Inese Bolmane: Cilmes šūnas un atjaunojošā medicīna

Pēdējos gados cilmes šūnu pētījumi ir kļuvuši par straujāko bioloģijas un biomedicīnas attīstības nozari. Zinātniskajā presē aizvien pieaug ziņojumu skaits par veiksmīgu dažādu slimību ārstēšanu, transplantējot cilmes šūnas. Strauji pieaugot slimnieku skaitam ar onkoloģiskām, sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, diabētu, deģeneratīvām muskuļu un nervu sistēmas slimībām un autoimūnām slimībām, tiek meklēti jauni veidi, kā atjaunot šo slimību bojātos audus, orgānus un funkcijas. Bieži pamatslimības ārstēšanas process ir traumatisks organismam un jādomā, kā atjaunot to audu funkciju, kas pēc pamatslimības izārstēšanas vairs nav spējīgi veikt savu darbu, vai arī ja ir palikušas deformācijas, rētas.

Reģeneratīvā medicīna ir medicīnas virziens, kas izstrādāts, lai aizstātu audus, kas bojāti slimības vai traumas dēļ. Reģeneratīvā medicīna iedalās:

- šūnu terapijā;

- gēnu terapijā.

Šūnu terapija ir jauna, strauji augoša medicīnas nozare, kas piedāvā iespēju ārstēt daudzas no šīm slimībām, veicinot dabīgos dzīšanas procesus, atjaunojot bojātos audus, orgānus un to funkcijas ar gēnu, audu inženierijas palīdzību, transplantējot jaunas un veselas šūnas. Šo terapiju sauc arī par cilmes šūnu terapiju, kas pašlaik tiek uzskatīta par perspektīvāko bojāto audu vai orgānu funkciju atjaunošanas veidu.

Izteiktākais un zināmākais šūnu terapijas paraugs ir donora cilmes šūnu izmantošana kaulu smadzeņu transplantācijai. Pašlaik tā ir galvenā apstiprinātā ārstēšanas iespēja ar cilmes šūnām. Ar šo šūnu palīdzību jau ir iespējams izārstēt daudz slimību – akūtas un hroniskas leikēmijas, mielodisplastiskus sindromus, cilmes šūnu traucējumus, mieloproliferācijas un limfoproliferācijas traucējumus, mantotus vielmaiņas, eritrocītu, imūnsistēmas traucējumus, dažādas vēža formas.

Slimību, kuras var ārstēt ar cilmes šūnu palīdzību, saraksts katru dienu papildinās ar jaunām indikācijām. Tas ir miokarda infarkts, ar vecumu saistītās deģenerācijas slimības, nedzīstoši kaulu vai skrimšļa defekti, hepatīts, cukura diabēts, apdegumi un citas smagas slimības. Minēto slimību ārstēšanas metodēm, izmantojot cilmes šūnas, pagaidām ir tikai eksperimentāls statuss.

Lai sāktu šūnu terapiju, vispirms ir svarīgi, lai būtu iegūts pietiekami liels šūnu daudzums un tās tiktu saglabātas. Līdz šim galvenais transplantācijai izmantotais pieauguša cilvēka cilmes šūnu avots bija un ir kaulu smadzenes un perifērās asinis. Taču pašlaik jau ir zināms, ka cilmes šūnu avots var būt pāri palikušie audi, kuri tradicionāli tiek izmesti, ieskaitot pēc operācijām palikušos taukaudus. Tajos ir daudz cilmes šūnu. Šīs šūnas var izmantot tā cilvēka, no kura tās ņemtas, ārstēšanai.

Liela vērtība ģimenē ir jaundzimušā nabassaites asiņu un nabassaites audu bioloģiskā materiāla saglabāšanai cilmes šūnu bankā, jo šīs šūnas ir jaunas un aktīvākas, salīdzinot ar pieauguša cilvēka audiem.

Līdzīgi kā daudzu slimību ārstēšana ar šūnu terapiju ir eksperimentālā stadijā, arī dažādas terapijas metodes tiek izmantotas uz pozitīvu novērojumu bāzes, un vēl garš ceļš ejams, lai tās iekļautu pilnībā apstiprinātu metožu sarakstā. Populārākā no metodēm, ko lieto audu funkcijas uzlabošanā un atjaunošanā, Latvijā ir plazmoterapija.

