Ingrīda Māgure: Cīņā pret tulznām un noberzumiem!
Pienācis pavasaris, kas ir brīnišķīgs laiks sen nevalkātu apavu uzvilkšanai vai jaunu apavu iegādei un arī aktīviem dārza darbiem. Pēc reizēm vienveidīgas darbošanās dārzā, kā arī jauno apavu ienēsāšanas var veidoties tulznas – ādas pacēlumi, kas pildīti ar šķidrumu, vai noberzumi. Kāpēc tā notiek? Un kā no tā izvairīties? Kā ātrāk sadziedēt tulznu, jā tāda izveidojusies?
Tulznas veidojas kā ādas aizsargreakcija pret spiedienu un berzi. Tulznas rašanos veicina karstums, mitrums un berze, kas izskaidro, kāpēc to ir iespējams ātri iegūt, strādājot gumijas vai blīva auduma cimdos. Pēc būtības tulzna ir ādas bojājums, zemādas pūslītis, kas pildīts ar limfu. Tā veido tādu kā aizsargapvalku, lai pasargātu dziļākos audus.
Ja plaukstas pēc dārza darbiem vai pēdas neērtos vai jaunos apavos ir cietušas, jārīkojas ātri un pareizi, lai ādas bojājumu sadziedētu. Pretējā gadījumā ievainotā vieta var iekaist, inficēties, radot vēl lielākus ādas bojājumus. Būtiska nozīme ir pareizai tulznu apkopšanai, tas nozīmē gan bojātās ādas vietas dezinfekciju, gan piemērotas ādas aizsardzības līdzekļa – plākstera izvēli. Mūsdienās aptiekās pieejamo plāksteru klāsts ir ļoti daudzveidīgs. To izvēli ietekmē vairāki faktori, gan tulznas lielums, gan plākstera līmēšanas vieta, gan pacienta dzīvesveids u.c.
Tulznu apkopšanā var izmantot plāksteri, kas domāts sīkām brūcēm un nobrāzumiem. Šo plāksteru galvenā funkcija ir aizsargāt brūci, aizturot netīrumus, ūdeni un pasargājot to no mikrobu iedarbības. Virspusējo brūču plāksteri ir ļoti plāni, elastīgi, hipoalerģiski, tie netraucē kustoties, cieši pielīp pie brūces, bet vienlaikus ir gaisu caurlaidīgi, lai brūce ātrāk sadzītu. Tie ir izgatavoti no dažādiem ādai saudzīgiem materiāliem – tekstila, plāna polimēra. Plāksteri satur absorbējošu laukumu, kas izgatavots no viskozes, izmantojot polipropilēnu, kam piemīt augsta uzsūkšanas spēja, bet tajā pašā laikā tas nepielīp pie brūces. Atkarībā no brūces arī plāksteru izmēri var būt dažāda lieluma. Virspusējo brūču plāksteri var būt arī:
- caurspīdīgi. Šie plāksteri ir maksimāli neuzkrītoši un izmantojami vairāk atklātās ķermeņa vietās;
- ūdensnecaurlaidīgi, kas aizsargā brūci no mitruma, piemēram, mazgājoties un peldoties;
- paredzēti jutīgākai ādai, no neitrāla materiāla vai/un ar alvejas ekstraktu;
- antibakteriāli, tajos iestrādātās vielas (cetilpiridīnija hlorīds, benzalkonija hlorīds) pilda antiseptisku funkciju jeb dezinficē brūci un pasargā to no infekcijas veidošanās;
- nobrāzumu ārstēšanai un aizsargāšanai pieejams arī šķidrais plāksteris, kuru uzklājot uz ādas un ļaujot nožūt veidojas plāna aizsargkārtiņa (līmveida plāksteris Urgo Crevasses).
Lai gan tulznu aizsargāšanai varam izmantot arī vienkāršu virspusēju brūču plāksterus, tie nav tik efektīvi, jo nav noturīgi, nerada amortizējošu efektu un nenoņem tulznu radītās sāpes.
