Inga Ziemele: Akūts gastroenterīts bērniem
Akūta caureja vai gastroenterīts (GE) ir viena no biežākajām slimībām ar ko saslimst bērni, īpaši zīdaiņi un mazi bērni vecumā līdz pieciem gadiem. Šajā vecumā, katrā sezonā bērnam var būt no vienas līdz pat piecām akūtas caurejas epizodēm. Turklāt, neraugoties uz mūsdienu medicīnas kopējo progresu, akūta caureja joprojām ir piektais vadošais nāves cēlonis bērniem līdz piecu gadu vecumam. Rota vīrusa infekciju par nāves iemeslu uzskata 40% šo gadījumu, galvenokārt, valstīs ar salīdzinoši vājāk attīstītu veselības aprūpi. Tomēr arī attīstītajās valstīs akūts GE ir nopietns veselības aprūpes slogs, jo akūta caureja ir biežs iemesls vizītēm gan pie ģimenes ārsta, gan slimnīcu uzņemšanas nodaļās, kā arī rada augstas izmaksas gan sabiedrībai, gan ģimenei.
Akūtas caurejas biežākais cēlonis ir infekcija. Dominējošā loma neapstrīdami ir vīrusiem, tie ir akūta GE cēlonis vairāk nekā 60% gadījumu, turklāt bērniem līdz divu gadu vecumam vīrusi kā akūtas caurejas izraisītāji ir 99% gadījumu. Biežākie akūtas caurejas izraisītāji var atšķirties atkarībā no ģeogrāfiskā rajona, kā arī bērna vecuma, tomēr pasaulē joprojām biežākais akūtas caurejas izraisītājs bērniem līdz piecu gadu vecumam ir rota vīruss. Biežākie akūta GE izraisītāji redzami 1.tabulā.
Akūts GE kā saslimšana vērojams visu gadu. Globālās klimata izmaiņas ir aktualizējušas jautājumu par akūta GE sezonalitātes izmaiņām, un temperatūras izmaiņas uzskata par nozīmīgu faktoru, kas ietekmē akūtas caurejas izraisītāju sezonālo maiņu. Pētījumi pasaulē liecina, ka vasaras mēnešos pieaug akūtu GE gadījumi, kur izraisītāji ir adenovīrusi, kampilobaktērijas, caureju izraisošās zarnu nūjiņas un salmonellas. Rota un norvalka vīrusu izraisītās caurejas biežāk novērojamas ziemas un agra pavasara mēnešos.
Akūtu caureju raksturo vēdera izejas konsistences izmaiņas (šķidra vai ūdeņaina) un/vai vēdera izejas biežuma pieaugums (lielākoties ≥ 3 vēdera izejas 24 stundu laikā). Vēdera izejas konsistences izmaiņas uzskata par precīzāku simptomu akūtai caurejai nekā vēdera izejas biežums, jo īpaši bērna pirmajos dzīves mēnešos. Akūta GE diagnoze jāapsver arī, ja ir pēkšņa vemšana ar vai bez akūtas caurejas. Vairumā gadījumu minētie simptomi saistīti ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Vīrusu izraisīti akūti GE saistīti ar lielāku vemšanas risku un smagāku atūdeņošanos, bet baktēriju izraisītas akūtas caurejas bieži var būt saistītas ar vēdera sāpēm, kā arī asins piejaukumu vēdera izejai. Tipiski akūta GE gadījumā caureja ilgst piecas līdz septiņas dienas un vairumā gadījumu beidzas divu nedēļu laikā, bet vemšana lielākoties ilgst vienu līdz divas dienas un vairumā gadījumu nav ilgāka par trim dienām.
Akūtas caurejas smaguma pakāpi nosaka galvenokārt pacienta atūdeņošanās, kas rūpīgi jāizvērtē. Riska faktori, kas nosaka smagākas atūdeņošanās attīstību, uzskaitīti 2.tabulā.
Atūdeņošanās smaguma izvērtēšanai pielieto dažādas klīnisko pazīmju kombinācijas un klīniskajā praksē pielieto sadalījumu, kas atūdeņošanos novērtē trīs pakāpēs no vieglas līdz smagai. Pazīmes, kas liecinās, ka bērnam ir sākusies atūdeņošanās, ir slimīgs bērna izskats, izmainīta reakcija ar uzbudinājumu vai miegainību, iekritušas acis, paātrināta sirdsdarbība, paātrināta elpošana un samazināta ādas elastība. Klīniskā praksē pielietoto pazīmju kopums atūdeņošanās smaguma pakāpes izvērtēšanai attēlots 3.tabulā.