Plazmoterapijas sākums ir autohemoterapija – no paša pacienta ņemtu asiņu injicēšana pacientam, kuras lietošanas vēsture sniedzas vairāk nekā 100 gadu senā pagātnē un par kuru pirms 20 gadiem medicīnas sabiedrībā bija visai pretēji viedokļi. Plazmoterapiju plaši lieto gan reģeneratīvajā, gan estētiskajā medicīnā. Ar plazmoterapijas palīdzību var dabiskā veidā aktivizēt organismā pašatjaunošanās funkciju bez operācijas vai organismam kaitīgu medikamentu lietošanas. Pēdējos gados šī metode, kuras efektivitāte ir pierādīta ar klīniskajiem pētījumiem, tiek veiksmīgi izmantota praksē dažādos medicīnas virzienos: ortopēdijā, ginekoloģijā, ķirurģijā, uroloģijā, kā arī estētiskajā medicīnā. Šīs metodes pamatā ir no paša pacienta asinīm iegūtas plazmas injekcijas, kas veicina organisma šūnu reģenerācijas procesu.

Kā tas notiek? Tiek paņemtas asinis no pacienta vēnas, centrifugētas, lai nodalītu sarkanos asins ķermenīšus, atstājot stobriņā plazmas daļu, kura satur jaunās šūnas. Var izmantot šādi sagatavotu plazmu, lai ievadītu problēmzonā, taču iespējams sagatavot vēl papildinātus preparātus, piemēram, ar trombocītiem bagātinātu plazmu. Sagatavotu materiālu var ievadīt injekcijas veidā locītavās vai atrofētu muskuļu un citu audu zonās. Plazmā esošie augšanas faktori ierosina audu reģenerācijas procesu.

Augšanas faktors – dabiskās cilvēka organisma olbaltumvielas, kas stimulē dzīvu šūnu augšanu, proliferāciju un diferenciāciju. Pie tām pieder trombocitārais augšanas faktors, transformējošais augšanas faktors, asinsvadu endotēlija augšanas faktors, epitēlija augšanas faktors u. c.

Trombocītiem ir svarīga loma organisma darbībā un audu atjaunošanā. Izdalot augšanas faktoru, tie stimulē bojāto šūnu dalīšanos un augšanu. Paaugstināta trombocītu koncentrācija asinīs veicina audu atjaunošanos un brūču sadzīšanu. Ārstnieciskais efekts parādās tad, kad trombocītu koncentrācija asinīs vairākas reizes palielinās.

Ar trombocītiem bagātināta plazma – tā ir asins plazma, kura satur paaugstinātu trombocītu daudzumu, kas iedarbojas uz organisma audiem, veicinot dzīšanas, reģeneratīvos un atjaunošanas procesus. Ar trombocītiem bagātināta plazma satur 3–5 reizes lielāku daudzumu augšanas faktoru, citokīnus un bioloģiski aktīvās olbaltumvielas, nekā tās atrodas parastās asinīs.

Šo metodi arvien plašāk izmanto locītavu sāpju ārstēšanai un artrozes procesa aizkavēšanai.

Sāpes un diskomfortu locītavās izjūt lielākā daļa cilvēku, kas vecāki par 50 gadiem. Šīs sāpes izraisa skrimšļu un kaulu pārmaiņas, kuras saistītas ar novecošanos. Šī metode palīdz aizkavēt kaulu un muskuļu sistēmas novecošanās procesu un novērst deģeneratīvās izmaiņas locītavās, atgriežot pacientam dzīvesprieku, kustoties bez sāpēm.

Plazmoterapija ir mūsdienīgs estētiskās un reģeneratīvās medicīnas virziens. Šīs metodes pamatā ir no paša pacienta asinīm iegūtas plazmas injekcijas, kas veicina organisma šūnu reģenerācijas procesu.

Problemātiskās zonās ievadot ar trombocītiem bagātināto plazmu (PRP), tā aktivizē saistaudu šūnu funkcionēšanu un iedarbina ādas dabīgās atjaunošanās bioloģisko mehānismu. PRP injekciju ietekmē šūnas, kas atrodas dziļākajos dermas slāņos, sāk sintezēt kolagēnu, elastīnu un hialuronskābi, kas nodrošina ādas gludumu un elastīgumu.

