Ingrīda Tambora: Medicīniskā rehabilitācija pie osteoartrīta un osteoporozes

Pēdējo desmitu gadu laikā osteoartrīts ir galvenā sabiedrības veselības problēma visā pasaulē. Osteoartrīta izplatība ir palielinājusies un dažādojusies atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas un skartās locītavas. Lai mazinātu osteoartrīta pieaugošo slogu, izšķiroša loma ir profilaksei un savlaicīgai ārstēšanai.

Osteoartrīts ir pasaulē plaši izplatīta hroniska locītavu slimība, kas izraisa sāpes, invaliditāti un funkciju zudumu. Osteoartrīta izplatība atšķiras atkarībā no iesaistītajām locītavām. Celis ir visbiežāk skartā locītava, tam seko plauksta un gūža.

Osteoartīts ir gan vispārēja medicīniska, gan sociālekonomiska problēma, ko raksturo funkcionālo traucējumu attīstība locītavās, pacientu invaliditāte, līdz ar to dzīves kvalitātes pasliktināšanās un attiecīgi, palielinot finansiālās izmaksas.

Turklāt pieejamie medikamenti, piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, ir saistīti ar klīniski būtisku miokarda infarkta riska pieaugumu par 50 līdz 100% vai nāvi no sirds un asinsvadu slimībām.

Ceļa, gūžas un plaukstas osteoartrītam ir atšķirīga ietekme uz vispārējo veselību. Piemēram, ceļa un gūžas osteoartrītam, bet ne rokas osteoartrītam, ir lielāka saistība ar paaugstinātu kardiovaskulāro risku un priekšlaicīgu mirstību visu iemeslu dēļ.

Turklāt pierādīts, ka osteoartrītam dažādās locītavās ir atšķirīgi patoloģiskie mehānismi. Plaukstas osteoartrīts ir vairāk saistīts ar sistēmisku iekaisumu, savukārt ceļa un gūžas locītavas osteoartrīts  korelē ar pārmērīgu locītavu slodzi un traumām.

Lai gan pastāv uzskats, ka nav neķirurģiskas iejaukšanās pasākumu, kas var novērst, apturēt vai aizkavēt osteoartrīta progresēšanu, tomēr pētnieki ir identificējuši sešas galvenās maināmo riska faktoru kategorijas attiecībā uz ceļa locītavas osteoartrītu: 1) aptaukošanās un liekais svars, 2) blakusslimības, 3) profesionālie faktori, 4) fiziskā aktivitāte, 5) biomehāniskie faktori, 6) uztura iedarbība. Atbilstoši pacienta vēlmēm un paradumiem, darba vietai, slimības vēsturei un vispārējam veselības stāvoklim, jāizstrādā individuāla riska faktoru modifikācijas programma. Pateicoties savai lielajai ietekmei uz daudzām funkcijām un audiem, modificējamu riska faktoru iejaukšanās uzlabo ne tikai osteoartrīta simptomus, bet arī ietekmē locītavu kopumā.

Ar vecumu un aptaukošanos saistīto slimību vietējo un sistēmisko riska faktoru kombinētā ietekme būtu jāpārvalda ar kompleksiem pasākumiem.

Medicīniskā rehabilitācija ieņem arvien lielāku lomu osteoartrīta pārvaldībā.

Medicīniskā rehabilitācija pacientiem sniedz iespējas uzlabot dzīves kvalitāti.

Tā ne tikai atjauno organisma kustību funkcijas, tā paaugstina fizisko aktivitāšu līmeni - spēju vairāk iesaistīties ikdienas aktivitāšu veikšanā.

Rehabilitācija uzlabo fiziskās funkcijas, psiholoģisko stāvokli un darbaspējas.

Medicīniskās rehabilitācijas pasākumus var veikt praktiski visās slimības stadijās:  akūtā, subakūtā, hroniskā. Tā palīdz ātrāk atjaunot un uzturēt kustību funkcijas.