Pašlaik aptiekās ir pieejami dažādi gela, bieza silikona prettulznu plāksteri (Compeed), kuri darbojas kā ādas aizvietotājs. Tos paredzēts līmēt gan papēža, gan kājas pirkstu, gan pēdu apvidū. Šiem plāksteriem piemīt ārstnieciskas īpašības. Kad noberzts ādas virsējais slānis, šie plāksteri darbojas kā otrā āda:
- aizsargā un polsterē tulznu, atbrīvojot no berzes un spiediena, novērš sāpes, kā arī aizsargā no tālākas beršanas;
- satur hidrokoloīda daļiņas, kuras, nonākot saskarē ar tulznas izdalījumiem, tiek absorbētas, radot gelu, un uz plākstera virsmas parādās balts laukums. Gels novērš plākstera pielipšanu pie brūces, izolē brūci no spiediena un berzes, noturot tajā mitrumu, veicina dzīšanas procesu, novērš kreveles veidošanos;
- likvidē netīrumus un mikrobus, novēršot infekcijas veidošanos;
- stingri turas vairākas dienas, cieši pieguļ ādai, neatlīp. Tiem piemīt ādai draudzīgs un elpojošs, ūdensnecaurlaidīgs virsējais slānis.
Šos plāksterus var lietot, sākoties pirmajām beršanas pazīmēm, lai novērstu tulznas veidošanos. Noderīgs ir arī speciāls rullītis pret tulznām. Zinot, kur apavi varētu berzt, attiecīgo vietu pārvelk ar rullīti. Uzziestā substance mazina iespēju berzties pret ādu, tādējādi profilaktiski novērš tulznas rašanos.
Diabēta pacientiem pirms speciālo prettulznu plāksteru lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu. Šos plāksterus nevajadzētu likt arī uz inficētām brūcēm.
Kā minēts raksta sākumā, ļoti būtiska ir pareiza tulznas apkopšana, tostarp pareiza plākstera izvēle un dezinfekcija. Bojāto vietu būtu vēlams sākotnēji nomazgāt. Tulznu nevajadzētu pašiem speciāli pārdurt., bet gadījumos, kad tulzna tomēr ir pārplīsusi, to būtu nepieciešams dezinficēt, izmantojot jodu, briljantzaļo, metilēnzilo, hlorheksidīnu vai cetilpiridīnija hlorīdu saturošus šķīdumus. Cietušo vietu var paturēt arī remdenā sālsūdenī – ēdamkarote sāls uz litru ūdens, kas var veicināt dzīšanu. Tālāk tulzna ir rūpīgi jānosusina, lai plāksteris varētu labāk pielipt bojātajam ādas apvidum. Plāksterus atjauno, novērtējot to izskatu vizuāli, pēc nepieciešamības. Tiklīdz tas vairs cieši nepieguļ bojātajam ādas apvidum, tas uzreiz ir jānomaina, lai nepieļautu netīrumu un mikrobu iekļuvi. Naktī gan to vajadzētu noņemt, lai bojātais ādas apvidus labāk dzītu.
Ja izmantojat speciālo plāksteri tulznu ārstēšanai, tas jāatstāj uz ādas, jo to noturība ir ilgāka par 24 stundām un vienlaikus tas veic vairākas funkcijas – absorbē lieko mitrumu, veicina dzīšanu, amortizē tulznu.
Papildus var izmantot arī dažādas brūču ziedes, gelus, krēmus, pulverus u.c., kas palīdzēs ātrāk sadziedēt bojāto ādas apvidu.
Tulznas dezinfekcijai un plākstera izvēlei ir ļoti daudz un dažādu variantu, kas katra pacienta gadījumā var atšķirties, tāpēc ļoti būtisks ir farmaceita padoms, kas palīdzēs atrast konkrētajam gadījumam vispiemērotāko variantu.
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada maija numurā!