Šī metode ir progresīvs estētiskās medicīnas virziens, ko plaši lieto lielākajās pasaules klīnikās.

Cilmes šūnu terapiju pasaulē lieto un pēta iespējas ne tikai artrozes, uroloģisku, ginekoloģisku slimību, locītavu problēmu un sporta traumu ārstēšanā, bet arī citu slimību terapijā, piemēram, matu izkrišanas (alopēcijas) novēršanai.

Alopēcijas ārstēšanā vispiemērotākais materiāls ir mezenhimālās cilmes šūnas. Šīs šūnas pasaulē alopēcijas ārstēšanai visvairāk tiek iegūtas no taukaudiem, precīzāk, no tās taukaudu daļas, kas atrodas taukaudos asinsvadu sieniņu tuvumā (pericīti – snaudošas cilmes šūnas, kas aktivizējas nepieciešamības gadījumos). Mezenhimālo cilmes šūnu terapijai izmanto šo šūnu spēju atjaunot deģeneratīvas un atrofiskas audu pārmaiņas, kas, piemēram, rodas, organismam novecojot. Tas nozīmē, ka ar speciālas procedūras palīdzību šīs šūnas tiek iegūtas, aktivizētas un pēc tam ievadītas audos, kur nepieciešama reģenerācija. Mezenhimālās cilmes šūnas iespējams izdalīt arī no jaundzimušā nabassaites audiem un noglabāt cilmes šūnu bankā X stundai jau pavairotā veidā, gatavas lietošanai vai turpmākai pavairošanai un apstrādei.

Matu izkrišanas gadījumā pēc cilmes šūnu aktivācijas iegūtais materiāls ar zemādas injekcijas tehnikas palīdzību tiek ievadīts audos, kur nepieciešama reģenerācijas aktivācija. Galvas ādā ievadītās cilmes šūnas ar to izdalīto augšanas faktoru un citokīnu palīdzību "raida" augšanas signālu un tādējādi veicina jaunu matu folikulu veidošanos. Procedūras mērķis ir atjaunot audu funkcionalitāti un kvalitāti. Parasti rezultāts redzams pēc 1–3 mēnešiem. Protams, kā ikvienas metodes, arī cilmes šūnu terapijas iedarbība var būt individuāli atšķirīga, un 100% garantija nevienam netiek dota.

Matu izkrišanas ārstēšanai lieto arī ar trombocītiem bagātinātas plazmas metodi, kas ir salīdzinoši daudz vienkāršāka procedūra (injicējamais materiāls tiek iegūts no pacienta asinīm, kad speciālas asins apstrādes rezultātā no tajā esošo trombocītu alfa granulām tiek izdalīta virkne augšanas faktoru, tajā skaitā trombocītu augšanas faktors, asinsvadu endotēlija augšanas faktors, transformējošais augšanas faktors bēta, insulīnam līdzīgais augšanas faktors un virkne citu), ko veic reizi mēnesī trīs vai vairāk reižu pēc kārtas, un pēc individuālas nepieciešamības to var atkārtot. Var abas metodes kombinēt.

Šeit apskatījām cilmes šūnu izmantošanas iespējas atjaunojošā medicīnā, lai gan sākotnēji ideja par cilmes šūnu izmantošanu ārstēšanā radās ar domu, lai varētu piedāvāt ārstēšanas iespējas daudzām slimībām, kas līdz šim uzskatītas par neārstējamām. Līdz šim brīdim visā pasaulē veikts vairāk nekā miljons cilmes šūnu transplantāciju, un tās ir pētītas vairāk nekā 5000 klīnisko pētījumu. Ārsti un zinātnieki apstiprina, ka cilmes šūnas ir viens no reģeneratīvās medicīnas stūrakmeņiem un var piedāvāt ārstēšanas iespējas daudzām bīstamām slimībām, lai glābtu cilvēku dzīvību. Runājot par mezenhimālajām šūnām, zinātniekiem vēl jāiziet samērā daudz dokumentācijas un birokrātisku procedūru, lai visas šīs metodes tiktu iekļautas ārstēšanas vadlīnijās. Pēdējo gadu publikācijas un pieaugošais veiksmīgo gadījumu skaits apstiprina, ka cilmes šūnu terapija ir 21. gadsimta tehnoloģija un iespēja.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2018. gada septembra numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!