Pacientu novērtēšana

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas (FRM) ārsts novērtē pacientu kopumā. Novērtēšana iekļauj anamnēzi, locītavu funkciju izmeklēšanu, iepazīšanos ar laboratoriskajiem izmeklējumiem, rentgenoloģiskajiem, magnētiskās rezonanses, ultrasonorāfijas un citiem izmeklējumiem, funkcionālo novērtēšanu atbilstoši  Starptautiskajai funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijai (SFK). SFK lietošana palīdz plašāk novērtēt pacienta problēmas, ar slimību saistītus ierobežojumus dažādās dzīves situācijās, pašaprūpē, mājas dzīvē, darba vidē un sabiedrībā.

FRM ārsts izstrādā rehabilitācijas plānu, kur ietver galveno problēmu, mērķus, speciālistus. Tas ir uz pacientu orientēts, pamatojoties uz holistisku pieeju, ietverot kustību, kognitīvo un sociālo novērtējumu. FRM ārsts ir komandas vadītājs un rūpējas par pacientiem, kuriem tiek veikta vai netiek veikta operācija.

Rehabilitācijas komandā var tikt iesaistīti vairāki funkcionālie speciālisti: fizioterapeits, ergoterapeits, uztura speciālists.

Pamatojoties uz individuālo rehabilitācijas plānu, fizioterapeits sagatavo individuālu rehabilitācijas programmu, kuras mērķis ir sasniegt individuālajā rehabilitācijas plānā noteiktos terapeitiskos mērķus.

Ergoterapeits konsultē par tehniskajiem palīglīdzekļiem, ergonomiskas vides iekārtošanu, enerģijas taupīšanas principiem, locītavu aizsardzību, kā arī veic rokas funkciju uzlabošanu.

Uztura speciālists konsultē un izveido diētas plānu.

Osteoartrīts izraisa funkciju traucējumus un vispārējā stāvokļa pasliktināšanos.

Lielākajai daļai pacientu ir vairākas blakusslimības, tādēļ FRM ārstam svarīgi būtu iegūt plašāku informāciju par pacientu un vajadzības gadījumā konsultēties ar citiem speciālistiem: neirologu, terapeitu, algologu un citiem. Sarkopēnija- muskuķlu masas un spēka samazinājums palielina kritienu risku, kā rezultātā osteoartrītu pacientu atbalstam nepieciešams plašāks terapeitisko stratēģiju klāsts, tostarp atbilstošs uzturs un fiziskās aktivitātes. 

Ieteicamie, uz veiktspēju balstītie testi, lai novērtētu cilvēku fiziskās funkcijas diagnosticēta gūžas vai ceļa locītavas osteoartrīta gadījumā.

30 sekunžu “piecelties-apsēsties’’ tests

Mērķis/domēni: sēdēšanas un stāvēšanas aktivitātes pārbaude.

Arī ķermeņa lejasdaļas spēka un dinamiskā līdzsvara pārbaude

SFK kods: d410 ķermeņa  stāvokļa maiņa.

Apraksts. Maksimālais iespējamais krēsla piecelties-apsēsties atkārtojumu skaits 30 sekunžu periodā.

Kāpšanas pa kāpnēm tests

Saīsinājums: x-soļu KKT (kur x ir soļu skaits, piemēram, deviņu pakāpienu).

Mērķis/domēni: augšup un lejup kāpšanas pa kāpnēm aktivitātes pārbaude. Arī ķermeņa lejasdaļas spēka un līdzsvara pārbaude.

SFK kodi: d410 ķermeņa pamata stāvokļa maiņa, d455 pārvietošanās, d4551 kāpšana.

Apraksts. Laiks (sekundēs), kas nepieciešams, lai paceltos un nokāptu pa kāpnēm. Kāpņu skaits būs atkarīgs no individuālajām vides situācijām.

Ja iespējams, ieteicams veikt deviņu pakāpju kāpņu testu ar 20 centimetru pakāpiena augstumu un margām.

40 metri (4x10 metri) ātrās iešanas tests

Mērķis/domēni: īsas distances pastaigas aktivitātes tests.

Iešanas ātruma pārbaude nelielos attālumos un virziena maiņa pastaigas laikā.

SFK kodi: d410 ķermeņa stāvokļa maiņa, d450 iešana, d455 pārvietošanās.

Kā tiešs rādītājs spējai ātri staigāt nelielos attālumos, kas ir svarīga aktivitāte, bet bieži vien ierobežota cilvēkiem ar gūžas un/vai ceļa OA.

