Inga Ziemele: Bērniem biežāk sastopamie parazīti

Parazīti ir nelielas dzīvas būtnes, kurām izdzīvošanai nepieciešams mājot citā dzīvā organismā. Ir parazīti, kuri sākotnēji dzīvo kāda dzīvnieka organismā un pēc tam, lai turpinātu savu dzīvi, mājo cilvēkā. Būtiski, ka parazītiem, lai tie izdzīvotu, ir nepieciešamas barības vielas, ko tie iegūst no sava saimnieka jeb organisma, kurā tie mājo. Ja tas nenotiek un nav barības vielu – parazīts iet bojā. Visā pasaulē zināmas dažādas parazītu izraisītas infekcijas, tomēr to sastopamība dažādos pasaules reģionos atšķiras. Lai arī, runājot par parazītiem bērniem, visbiežāk tiek domāti tārpveida parazīti (spalīši, cērmes), jāatceras, ka arī blusas, utis un kašķa ērcītes ir parazīti, kuri izraisa infekcijas dažāda vecuma bērniem.

Parazītu infekcijas bērniem var būt sastopamas jebkurā vecumā. Tomēr biežāk gan tārpveida parazīti, gan arī utis un kašķis sastopami pirmsskolas vai agrīnajā skolas vecumā. Tas izskaidrojams ar to, ka maza vecuma bērniem ir sliktākas iemaņas roku higiēnā, kā arī ar to, ka šajā vecumā savstarpēja draudzēšanās un spēlēšanās ir ļoti dabiska, nozīmīga un interesanta.

Ne visiem bērniem, kuru organismā kādu laiku mājo parazīti, rodas simptomi. Parazītu infekcijas var noritēt bez simptomiem, un tās var pāriet arī bez ārstēšanas. Tomēr jāatceras, ka parazīti, kuri dzīvo bērna zarnu traktā, var izraisīt tādus simptomus kā caureja, vēdersāpes, zarnu nosprostošanās ar vemšanas epizodēm un samazināts hemoglobīna līmenis asinīs. Nereti ilgstoša parazītu uzturēšanās organismā var izraisīt nopietnas veselības problēmas – radīt gan emocionālās attīstības, gan arī fiziskās attīstības traucējumus, piemēram, bērnam var būt samazināts svars vai nepietiekams svara pieaugums.

Spalīši

Visbiežāk bērnu vecāki vēršas pēc palīdzības pie ārsta, kad ir aizdomas par spalīšiem. Tie ir mazi (2 līdz 12 mm), balti tārpiņi (1. attēls), kas ir ļoti kustīgi un dzīvo resnajā zarnā. Šīs infekcijas gadījumā raksturīgs simptoms ir izteikta nieze anālās atveres rajonā. Tas izskaidrojamas ar to, ka spalīšu mātīte oliņas dēj anālās atveres krokās, un tas izraisa spēcīgu niezi, jo īpaši nakts laikā. Izteiktā diskomforta dēļ bērns var būt ļoti nemierīgs, viņam var būt traucēts nakts miegs. Bieži vien arī vecāki pamana un ierauga šos sīkos tārpiņus, kad bērns sūdzas par niezi tūpļa rajonā. Būtiski atcerēties, ka izteiktā diskomforta dēļ šīs infekcijas gadījumā bērns var instinktīvi kasīt dibenu. Ja pēc tam netiek rūpīgi nomazgātas rokas, ēšanas laikā spalīšu oliņas, kuras var saglabāties arī aiz nagiem, nonāk no jauna zarnu traktā, un sākas jauna spalīšu paaudzes attīstība. Tas nereti ir iemesls un izskaidrojums, kāpēc spalīšu infekcija atkārtojas vairākas reizes. Ja sūdzības par spalīšiem atkārtojas vairākas reizes, jāpadomā par iespējamām inficētām drēbēm, gultasveļu, tualetes podu apmalēm vai regulāru saskarsmi ar citu inficētu personu.

1. attēls. Baltie, kustīgie spalīši (https://www.dynamed.com/condition/enterobiasis-pinworm-infection).

Cērmes

Krietni lielāki tārpi, kuri var mājot bērna zarnu traktā, ir cērmes (2. attēls). Šie parazīti var izaugt līdz pat 40 cm gari, tie dzīvo un barojas tievajās zarnās. Ja to daudzums zarnu traktā ir ļoti liels, bērnam var rasties tādi simptomi kā vēdersāpes, apetītes zudums, caureja un paaugstināta temperatūra. Arī cērmju infekcijas gadījumā nereti vecāki garos tārpus ierauga bērna vēdera izejā. Ja cērmju savairošanās nosprosto bērna zarnu traktu, sākas vemšana. Šie garie tārpi var dzīvot aklās zarnas piedēklī jeb apendiksā un izraisīt akūtu iekaisumu – akūtu apendicītu. Cērmju dzīves ilgums ir no viena līdz diviem gadiem, tāpēc ilgstoša infekcija bērnam var radīt aizkavētu augšanu un attīstību. Sākotnēji, inficējoties ar cērmēm, tās pārvietojas jeb migrē cilvēka organismā un nokļūst arī elpceļos. Tas rada klepu vai dažkārt arī apgrūtinātu elpošanu. Ar cērmēm nevar saslimt no cita cilvēka, tās organismā nokļūst, ja apēd nemazgātus dārzeņus vai augļus un ja netiek rūpīgi mazgātas rokas.

2. attēls. Cērmju mātīte (https://www.dynamed.com/condition/ascariasis).

Ģimenes, kurās ir mājdzīvnieki, tie regulāri jāattārpo. Arī suņiem un kaķiem var būt cērmes, kuru oliņas tiek izdalītas ar izkārnījumiem. Cērmju oliņas var ilgstoši saglabāties brīvā dabā, tostarp bērnu rotaļu laukumos, smilšu kastēs, parkos. Ja pēc rotaļāšanās brīvā dabā, smiltīs bērns nenomazgā rokas, šīs dzīvnieku cērmju oliņas nokļūst organismā, attīstās par kāpuriem un var izraisīt infekciju, ko sauc par toksokariozi. Lielākai daļai cilvēku, tostarp arī bērniem, simptomi neradīsies, kaut gan parazīta oliņas tiek norītas. Bet var būt arī situācijas, kad tomēr infekcija izpaužas ar tādiem simptomiem kā apetītes zudums, vēdersāpes, paaugstināta temperatūra, klepus, apgrūtināta elpošana vai alerģiska rakstura izsitumi uz ādas.

Kas jāņem vērā:

• Zarnu parazīti dzīvo un barojas bērna zarnu traktā, tomēr tie savā attīstības ceļā pārvietojas un vairojas arī citās orgānu sistēmās.
• Slikta higiēna un netīra ūdens, pārtikas produktu lietošana uzturā palielina risku saslimt ar parazītiem.
• Tādi simptomi kā šķidra vēdera izeja, vemšana, vēdersāpes vai augšanas traucējumi var būt saistīti ar parazītu mājošanu bērna organismā.
• Vislabākā profilakse, lai nesaslimtu ar parazītiem, ir rūpīga pārtikas un roku mazgāšana.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada aprīļa numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!