Ingrīda Māgure: Pret iesnām nevajadzētu attiekties vieglprātīgi

Viena no izplatītākajām slimībām vējainā, lietainā laikā ir iesnas. Iesnas ir deguna dobuma gļotādas iekaisums, kam raksturīga pārlieku liela gļotu šķidruma produkcija. Iesnas var iedalīt akūtās un hroniskās. Akūtas iesnas parasti ilgst septiņas dienas, savukārt hronisku iesnu ilgums ir divas nedēļas un ilgāk. Te gan vietā atgādināt, ka bieži dzirdētais teiciens – “iesnas ilgst septiņas dienas neatkarīgi no tā, vai tās ārstē vai neārstē” – ir novecojis mīts, un pret iesnām tomēr nevajadzētu attiekties vieglprātīgi!

Biežākais iesnu rašanās cēlonis ir dažādi vīrusi, piemēram, rinovīruss, dažādu tipu gripas vīrusi, arī baktērijas. Iesnu cēlonis var būt svešķermeņi, sauss gaiss u.c.

Iesnu sākumstadijai raksturīgs sausums, karstums, spiediena sajūta degunā, galvassāpes, šķaudīšana, acu asarošana, aizlikts deguns, ožas traucējumi, mainās balss tembrs. Akūtu iesnu gadījumā pirmās divas trīs dienas no deguna izdalās ļoti daudz ūdeņaina vai ūdeņaini gļotaina šķidruma, slimības beigu posmā izdalījumu daudzums samazinās un ūdeņainais šķidrums kļūst biezāks.

Nopietnākos gadījumos var veidoties deguna un tā blakusdobumu gļotādas iekaisums jeb rinosinusīts vai auss iekaisums jeb otīts, vai pat rinosinusīts kopā ar otītu. Bieži sastopami simptomi ir izteiktas galvassāpes pieliecoties, ausu sāpes, iespējams arī drudzis virs 39 °C, jutīgums ap acīm, vaigiem, degunu un pieri, strutaini izdalījumi dzeltenā vai zaļganā krāsā.

Atšķirīgas izcelsmes iesnas ir alerģiskais rinīts, kas ir alergēnu ierosināts deguna dobuma gļotādas iekaisums. Alergēni var būt putekļi, ķīmiskas vielas, siens, ziedputekšņi, dzīvnieki u.c. Šādas iesnas mēdz būt cilvēkiem, kuriem ir tendence uz alerģiskām reakcijām. Tām raksturīga lēkmjveidīga šķaudīšana, acu asarošana, nieze, neizteikta sekrēta izdalīšanās, aizlikts deguns.

Turpmākajā raksta daļā vairāk raksturošu iesnu ārstēšanu, kuras nav alerģiskas izcelsmes, jo tās ir atsevišķa raksta vērtas. Pirms iesnu pašārstēšanas sākšanas ir būtiski zināt, kādos gadījumus tomēr vajadzētu uzreiz doties pie ārsta:

• ja parādās asiņaini/strutaini izdalījumi;
•  izdalījumiem ir nepatīkama smaka;
•  izdalījumi no vienas nāss;
• pieaugušiem veselības stāvoklis neuzlabojas divu nedēļu laikā;
• bērna veselības stāvoklis neuzlabojas 3–4 dienu laikā.

Ja nav neviena no iepriekš minētajiem gadījumiem, var ārstēties mājas apstākļos, dodoties uz aptieku un izmantojot farmaceita konsultāciju.

Mūsdienās aptiekā pieejamais pretiesnu līdzekļu klāsts ir ļoti daudzveidīgs – sākot no pilieniem, aerosoliem, līdz iekšķīgi lietojamiem sīrupiem un tabletēm. Pieejams arī plašs uztura bagātinātāju klāsts, par kuru lietošanas nepieciešamību noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Pretiesnu līdzekļi var būt gan augu izcelsmes, gan ķīmiski.

Aptiekā ir pieejami dažādi iekšķīgi lietojami augu izcelsmes pretiesnu līdzekļi, kas palīdz mazināt iekaisumu, veicina gļotainā šķīduma izdalīšanos no deguna dobuma un tā blakusdobumiem, veicinot elpceļu veselību un palielinot organisma dabiskās aizsargspējas. Tie ir piemēroti lietošanā bērniem jau no gada vecuma.

Bez augu izcelsmes līdzekļiem aptiekā ir pieejami arī dažādi ķīmiskas izcelsmes vielas saturoši iekšķīgi lietojami pretiesnu līdzekļi – tabletes un sīrupi, kuru sastāvā esošās ķīmiskās vielas sašaurina asinsvadus, mazinot deguna gļotādas tūsku, tādā veidā atvieglojot elpošanu caur degunu, mazina niezi, šķaudīšanu, acu asarošanu, noņem galvassāpes u.c. Tomēr ar šādu līdzekļu lietošanu jābūt piesardzīgam, tos nedrīkst lietot ilgstoši, un šādi pretiesnu līdzekļi sīrupu vai tablešu formā nav piemēroti maziem bērniem.

Iesnu laikā ir ieteicams lietot dažādas ārīgas augu izcelsmes zāļu formas, kas nodrošina pretiekaisuma, antiseptisku un antibakteriālu darbību. Tās sašķidrina gļotas, mazina to izdalīšanos, mitrina deguna dobumus un atvieglo elpošanu. Vairāki no šiem līdzekļiem palīdz pretoties dažādu vīrusu izplatībai deguna dobumā, tāpēc ieteicami lietot profilaktiskos nolūkos respiratoro slimību saasinājuma laikā. Piemērotas lietošanā bērniem no gada vecuma.