Tests ‘’Piecelties un iet’’

Mērķis/domēni: tests, kur iekļautas vairākas aktivitāšu tēmas, tostarp sēdus un stāvus aktivitātes tests, staigāšanas tests, īsi attālumi un virziena maiņas pārbaude pastaigas laikā, kā arī pārejas starp aktivitātēm.

Arī spēka, veiklības un dinamiskā līdzsvara pārbaude.

SFK kodi: d410 ķermeņa stāvokļa maiņa, d450 iešana, d455 pārvietošanās.

Sešu minūšu iešanas tests

Mērķis/domēni: aerobās spējas un garās pastaigas aktivitātes pārbaude.

Arī izturības un dinamiskā līdzsvara pārbaude, mainot virzienu ejot.

SFK kodi: d410 ķermeņa pamata stāvokļa maiņa, d450 staigāšana, d455 pārvietošanās.

Aerobās soļošanas kapacitātes pārbaude garākos attālumos.

Tiek reģistrēts maksimālais noietais attālums sešu minūšu laikā.

Ja tiek izmantots staigāšanas palīglīdzeklis, to reģistrē.

Rehabilitācijas nemedikamentozās metodes artrītu gadījumos:

• pacientu izglītošana;
• svara samazināšana;
• ārstnieciskā vingrošana, fizioterapija;
• ūdens dziedniecība;
• sporta nodarbības, brīvā laika aktivitātes;
• tehniskie palīglīdzekļi, ortozes; 
• locītavu aizsardzība;
• enerģijas taupīšana;
• aukstums, siltums;
• fizikālā terapija.

Pacientu izglītošana

Pacientu izglītošana ir jebkura plānotas un organizētas mācīšanās pieredzes kombinācija, kas paredzēta, lai veicinātu brīvprātīgu uzvedību un/vai uzskatus, kas veicina veselību.

Ir vairākas pieejas un metodes pacientu izglītošanā. Izglītojoša - informācijas sniegšana īsas lekcijas veidā, izskaidrošana, rakstiska informācija. Konsultācija - komunikācijas pieeja, kas ir īpaši pielāgota un stiprina indivīdu motivāciju. Psiholoģiski izglītojoša - kognitīvā uzvedības iejaukšanās, motivējoša intervēšana.

PVO - Eiropa ārstniecības izglītību definē kā disciplīnu, kuras mērķis ir apmācīt pacientus, lai viņi varētu iegūt nepieciešamās zināšanas, lai rastu līdzsvaru starp savu dzīvi un optimālu kontroli pār slimību. Pacientu izglītošana ir nepārtraukts process, kas ir neatņemama medicīniskās aprūpes sastāvdaļa.

Pacientu izglītošana ietver izpratni, informāciju, mācīšanos, psiho - sociālo atbalstu, un tas viss saistīts ar slimību un tās ārstēšanu. Apmācībai jāļauj arī pacientiem un viņu ģimenei labāk sadarboties ar aprūpētājiem.

Pacientu izglītošanu nevajadzētu nodrošināt kā patstāvīgu ārstēšanu, bet tā ir jāapvieno ar vingrošanu, lai nodrošinātu labāku un klīniski nozīmīgu funkciju uzlabojumu.

Mērķis ir mainīt pacientu dzīvesveidu, jo īpaši attiecībā uz viņu fiziskās aktivitātes līmeni un svara zudumu. Izglītības, vingrojumu un svara zaudēšanas triāde ir ieteikumu pirmajā vietā nefarmakoloģiskajā ārstēšanā.  Šāda veida aprūpei jābūt koncentrētai, pielāgotai pacienta profilam, slimības etioloģijai un fenotipam, neaizmirstot pievērsties jebkādām blakusslimībām. Šī aprūpe ir obligāta, to nodrošina multiprofesionāla komanda, un tai jābūt regulāri uzraudzītai ilgtermiņā. Vingrinājumi jāparedz dozēti, ar pakāpenisku pieeju slodzes dozēšanā, vienlaikus ņemot vērā pacienta vēlmes.

