgāšana, ne maksts gļotādas skalošana.

Vienreizlietojamo higiēnas preču produkts ir arī tamponi. Ilgstoša to nēsāšana vai “īpaši absorbējošu” tamponu lietošana ir potenciāls toksiskā šoka sindromu cēlonis. Saslimstība svārstās no 0,03 līdz 0,50 gadījumiem uz 100 000 cilvēku, un tā rodas, kad asinsritē nonāk baktēriju toksīni. Tā ir dzīvībai bīstama slimība, ko izraisa superantigēnu ražojošais Staphylococcus aureus.

Jau vairākus gadus īpaši populāri ir kļuvuši produkti, kas piedāvā alternatīvu un aizstāj vienreizlietojamos higiēnas produktus. Lielākie plusi, lai izvairītos no vienreizlietojamo higiēnas preču patēriņa ir tas, ka, piemēram, menstruālā veļa un daudzreiz lietojamās paketes ir  mazgājamas un lietojamas atkārtoti. Tās kalpo no sešiem mēnešiem līdz pat pieciem gadiem, tādējādi samazinot kopējo atkritumu daudzumu. Menstruālās veļas audums ir elpojošs, ērts, hipoalerģisks un šķidrumus absorbējošs, tādēļ cikla laikā samazina noplūdes risku. Menstruālo veļu var lietot vienu pašu vai kombinācijā ar kādu citu papildus līdzekli, piemēram, menstruālo piltuvi, kura arī samazina kopējās higiēnas aprūpes izmaksas un nepaaugstina dzimumceļu infekciju attīstības risku.

Menstruālā  apakšveļa ir izgatavota no vairākām slāņiem videi draudzīga mikrošķiedras poliestera, kas nodrošina ātru žūšanu. Vienu pāri var nēsāt pat līdz 8 stundām un tas uzsūc šķidrumu, kas līdzvērtīgs četriem līdz sešiem tamponiem, protams, atkarībā no cikla dienas.

Lai arī menstruāciju apakšveļa ir laba alternatīva citiem vienreiz lietojamiem produktiem, jāatceras, ka tās lietošanu primāri var ietekmēt cena, jo sākotnēji  jāiegulda lielākas izmaksas un nepieciešami vairāki apakšveļas pāri, bet ilgtermiņā, salīdzinot ar vienreizlietojamo higiēnas preču iegādi, izmaksas noteikti samazinās. Mīnuss ir tas, ka vairākkārt lietojamos izstrādājumus nevar žāvēt elektriskajā veļas žāvētājā, lai tie nezaudētu savu funkciju, kā arī tas, ka sabiedriskās vietās var būt grūti pārģērbties. Taču atkārtoti lietojama apakšveļa potenciāli var mazināt diskomfortu ne tikai menstruāciju laikā – to var izvēlēties arī kā alternatīvu produktu pēc dzemdību periodā un pēc ginekoloģiskām operācijām. Tāpat jaunām meitenēm aptuveni divus gadus pirms mēnešreižu sākuma var būt pastiprināti gaiši izdalījumi, un, lai mazinātu diskomfortu, šāda veida apakšveļa varētu būt laba alternatīva vienreiz lietojamiem higiēnas līdzekļiem.

Svarīgākais, kas ietekmē menstruālo higiēnas preču lietošanas paradumus, ir pieejamība, izmaksas, sabiedrības spiediens un normas, kultūras apsvērumi, ģimene, ietekme uz vidi, produktu uzticamība. Būtiska ir paša izvēle, kā arī šī brīža augošā nepieciešamība samazināt kopējo atkritumu daudzumu dabā.

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada marta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!