Ineta Grīsle: Vai eksistē karstuma alerģija?
Daudziem cilvēkiem nepatīk karstums, jo tas rada diskomfortu. Viņi nemīl uzturēties tiešos saules staros un ceļot uz siltām zemēm. Karstuma nepanesības cēlonis var būt saistīts ar termoregulācijas traucējumiem, kurus izraisa dažādi faktori – medikamentu lietošana, vairogdziedzera slimības utt.
Pareizu termoregulāciju nodrošina hipotalāms, kas signālu no galvas smadzenēm nosūta sviedru dziedzeriem. Paaugstinātā sviedru produkcija iztvaikojot atdzesē ādu. Piemērota apģērba nēsāšana un pietiekama šķidruma uzņemšana palīdz izvairīties no pārkaršanas. Bet ir cilvēki, kuriem karstumā, īpaši slodzes laikā, ķermenis noklājas ar niezošiem nātrenes tipa izsitumiem. To nereti sauc par karstuma alerģiju, un vieglākos gadījumos cilvēks ārsta palīdzību nemeklē, jo simptomi pazūd ātri, neatstājot pēdas.
Vai tā ir alerģija, un kā to novērst? Vispirms, atbildes meklējot, jāsāk ar alerģijas definīciju. Alerģija ir imūnsistēmas pārspīlēta reakcija uz veselam cilvēkam nekaitīgām vielām, kuras rezultātā attīstās audu bojājums. Par alerģiju sauc tikai tās klīniskās reakcijas, ko nosaka imūnmehānismi – vairumā gadījumu pastiprināta specifiskā imūnglobulīna E produkcija.
Hipersensitivitāte jeb paaugstināts jutīgums ir daudz plašāks jēdziens. Tajā ietilpst visu veidu organisma nepareizas reakcijas uz dažādiem kairinātājiem, tostarp uz ārējās vides faktoriem. Neimūno reakciju gadījumā iesaka lietot terminu “nealerģiskā hipersensitivitāte”.
Vērtējot tikai pacienta simptomus, ikdienā grūti atšķirt īstās alerģijas, ko izraisa alergēni, no nespecifisku kairinātāju radītām reakcijām. (Skat. 1. tabulu.) Tabulā redzams, ka viena no biežākajām alerģiskajām slimībām ir nātrene.
Pētījumi ASV liecina, ka 20% iedzīvotāju dzīves laikā kaut reizi izjutuši nātrenes simptomus. Tie ir nātres dzēlieniem līdzīgi izsitumi, kam raksturīgas intensīvi niezošas, viegli apsārtušas dažāda lieluma papulas. Izsitumi var būt apaļi, nenoteikti vai figurēti.
Nātreni klasificē:
- pēc slimības ilguma –akūta, hroniska;
- slimības attīstības īpatnībām – tā var būt imūnglobulīna E (IgE) nosacīta, neimunoloģiska u.c.;
- provocējošiem faktoriem – aukstuma, saules, spiediena u.c.
Viens no biežākajiem nātreni izraisošiem fizikāliem faktoriem ir temperatūras svārstības. Tās var radīt karstuma (siltuma) kontaktnātreni, kad tūska un eritēma rodas, lokāli kairinātājam saskaroties ar ādu, un izzūd stundas laikā.
Aptuveni 15% gadījumu no visām nātrenēm rodas holīnerģiskā nātrene. Holīnerģiskās nātrenes izcelsmē galvenā loma ir fiziskajai slodzei un tā saucamajai pasīvajai sasilšanai, piemēram, atrodoties karstā vannā. Tā ir vienīgā nātrene, kuru provocē emocijas, piemēram, dusmas vai uztraukums. Holīnerģiskā nātrene nav īsta alerģiska reakcija, tāpēc nerodas specifiskās imūnglobulīna E antivielas. Patoģenēzes pamatā ir tuklo šūnu degranulēšanās un histamīna atbrīvošanās, kā arī acetilholīna atbrīvošanās nervgaļos. Holīnerģiskajai nātrenei raksturīgi niezoši, sīki, 2–3 mm lieli monomorfi nātrenes veida izsitumi uz ķermeņa, biežāk kakla, sejas, krūškurvja daļā (skat. 1. attēlu). Tie vairāk novērojami gados jauniem cilvēkiem, svīstot slodzes laikā vai stresa situācijās, pēc karstas vannas vai dušas, karstā klimatā, īpaši – valkājot ciešu apģērbu. Holīnerģisko nātreni bieži pavada angioedēma – visbiežāk kā lūpu, plakstiņu, vaigu, arī gļotādu pietūkums, bet smagākos gadījumos sistēmiskas izpausmes – siekalošanās, galvas un vēdera sāpes, čīkstoša elpa un asinsspiediena krišanās.