Šobrīd Latvijā nav koordinētas vadības osteoartrītu ārstēšanā. Dažās valstīs (Dānija, Zviedrija un citas) ieviesta “pirmās līnijas’’ osteoartrītu vadības programma. Tā balstās uz atbilstošu izglītību slimībās un iesaistīšanos uzraudzītā strukturētā vingrošanas terapijā gūžas un ceļa osteoartrīta ārstēšanā. 2013.gada janvārī Dānijā uzsākta programma “Laba dzīve ar osteoartrītu Dānijā”. Pacienti apmeklēja trīs izglītojošas lekcijas un 12 fizioterapijas grupā 60 minūtes divas reizes nedēļā 12 nedēļu laikā. Pacientu novērtējums pēc trim un 12 mēnešiem apkopots vienotā reģistrā (pacienta un fizioterapeita novērtējums). Divu gadu rezultāti apliecināja, ka izglītība un uzraudzīti vingrinājumi, ko Dānijā nodrošināja klīniskajā praksē, izmantojot “Laba dzīve ar osteoartrītu Dānijā”,  uzlaboja sāpju situāciju, fiziskās funkcijas, fizisko aktivitāti un dzīves kvalitāti, kā arī samazināja pacientu skaitu, kuri lieto pretsāpju līdzekļus un atrodas slimības darba nespējā. Ņemot vērā, ka “Laba dzīve ar osteoartrītu Dānijā” ietver strukturētus, uzraudzītus vingrinājumus un padomus par fiziskajām aktivitātēm, tas var ne tikai uzlabot osteoartrīta  simptomus, bet arī pozitīvi ietekmēt citas hroniskas slimības un uzlabot Dānijas pilsoņu vispārējo veselību un labklājību.

Kopš 2016.gada programmā ik gadu piedalījās ~10000 pacientu, 70 % sieviešu vidējais vecums ir  65 gadi. Dānijā iniciētās programmas veidotāji 2018. gadā ir  radījuši starptautisku sadarbību, un tā ir veiksmīgi uzsākta Kanādā, Austrālijā, Ķīnā, veicē, Austrijā un Jaunzēlandē.

Svara samazināšana

Vismaz 10 procentu ķermeņa masas zuduma, kombinējot diētu un vingrinājumus, ir saistīts ar sāpju rādītāju samazināšanos par 50 procentiem pacientiem, kuriem ir liekais svars vai aptaukošanās ar ceļa locītavas OA pēc 18 mēnešiem.

Dažiem pacientiem (piemēram, personām, kuru ķermeņa masas indekss ir ≥30 kg/m2) ārstēšanu var ieteikt kā daļu no veselīga dzīvesveida režīma.

Ārstnieciskā vingrošana, fizioterapija

Vingrinājumi ir svarīgs ceļa locītavas OA ārstēšanas aspekts, jo, kā noskaidrots, muskuļu vājums ir veicinošais faktors slimības attīstībā.

Atbilstošs augšstilba muskuļu spēks (gan izometrisks, gan dinamisks) ir nepieciešams neatkarībai ikdienas pamata aktivitātēs, piemēram, ejot un stāvot.

Pacientiem ar sliktu vingrojumu toleranci uz sauszemes spēka vingrinājumus var  ieteikt veikt  ūdenī.

Vingrojumu terapija ceļa, gūžas locītavas OA gadījumā uzlabo locītavu kustību apjomu, muskuļu un cīpslu elastību, spēku un izturību, locītavu stabilitāti, gaitas stereotipu un kustību koordināciju, samazina sāpes, depresiju un trauksmi.

Lai mazinātu sāpes un uzlabotu funkciju un dzīves kvalitāti ceļa osteoartrīa gadījumā, ieteicama aeroba, stiprinoša, kustību diapazonu uzlabojoša un proprioceptīva vingrošana.

Lēni aerobikas vingrinājumi var ietvert sportu, pastaigas, peldēšanu, riteņbraukšanu un jebkuru pacienta fizisko aktivitāti, kas īpaši rada prieku.

Pacientiem ieteicams izvairīties no liela ātruma un spēcīgas iedarbības slodzes, jo tas var saasināt simptomus un pasliktināt pamata locītavu bojājumus.

