Inese Kokare: Vai un ko ārstēsim ar akupunktūru

Uz pierādījumiem balstītu un adekvātu pacienta stāvoklim nemedikamentozas terapijas metožu un tehnoloģiju izvēle pacienta ārstēšanā ir klīniskās prakses stūrakmens. Apzinoties pilnu atbildību par pacienta ārstēšanu, ārstam ir jārespektē arī pacienta izvēles brīvība ārstēties arī ar citām nemedikamentozām metodēm, kas nerada nevēlamas blaknes un ir drošas. Pēdējo gadu desmitu laikā visā pasaulē strauji pieaugusi senas ķīniešu ārstniecības metodes akupunktūras popularitāte.

Akupunktūra ir ļoti sena ķīniešu tradicionāla ārstniecības metode, un tās pirmsākumi meklējumi vairāk nekā divarpus tūkstoš gadu senā pagātnē. Laika ritumā tā piedzīvojusi gan uzplaukumu, gan norietu un pilnīgu noliegumu. Patlaban visā pasaulē, lielā mērā pateicoties pētnieku pūlēm un kvalitatīviem pētījumiem, kuru rezultāti ir pieejami tīmeklī, aizvien vairāk pacientu izvēlas izmēģināt akupunktūru funkcionālu traucējumu un hronisku slimību ārstēšanā. Akupunktūras popularitāte pēdējo gadu desmitu laikā visā pasaulē ir strauji pieaugusi. Un tas nav nekāds brīnums, jo ar akupunktūras palīdzību pacienti atvieglo ciešanas un spēj samazināt ikdienā lietojamo medikamentu devu. Neirofizioloģijas, bioķīmijas, biofizikas zinātņu straujā attīstība un sasniegumi ļāvuši pietuvoties akupunktūras iedarbības mehānismu zinātniskai izpratnei. Noskaidrots, ka akupunktūras mehānismu pamatā ir organisma daudzveidīgas neirālās, neirohumorālās, imūnās reflektoriskās atbildes reakcijas uz adatas kairinājumu. Akupunktūra ir droša ārstniecības metode, ja to prasmīgi lieto kvalificēts speciālists. Komplikāciju risks, lietojot šo ārstniecības metodi, ir no 1 : 10 000 līdz 1 : 100 000. Biežākās komplikācijas ir diskomforts, ģībonis, nelabums un hematomas veidošanās.

Pie akupunktūras ārsta parasti neiet ar akūtu slimību, bet gan ar hroniskām slimībām, nereti veselu problēmu buķeti. Pacientiem nereti ir līdzi izmeklējumu rezultātu un ārstu konsultantu slēdzienu mape, tomēr akupunktūras ārsta pirmais uzdevums ir diagnosticēt sindromu, ko nepieciešams ārstēt, atbilstoši ķīniešu tradicionālās medicīnas pamatprincipiem. No ķīniešu medicīnas viedokļa slimība vienmēr ir iekšējā līdzsvara zudums, homeostāzes traucējums, ko izraisa iekšējo orgānu sistēmu hipofunkcija vai hiperfunkcija, asins un/vai enerģijas deficīts, cirkulācijas traucējumi meridiānu sistēmā. Aprakstot pacienta stāvokli, ķīniešu medicīnu praktizējošs ārsts izmantos apzīmējumus, kas nespeciālistam šķiet arhaiski un dīvaini – aknu vējš, flegma, sirds uguns. Tie ir tikai simboli, kuri apzīmē patoloģisku izmaiņu kopumu pacienta organismā. Tomēr ārstēšana ar akupunktūru nav iespējama bez diagnostikas atbilstoši ķīniešu tradicionālajā medicīnā pieņemtajiem principiem. Tikpat nesaprotama šķiet slimību etioloģija un patoģenēze: slimību cēloņus ķīniešu tradicionālajā medicīnā iedala trīs grupās. Pirmā – ārējie slimību ierosinātāji ir vides faktori – dabas apstākļi: aukstums, mitrums, karstums, sausums un vējš. Ja cilvēks ir novājināts, arī viņa aizsargenerģija kļūst vāja, organisms nespēj aizsargāties, mitrums, aukstums, vējš iekļūst cilvēka ķermenī, izraisot akūtu slimību, vai arī noslēpjas. Tad slimība var izpausties pat pēc gadu desmitiem, piemēram, pēc pārciestas infekcijas vai stresa. Otrā grupa – emocijas. Slimību iemesli var būt arī līdzsvara zudums organismā emociju rezultātā. Dusmas, pārmērīgs prieks, rūpes, skumjas, bailes – tās var izraisīt orgānu darbības traucējumus, ja šīs emocijas ir pēkšņas un ļoti spēcīgas vai arī vājākas, bet ilgi pastāvošas. Trešā veselības traucējumus izraisošā cēloņu grupa ir pārējie faktori, piemēram, fiziska vai mentāla pārslodze, nepietiekama fiziska aktivitāte vai, gluži otrādi, smags fizisks darbs, nepareizs uztura režīms, traumas u.c.