Būtiska loma ir ārīgi lietojamiem ķīmiskiem pretiesnu līdzekļiem – deguna pilieniem, aerosoliem, kuru reklāmas bieži redzam televīzijā, – tā sauktajiem dekongestantiem. Tās ir vielas, kas sašaurina deguna gļotādas asinsvadus. Tās neārstē pašas iesnas, bet palīdz mazināt traucējošākos simptomus – atvieglo elpošanu, mazina tūsku, uzlabo sekrēciju, novērš baktēriju uzkrāšanos deguna dobumos u.c. Dekongestanti var būt īsas vai ilgstošas darbības. Īsas darbības līdzekļi (satur, piemēram, efedrīnu, nafazolīnu, fenilefrīnu) savu iedarbību saglabā 4–6 stundas, savukārt ilgstošas darbības (ksilometazolīns, oksimetazolīns) – 8–10 stundas. Tiem pieejamas atšķirīgas koncentrācijas, lai tos varētu lietot gan bērni, gan pieaugušie. Jāpiemin, ka daļai šo līdzekļu pievienotas arī mitrinošas vielas (eikaliptu eļļa, nātrija hialuronāts, dekspantenols u.c.), kas ir ļoti svarīgi, jo preparātu sastāvā esošās ķīmiskās vielas sausina deguna gļotādu.

Ārstēšanas laikā stingri jāievēro dekongestantu lietošana. Īsas darbības līdzekļus ieteicams lietot 3–4 reizes dienā ne ilgāk kā 5–7 dienas. Ilgstošas darbības līdzekļus ieteicams lietot divas reizes dienā, bet ne vairāk par piecām dienām. Tas neattiecas uz iepriekš minētajiem ārīgajiem augu valsts sastāvdaļas saturošajiem pretiesnu līdzekļiem, tos dienā var lietot biežāk un ilgstošāk. Pilieni jāievada guļus stāvoklī uz muguras, galvu pagriežot sānis, lai preparāts neiekļūtu rīklē. Aerosolu lieto ar labo roku pie kreisās nāss un otrādi, ātri piespiežot un vienlaikus caur degunu stipri velkot gaisu uz iekšu, atrodoties vertikālā stāvoklī, tādā veidā saudzējot deguna starpsienu.

Dekongestanti lielā devā ātri spēj uzsūkties caur deguna gļotādu, un tas var radīt sistēmisku iedarbību – paātrinātu sirdsdarbību, asinsspiediena paaugstināšanos un bezmiegu. Tas biežāk izpaužas gados vecākiem cilvēkiem un bērniem. Svarīgi ir stingri ievērot šo līdzekļu devas līdz gada vecumam, jo starpība starp terapeitisko un toksisko devu ir neliela. Lai gan minēto blakņu dēļ dekongestanti nav ieteicami, tie var būt nepieciešami, lai izvairītos no vidusauss iekaisuma, jo bērna dzirdes eja ir īsāka un platāka, tāpēc infekcijai ir vieglāk izplatīties.

Pirms līdzekļa ievadīšanas ir jāizšņauc deguns, tikai to nedrīkst darīt abām nāsīm vienlaikus un ar lielu spēku. Ja izdalījumi ir biezi, deguns jāizskalo ar jūras ūdeni, kas īpaši rekomendējams zīdaiņiem un maziem bērniem. Zīdaiņiem atļauts izmantot tikai pilienu formu. Lietojot dekongestantus, ieteicams lietot dažādas eļļas un citas mitrinošas vielas, lai mitrinātu un sadziedētu deguna gļotādu. Noderīgas ir arī siltas, mitras kompreses degunu un vaigu zonai, inhalācijas ar tējām, ēteriskajām eļļām (kumelīšu, piparmētru tēja, eikalipts, priede), kas ir piemērotas bērniem no trīs gadu vecuma. Iesnu laikā ieteicams iet pirtī, lietot daudz šķidrumu, mitrināt telpas gaisu u.c.

Ļoti būtiski ir nepārsniegt dekongestantu lietošanas biežumu un ilgumu, jo tas var bojāt deguna gļotādu. Var rasties atsitiena efekts – beidzoties medikamenta iedarbībai, elpošana caur degunu ir vēl vairāk apgrūtināta, jo deguna gļotādas tūska atjaunojas. Var parādīties sausuma un dedzināšanas sajūta degunā. Šis stāvoklis tiek saukts par medikamentozo rinītu, kas pazīstams kā zāļu izraisīts deguna gļotādas iekaisums bez izteiktas deguna gļotādas sekrēcijas un šķaudīšanas.

Dekongestantu lietošana ir ļoti nozīmīga, jo tā atvieglo pašsajūtu un palīdz atbrīvot deguna dobumus no gļotainā sekrēta. No to lietošanas nevajag baidīties, bet lietot pareizi, nepārsniedzot lietošanas biežumu un ilgumu. Jebkurā gadījumā ir vēlams saņemt ārsta vai farmaceita konsultāciju. Neattieksimies pret iesnām vieglprātīgi un ārstēsim tās pareizi!

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2016. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!