Pacientiem jāmāca regulārs (ikdienas) individualizēts vingrojumu režīms (ar mērķi iekļaut vingrojumu režīmu ikdienas dzīvē savā vidē), kas ietver:

• spēka vingrinājumus (izometriski) abpusēji apakšējām ekstremitātēm, ieskaitot augšstilba, gūžas un jostas muskuļus (neatkarīgi no OA atrašanās vietas vai skarto lielo locītavu skaita);
• aerobās aktivitātes un vingrinājumus;
• papildu kustību un stiepšanās vingrinājumus.

Augstas kvalitātes pierādījumi liecina, ka ārstnieciskā vingrošana uz zemes sniedz īstermiņa ieguvumu, kas ilgst vismaz divus līdz sešus mēnešus pēc oficiālas ārstēšanas pārtraukšanas, samazinot ceļa sāpes, kā arī vidēji kvalitatīvi pierādījumi liecina par fizisko funkciju uzlabojumiem cilvēkiem ar ceļa osteoartrītu.

Sporta nodarbības  un alternatīvi vingrinājumi

Tai-ČI, Joga un ķermeņa apzinātības vingrinājumus iesaka pacientiem ar osteoartrītu. Tai-Či vingrošanas ietekmē mazinās locītavu sāpes, bet nav skaidrības, cik ilgi efekts saglabājas.

Vingrinājumi ūdenī

Ārstnieciskās vingrošanas ūdenī priekšrocības ietver ķermeņa svara atbalstu locītavu atslodzei, muskuļu relaksāciju un kustību atvieglošanu. Ieteicamā ūdens temperatūra ir no  28 ° C līdz 31 ° C. Var ietvert dažāda veida vingrinājumus, piemēram, kustību amplitūdas palielināšanai, stiepšanos, muskuļu stiprināšanu un aerobos vingrinājumus. Vingrošana ūdenī var īslaicīgi uzlabot sāpes, invaliditāti un dzīves kvalitāti pacientiem ar gūžas un/vai ceļa osteoartrītu, taču šķiet, ka ieguvums nesaglabājas, novērojot pacientus ilgākā periodā.

Ieteikumi terapeitisku vingrinājumu nozīmēšanā pacientiem ar ceļa, gūžas locītavas osteoartrītu

Starptautiskās osteoartrīta zinātniskās biedrības rehabilitācijas diskusiju grupas pētījumā 43 valstu 313 eksperti sadarbojās ar mērķi izstrādāt uz pierādījumiem balstītus ieteikumus, lai atbalstītu labākās prakses ieviešanu ārstnieciskajā vingrošanā cilvēkiem ar ceļa un/vai gūžas osteoartrītu. Galīgos ieteikumus veidoja 54 specifiski priekšlikumi 11 plašos domēnos: 1) izmantot uz pierādījumiem balstītu pieeju; 2) apsvērt vingrinājumus saistībā ar dzīvi, ar OA un sāpēm; 3) veikt visaptverošu bāzes stāvokļa novērtējumu ar pēcpārbaudi; 4) izvirzīt mērķus; 5) apsvērt vingrinājumu veidu; 6) apsvērt slodzes devu; 7) modificēt un pielietot progresīvu slodzi; 8) individualizēt vingrinājumus; 9) optimizēt vingrinājumu izpildi; 10) koncentrēties uz vingrinājumu ievērošanu;  11) izglītot par OA un vingrojumu lomu.

Katram domēnam apkopoti detalizēti ieteikumi, ko var izmantot rehabilitācijā strādājošais speciālists.

Tehniskie palīglīdzekļi, ortozes

Tehniskie palīglīdzekļi ir ierīces, kas atvieglo cilvēka spējas pārvietoties, aprūpēt sevi un pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku. Tie ir ratiņkrēsli, spieķi, kruķi, surdo - un tiflotehnika, ortozes un protēzes, pašaprūpes palīglīdzekļi un daudzas citas lietas.

Plaukstu artrītu ārstēšanā ieteicams izmantot pielāgotus virtuves piederumus, ģērbšanās palīglīdzekļus, atbalsta rokturus, dažāda veida ortozes.