The Journal of Allergy and Clinical Immunology: In Practice aprakstīti 19 pacienti (80% no viņiem sievietes), kuriem ādas izmaiņām pievienojās elpas trūkums jeb tā sauktais respiratorais distress (80%) un asinsspiediena krišanās (79%). Gandrīz pusei pacientu bijušas anafilaktiskas reakcijas, kuras sākušās jaunībā (vidēji 27,5 gadu vecumā). Visos gadījumos reakciju izraisījusi augsta temperatūra (karstas istabas, sauna, karsta vasaras diena) un spraiga fiziska slodze (90%). Vienai no slimniecēm tika veikta provokācija saunā, kur paaugstinātas temperatūras apstākļos bez fiziskas slodzes anafilakses simptomi parādījās pēc 15 minūtēm. Par laimi, šādas smagas reakcijas novērojamas ļoti reti. Atsevišķos gadījos dažādu fizikālo faktoru izraisītas nātrenes var kombinēties, piemēram, karstuma un aukstuma nātrene.
Diagnostika
Lai pierādītu holīnerģisko nātreni, veic provokācijas testus saskaņā ar speciāli apstiprinātu protokolu. Pirmais ir slodzes tests ar velotrenažieri 15–30 minūtes, sekojot līdzi pulsam (pieaugums 3 sitieni/min). Ja parādās nātrene, pēc vairāk nekā 24 stundām veic otru testu, kur pacients mērcējas vannā ar ūdeni, kurš sasildīts līdz 42 °C. Tiek sekots līdzi pacienta ķermeņa temperatūrai un ādas pārmaiņām. Parasti pozitīvu testu gadījumā nātrene parādās jau 10 minūšu laikā. Ja pastāv aizdomas par siltuma kontaktnātreni, veic testu ar sasildītu metāla cilindru 44,4 °C, turot to 5 minūtes uz apakšdelma. Pozitīva testa gadījumā rodas lokāli niezoši nātrenes veida izsitumi.
Profilaktiski pasākumi
Holīnerģiskās nātrenes profilaksei iesaka neatrasties tiešā saulē un pārtraukt vai mainīt fizisko aktivitāšu veidu, piemēram, skriešanu vai aerobo treniņu aizstāt ar peldēšanu. Mūsu klimata apstākļos ieteicami ziemas sporta veidi un speciāls sporta apģērbs, kurš sekmē sviedru noplūdi.
Pacientiem vēlams ikdienā valkāt brīvas, vaļīgas drēbes. Mājās, īpaši guļamistabā, uztur zemāku temperatūru. Ja nātrene sākusies, iesaka atvēsināt ādu vēsā ūdenī vai dušā, samitrināt drēbes vēsā ūdenī, nostāties tuvu ventilatoram. Ja reakcijas saistītas ar stresu, iesaka apgūt meditāciju. Regulāra fiziska slodze palīdz mazināt jutīgumu pret karstumu, tomēr, to sākot, obligāti jākonsultējas ar speciālistu.
Plānojot fiziskas aktivitātes siltā laikā, profilaktiski ieteicams iedzert kādu no jaunākās paaudzes prethistamīna līdzekļiem (histamīna 1. tipa receptoru antagonisti, piemēram, cetirizīns, levocetirizīns, loratidīns, desloratidīns, bilastīns, rupatadīns).
Ārstēšana
Holīnerģiskās nātrenes ārstēšanai izmanto prethistamīna līdzekļus, smagākos gadījumos devu četrkāršojot. Ārstēšanā var kombinēt H1 un H2 receptoru antagonistu (ranitidīns) vai H1 receptora un trombocītu aktivācijas faktora antagonista kombināciju – rupatadīnu. Ja pievienojas anafilakses simptomi, nepieciešams tūlīt zem ādas injicēt epinefrīnu (adrenalīnu) un izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Īslaicīgi izmanto arī glikokortikoīdus injekciju vai tablešu veidā. Smagos gadījumos, īpaši – ja ir siltuma kontaktnātrene bērnam, ārsts var nozīmēt anti-IgE terapiju ar omalizumabu, kuru veiksmīgi izmanto hroniskas idiopātiskas nātrenes ārstēšanai.
Nobeigumā gribu atgādināt, ka, parādoties nātrenes simptomiem, jāmeklē ārsta palīdzība. Lai gan karstuma alerģija nav “īstā alerģija”, tā var noritēt smagi un apdraudēt pacienta dzīvību. Veicot atbilstošus izmeklējumus un apstiprinot diagnozi, iespējams piemeklēt labāko ārstēšanu katram pacientam individuāli.