Slimības gaitā var veidoties jauni patogēni faktori, kas slimnieka stāvokli turpmāk pasliktina: flegma, šķidrumu uzkrāšanās, enerģijas un asins stagnācija utt.

Meridiānu, kas līdzīgi kā strautu, upju un kanālu sistēma savieno orgānus vienā veselumā, eksistence līdz šim brīdim zinātniski nav pierādīta. Tomēr meridiānu teorijas prasmīga izmantošana nodrošina akupunktūras efektivitāti, tāpēc var pieņemt, ka meridiāni drīzāk ir funkcionāla, nevis anatomiska koncepcija, kas ietver nervu, asinsrites, endokrīnās un imūnās sistēmas komponentus. Arī akupunktūras punktos audu morfoloģiskās īpatnības ir nenozīmīgas, salīdzinot ar apkārtējiem audiem. Tomēr akupunktūras punktu stimulācija dod prognozējamus ārstnieciskus efektus. Ir daudz teoriju, kas izskaidro akupunktūras iedarbības mehānismus. Tomēr neviena no līdz šim izteiktajām teorijām nav pilnīga. Mūsdienu zinātne vēl nespēj izskaidrot visus informācijas pārvades ceļus organismā. Viss vēl priekšā. Pagaidām ir tā, kā sacīts: “Nav svarīgi, kādā krāsā ir kaķis, galvenais, ka viņš ķer peles.”

Kā zināt, kad meklēt akupunktūras ārsta palīdzību? Akupunktūra, līdzīgi kā citas ārstēšanas metodes, nav brīnummetode. Visas slimības nav iespējams izārstēt ar akupunktūru. Dati par akupunktūras efektivitāti joprojām ir pretrunīgi. Lai palīdzētu pacientiem un ārstiem uzzināt, vai slimība vai traucējums varētu tikt ārstēts ar akupunktūru, zinātnieki ir analizējuši pētījumu rezultātus, veidojuši kvalitatīvu pētījumu rezultātu pārskatus, praktiskas rekomendācijas. Patlaban noteikti var apgalvot, ka akupunktūras efekts nav vienīgi placebo efekts. Ir rasti pārliecinoši pierādījumi ne tikai klīniskai efektivitātei, bet arī ekonomiskam ieguvumam, izmantojot akupunktūru šādu slimību gadījumos: alerģisks rinīts, muguras jostas daļas sāpes, migrēna, sasprindzinājuma tipa galvassāpes, hronisks sāpju sindroms, spranda sāpes, depresija, osteoartrīts, dismenoreja, pēcoperācijas nelabums un vemšana.

Akupunktūru noteikti var ieteikt un izmēģināt šādos gadījumos:

• sāpju mazināšanai;
• relaksācijai;
• psihosomatisko un veģetatīvo traucējumu regulācijai;
• imūnmodulācijai;
• muskuļu tonusa regulācijai: relaksācijai vai tonizēšanai;
• mikrocirkulācijas uzlabošanai.

Akupunktūra ir individualizēta terapijas metode, kur ārstniecības kursa laikā akupunktūras receptūru maina atbilstoši pacienta klīniskajai simptomātikai. Jutīgiem indivīdiem vājāka stimulācija un retāka iedarbība rada labāku terapeitisko efektu nekā spēcīga stimulācija un bieža iedarbība. Seansa ilgums ir ļoti dažāds – citreiz adatu tikai ieliek un uzreiz izņem, citreiz pacients ar adatām guļ 30–40 minūtes. Hronisku slimību terapijā nepieciešami 1–2 akupunktūras seansi nedēļā vairāku nedēļu garumā. Kursa ilgums ir atkarīgs no problēmas un pacienta individuālas reakcijas. Parasti jārēķinās ar 10–15 procedūrām, kam seko ārsta noteikts pārtraukums, pēc tam iespējams atkārtots ārstēšanas kurss. Dažkārt terapijas efekts parādās jau pēc pirmā seansa, citreiz pēc trešās ceturtās procedūras, bet ir reizes, kad uzlabojumu jūt tikai kursa beigās, tāpēc, ārstējot hroniskas slimības, jābūt pacietīgiem. Jāatceras: ja vēlas mainīt organisma regulācijas sistēmu darbu, ar vienu terapijas reizi to izdarīt nevar.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada maija  numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!