Randomizētā pētījumā piedalījās 39 pacienti ar rokas osteoartrītu, 19 pacientiem pētāmajā grupā ergoterapeits pielāgoja sadzīves piederumus, atkarībā no funkcijas traucējuma, un apmācīja, kā tos lietot. 30 dienas pēc iejaukšanās uzlabojās roku funkcija un profesionālā darbība. Palīgierīču lietošana var būt laba stratēģija nefarmakoloģiskajā rokas artrītu ārstēšanā, samazinot slimības ietekmi un uzlabojot ikdienas aktivitāšu veikšanu.

Nepieciešamā palīglīdzekļa izvēlē līdzēs ergoterapeits, savukārt atzinumu par tehnisko palīglīdzekli apstiprina ārstējošais ārsts.

Ortozes atslogo locītavas, stabilizē, samazina kustīgumu, balsta locītavu maksimāli funkcionējošā pozīcijā. Dinamiskās uzlabo kustību apjomu.

Locītavu aizsardzība

Ne vienmēr locītavu pārslodze ir veselīga, īpaši, ja artrīts attīstījies kādā no locītavām. Tādēļ ieteikums būtu šāds:

• izvairīties no  ilgstošas statiskas slodzes;
• uzturēt kustību apjomu, spēku;
• nenoslogot, kad sāp;
• saudzēt akūtā periodā;
• attīstīt labu stāju, mazināt stresu uz galvenajām locītavām;
• lietot piemērotas palīgierīces, ortozes;
• mainīt uzdevumus, lai mazinātu stresu.

Sporta veidi, kas veicina osteoartrītu attīstību ir futbols, garo distanču skriešana, svarcelšana. Provocējošie faktori: liekais svars, traumas, profesija (pārslodze).

Ceļa traumas sportā jauniešiem būtu jāizārstē savlaicīgi un jāpievērš uzmanība locītavu aizsardzībai un rehabilitācijai.

Kanādas pētījumā novērtēti 100 jaunieši 18 līdz 26 gadu vecumā. 50 no viņiem anamnēzē 3 līdz 10 gados bija ceļa locītavas trauma. Secināts, ka šiem jauniešiem bija vairāk simptomu (sāpes, dzīves kvalitāte, darbošanās rekreācijā), sliktāka funkcija, un lielāks aptaukošanās risks 3 līdz 10 gadus pēc traumas.

Enerģijas taupīšana:

• piemērotas ortozes rokai;
• palīglīdzekļi, lai ģērbtos;
• iekārtot ergonomisku mājas un darba vidi;
• atpūtas pauzes dienā;
• uzturēt labu stāju;
• uzturēt kustību apjomu un spēku.

Metodes, kurām pietrūkst kvalitatīvu pētījumu:

• akupunktūra;
• Balneoloģija (rodona, minerālās, sāls vannas, termālie ūdeņi);
• kruķi;
• TENS;
• ultraskaņa.

Rehabilitācija un osteoporoze

Kaulu masas blīvuma (KMB) samazināšanās var izraisīt lūzumus (piemēram, plaukstas locītavā, mugurkaula jostas daļas un augšstilba kakliņa apvidū).

Vingrošana galvenokārt samazina KMB zudumu, nostiprina kaulus un aizkavē osteoporozes attīstību.

Ievērojama mehāniska slodze palielina augšstilba kaula KMB. Augstas intensitātes progresīvas pretestības treniņš var uzlabot skriemeļu augstumu, kā arī mugurkaula jostas daļas un augšstilba kaula KMB.

Vingrinājumus var viegli veikt riska grupas personas, un tie var palīdzēt novērst osteoporozi, lai gan cilvēkiem ar augstu risku jāievēro piesardzība.

Lai mazinātu kaulu masas zudumu, var noderēt Tai Či un lēnas pastaigas.

Vingrinājumi vai mehāniskā slodze regulē hormonus (estrogēni, parathormons), citokīnus, signalizācijas ceļus un nekodējošās RNS kaulos. Pierādījumi liecina, ka kauli ir ļoti vaskularizēti audi, un asinsvadu regulēšanas traucējumi ir saistīti ar daudzām kaulu slimībām, piemēram, osteoporozi vai osteoartrītu. Turklāt vingrinājumi vai mehāniskā slodze regulē kaulu vaskularizāciju kaulu mikrovidē, modulējot angiogēnos mediatorus, kuriem ir izšķiroša nozīme skeleta veselības uzturēšanā. Vingrinājumi nodrošina  dinamisko līdzsvaru starp kaulu veidošanos un rezorbciju un uztur pieaugušo skeleta veselību.