Pacientam ar akūtu caureju dominējošā problēma ir atūdeņošanās, tāpēc galvenais ārstēšanas stūrakmens ir tās novēršana, un priekšroka dodama orālai dzirdīšanai. Dzirdīšanai iesaka izmantot standartizētus sāļu šķīdumus, jo to lietošana būtiski samazina atkārtotas vemšanas epizodes un vēdera izejas biežumu. Šos šķīdumus ieteicams dot bieži, bet mazos apjomos. Lai mazinātu atūdeņošanās attīstības risku, svarīgi turpināt zīdīšanu vai ēdināšanu ar mākslīgiem maisījumiem, bērnu nepieciešams iedrošināt uzņemt šķidrumu, kā arī nedot dzert gāzētus dzērienus un tādus, kas satur daudz cukura. Lai atjaunotu, iespējams, organismā jau zudušo šķidrumu, pirmajās četrās stundās ieteicamais šķidruma daudzums, ko bērnam dot dzert akūtas caurejas gadījumā, ir 50 mililitri/kg un pēc tam dzirdīšanu turpina ar apjomu, kas nepieciešams 24 stundas. Bērnam vajadzīgais šķidruma daudzums diennaktī atkarīgs no viņa svara un attēlots 4.tabulā.
Pareiza ēdināšanas taktikas izvēle akūtas caurejas gadījumā ir ne mazāk svarīga, kā šķidruma atjaunošana. Zīdaiņus, kuri ikdienā saņem tikai mātes pienu, jāturpina ēdināt ierastā režīmā un apjomā. Zīdaiņiem, kuri ikdienā kā vienīgo uzturu saņem mākslīgo piena maisījumu, ēdināšanu jāatjauno pēc iespējas ātrāk un to var sākt pakāpeniski, ar ½ no ierastā apjoma, to palielinot par 10% dienā. Pāreja uz ārstnieciskiem maisījumiem akūtas caurejas gadījumā standartā nav nepieciešama ne ekskluzīvi zīdītiem bērniem, ne tiem, kuri uzturā saņem mākslīgo piena maisījumu. Arī bērniem, kuri ikdienā lieto daudzveidīgu pārtiku, ēdināšanu jāatsāk pēc iespējas ātrāk. Garas bada pauzes nav vēlamas. Ēdināšanu var uzsākt ar nelielām porcijām un īsākiem intervāliem starp ēdienreizēm. Turklāt bērna ēdināšanu var atjaunot ar visiem konkrētā bērna vecumam piemērotiem produktiem. No uztura akūtas caurejas gadījumā iesaka izslēgt produktus ar augstu cukura un tauku līmeni.
Būtiski atcerēties, ka lielākā daļa akūtu GE ir vīrusu ierosināti, tādēļ antibakteriālā terapija rutīnā nav nozīmējama, turklāt vairākums no akūtām caurejām, ko ierosinājušas baktērijas vai parazīti, arī ir pašlimitējošas un specifiska ārstēšana nav nepieciešama. Arī pacientiem ar vemšanu rutīnā nav nepieciešams lietot pret-vemšanas līdzekļus. Akūtas caurejas gadījumā var lietot absorbentu grupai piederošo diosmektītu, kas ir alumīnija un magnija dubultsilikātu māls. Diosmektītam piemīt kuņģa un zarnu trakta gļotādu pārklājošas īpašības, kā arī tas savai virsmai piesaista vīrusus, baktērijas un toksīnus. Ja akūtas caurejas gadījumā lieto līdzekļus, kas satur mālu minerālus (kaolīns, smektīns) un aktivēto ogli, jāatceras, ka ieteicamais laika intervāls, ja lieto arī citus ārstniecības līdzekļus, ir četras līdz sešas stundas. Probiotikas akūtas caurejas gadījumā uzskata par komforta ārstēšanu, un, izvēloties konkrēto probiotiku, jāievēro ražotāja ieteiktās lietošanas devas un režīmi. Līdzekļus, kas ietekmē zarnu trakta kustību, piemēram, loperamīdu, akūtas caurejas gadījumā bērnu vecumā lietot neiesaka.
Lai mazinātu risku saslimt ar akūtu caureju, nespecifiskie profilaktiskie pasākumi ir ekskluzīva krūts barošana, vispārēji sanitāri un higiēnas līdzekļi, dezinficējošu līdzekļu lietošana, kā arī roku mazgāšana. Rota vīrusa gadījumā pielietojama specifiska profilakse ar globāli plaši pieejamu vakcināciju. Tā sniedz aizsardzību pret vidēji smagu un smagu slimības norisi, samazina risku ārstēties slimnīcā, kā arī visā pasaulē samazina saslimšanu un mirstību no rota vīrusa izraisītas caurejas.
Foto: Shutterstock.com
Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada novembra numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