Nobeigumā

Pacientu izglītošana, fiziskie vingrinājumi un svara samazināšana ir pirmie soļi osteoartrītu ārstēšanā.

Izglītošana ietver informāciju par artrītu profilaksi, dažādajām  ārstēšanas iespējām, rehabilitāciju.

Nozīmīga ir multidisciplināra sadarbība un pacientu līdzestība osteoartrītu pārvaldībā.

 

Izmantotā literatūra: 

• Huibin Long, Qiang Liu, Heyong Yin, Kai Wang, Naicheng Diao, Yuqing Zhang, Jianhao Lin, and Ai GuoPrevalence Trends of Site-Specific Osteoarthritis From 1990 to 2019: Findings from the Global Burden of Disease Study 2019, Arthritis & Rheumatology Vol. 74, No. 7, July 2022, pp 1172–1183 DOI 10.1002/art.42089
• Hunter DJ, Bierma-Zeinstra S. Osteoarthritis. Lancet 2019;393: 1745–59.
• Kolasinski SL, Neogi T, Hochberg MC, Oatis C, Guyatt G, Block J, et al. 2019 American College of Rheumatology/Arthritis Foundation guideline for the management of osteoarthritis of the hand, hip, and knee. Arthritis Rheumatol 2020; 72:220–33.
• Osteoarthritis Research Society International. Osteoarthritis Research Society International white paper: OA as a serious disease. 2016. URL: https://oarsi.org/education/oarsi-resources/oarsi-white-paperoa-serious-disease
• Andrianakos AA, Kontelis LK, Karamitsos DG, Aslanidis Georgountzos AI, Kaziolas GO, et al. Prevalence of symptomatic knee, hand, and hip osteoarthritis in Greece. The ESORDIG study.J Rheumatol 2006;33:2507–13.
• Haugen IK, Ramachandran VS, Misra D, Neogi T, Niu J, Yang T, et al. Hand osteoarthritis in relation to mortality and incidence of cardiovascular disease: data from the Framingham heart study. Ann Rheum Dis2015; 74:74–    81.
• Kortekaas MC, Kwok WY, Reijnierse M, Kloppenburg M. Inflammatory ultrasound features show independent associations with progression of structural damage after over 2 years of follow-up in patients with hand osteoarthritis. Ann Rheum Dis 2015; 74:1720–4.
• Georgiev, T., Angelov, A.K. Modifiable risk factors in knee osteoarthritis: treatment implications. Rheumatol Int 39, 1145–1157 (2019). https://doi.org/10.1007/s00296-019-04290-z
• Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācija. Pasaules Veselības Organizācija Ženēva Rīga 2003
• Zampolini M, Stucki G, Giustini A, Negrini S. The individual rehabilitation project: a model to strengthen clinical rehabilitation in health systems worldwide. Eur J Phys Rehab Med. 2020; 56:1–4.
• Magni, A., Agostoni, P., Bonezzi, C. et al. Management of Osteoarthritis: Expert Opinion on NSAIDs. Pain Ther 10, 783–808 (2021). https://doi.org/10.1007/s40122-021-00260-1
•  Burckhart, C., S., Loring,K, Moncur,C.,et al.,1994. Artritis and musculoskeletal patient education standards.Artritis  Found. Arthritis Care Res.7,1-4.
• Dziedzic, K.,Hammond A., Rheumatology, Elsevier,  2010.
• World Health Organization. Therapeutic patient education. Continuing education programmes for health care providers in the field of prevention of chronic diseases. Copenhagen: WHO; 1998.
• Goff AJ, De Oliveira Silva D, Merolli M, Bell EC, Crossley KM, Barton CJ.Patient education improves pain and function in people with knee osteoarthritis with better effects when combined with exercise therapy: a systematic review. J Physiother 2021; 67:177e89
• Gay, C., Chabaud, A., Guilley, E., Coudeyre, E., Educating patients about the benefits of physical activity and exercise for their hip and knee osteoarthritis. Systematic literature review. Annals of Physical and Rehabilitation Medicine 59 (2016) 174–183
• Skou, S.T., Roos, E.M. Good Life with osteoArthritis in Denmark (GLA:D™): evidence-based education and supervised neuromuscular exercise delivered by certified physiotherapists nationwide. BMC Musculoskelet Disord 18, 72 (2017). https://doi.org/10.1186/s12891-017-1439-y
• https://gladinternational.org/about/
• Messier SP, Mihalko SL, Legault C, Miller GD, Nicklas BJ, DeVita P, Beavers DP, Hunter DJ, Lyles MF, Eckstein F, Williamson JD, Carr JJ, Guermazi A, Loeser RF, Effects of intensive diet and exercise on knee joint loads, inflammation, and clinical outcomes among overweight and obese adults with knee osteoarthritis: the IDEA randomized clinical trial.JAMA. 2013 Sep;310(12):1263-73.
• Holden, M., A., Metcalf, B., Lawford B.J.,Hinman R.S.,Boyd, M., Button, K., Collins N.,J., Cottrell, E., Henrotin, Y., Larsen J.B.,Master, H.,Skou, S.T.,Thoma L.M., Rydz , R.   Wellsandt, E.,White D.K., Bennell, K., Recommendations for the delivery of therapeutic exercise for people with knee and/or hip osteoarthritis. An international consensus study from the OARSI Rehabilitation Discussion Group. Osteoarthritis and Cartilage 31 (2023) 386e396
• Dobson, F.,Bennell,F.,L.,  Hinman,R.,S., ,  Abbott J.,H., , Roos E.,M. Recommended performance-based tests to assess physical function in people diagnosed with hip or knee osteoarthritis. Centre for Health Exercise and Sports Medicine Department of Physiotherapy University of Melbourne, Australia. OARSI Guidelines | Osteoarthritis Research Society. https://oarsi.org
• Hafez AR, Alenazi AM, Kachanathu SJ, Alroumi M, Mohamed ES. Knee osteoarthritis: a review of the literature. Phys Med Rehabil Int. 2014 Nov 13;1(5):8-15
• Gelber AC. In the clinic. Osteoarthritis. Ann Intern Med. 2014 Jul 1;161(1):ITC1-16, correction can be found in Ann Intern Med 2014 Jul 1;161(1):ITC1, Ann Intern Med 2014 Aug 19;161(4):308
• Fernandes L, Hagen KB, Bijlsma JW, Andreassen O, Christensen P, Conaghan PG, Doherty M, Geenen R, Hammond A, Kjeken I, Lohmander LS, Lund H, Mallen CD, Nava T, Oliver S, Pavelka K, Pitsillidou I, da Silva JA, de la Torre J, Zanoli G, Vliet Vlieland TP; European League Against Rheumatism (EULAR). EULAR recommendations for the non-pharmacological core management of hip and knee osteoarthritis. Ann Rheum Dis. 2013 Jul;72(7):1125-35. doi: 10.1136/annrheumdis-2012-202745. Epub 2013 Apr 17. PMID: 23595142.
• Iversen MD. Rehabilitation interventions for pain and disability in osteoarthritis. Am J Nurs. 2012 Mar;112(3 Suppl 1): S32-7. doi: 10.1097/01.NAJ.0000412649.02926.35. PMID: 22373745.
• Bartels EM, Juhl CB, Christensen R, Hagen KB, Danneskiold-Samsøe B, Dagfinrud H, Lund H. Aquatic exercise for the treatment of knee and hip osteoarthritis. Cochrane Database Syst Rev. 2016 Mar 23;3(3):CD005523. doi: 10.1002/14651858.CD005523.pub3. PMID: 27007113; PMCID: PMC9942938.
• Fransen_M, McConnell_S, Harmer_AR, Van der Esch_M, Simic_M, Bennell_KL. Exercise for osteoarthritis of the knee. Cochrane Database of Systematic Reviews 2015, Issue 1. Art. No.: CD004376. DOI: 10.1002/14651858.CD004376.pub3.

Foto: Shutterstock

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!