Inese Bolmane: Autiskā spektra traucējumi

Autisms. Aspergera sindroms. Autiskā spektra traucējumi. Autisma iezīmes. Šie un varbūt vēl kādi citi nopietni nosaukumi ārsta kabinetā ir satraukuši ne vienu vien ģimeni. Būtībā visi tie apzīmējumi nozīmē vienu un to pašu – citādību, kas izpaužas kā atraušanās no realitātes, dzīvošana savā iekšējā pasaulē.

Kas ir autiskā spektra traucējumi? Vārds 'auto' grieķu valodā nozīmē 'pats'. Ir vairākas definīcijas, bet visas uzsver norobežošanos un citādu izpratni... Autisms ir traucējumi, kam ir raksturīga izteikta ārējo kontaktu ierobežošana, dzīve savā iekšējā pasaulē, kuras piepildījums ir atkarīgs no intelektuālās attīstības. Autisms ir attīstības traucējumi, kam raksturīga psihiska atraušanās no realitātes, trūkst reakcijas uz ārējo iedarbību, raksturīga pasivitāte un pārmērīgs jūtīgums, kontaktējoties ar apkārtējo pasauli.

Vienota viedokļa par autisma cēloņiem zinātnē joprojām nav, tie var būt psihosociāli un ģenētiski; prenatāli, perinatāli, neonatāli (jaundzimušā veselības stāvoklis) faktori; organiskas izcelsmes traucējumi. Tiek uzskatīts, ka vairāk nekā pusē gadījumu autismu nosaka ģenētiski faktori – gan viena gēna, gan gēnu kopuma izmaiņas, kas rezultējas kā nervu sistēmas attīstības traucējumi. Pastāv uzskats, ka daži no autisma paveidiem ir saistīti ar imūnsistēmas īpatnībām. Riska faktors ir tēva vecums – vecāku tēvu bērniem nereti konstatētas autisma pazīmes.

Kā atpazīt autismu? Autiskā spektra traucējumus visbiežāk var novērot no 2 līdz 5 gadu vecumam. Tomēr tipiskus un izteiktus autiskā spektra traucējumus vecāki kopā ar ģimenes ārstu pamana jau zīdaiņa vecumā, piemēram, bērns nereaģē uz mammas emocijām, nefiksē skatu uz mammas seju. Parasti, ja māte vai tēvs uz kaut ko reaģē, pagriežot galvu, norādot ar roku, arī bērns automātiski paskatīsies uz to pusi. Bērni ar autismu neseko šādai kustībai, kā arī neizmanto žestus, lai uz kaut ko norādītu. Tāpēc viņi it kā neprasa vajadzīgo lietu, bet, pēc apkārtējo uzskata, agresīvi cenšas to dabūt.

Jāpavēro, kā bērns savā nodabā spēlējas, vai rotaļu procesā var novērot tā sauktās lomu spēles. Bērni ar autiskā spektra traucējumiem neiztēlojas, kā brauc mašīna, viņi vienkārši skatās, kā griežas mašīnas ritenīši. Šie bērni runājot bieži vien nelieto frāzi “es gribu...”, bet atkārto, kā viņam mācījuši teikt: “Tu gribi...”

Autisma visraksturīgākā pazīme laikam ir tā, ka šie bērni domā attēlos. Kinofilmās parasti tiek attēlota tieši šī nianse, kad bērns neatbild uz jautājumu, sēž, klusē un tad pēkšņi kaut ko uzzīmē, ko pieaugušie mēģina atšifrēt.

Vēl ir raksturīgs, ka pacienti ar autismu orientēti uz detaļām un labi tās atceras, viņiem ir īpatnēja atmiņa, var būt īpaši talanti, specifiska psihes funkciju integrācija, iespējamas labas novērošanas spējas. Autisma pacientu raksturo arī pārmērīgs jūtīgums, grūtības secības uztverē, trūkst seku un sakarību izpratne, pārmērīgu baiļu ietekme, empātijas trūkums, pārslogota informācijas uztvere, metaforu neizpratne, verbālās orientācijas problēmas.

Pārmērīgs jūtīgums ir samērā bieža parādība. Ir paaugstināta jutība uz skaņu, gaismu, dažādām sajūtām. Smadzeņu centri šos kairinājumus uztver daudz asāk nekā pārējiem cilvēkiem, tas rada stresu, un ir likumsakarīgi, ka viņi cenšas bēgt no šīm situācijām.

Bieži aizdomas par autismu rodas, ja bērns nerunā. Te gan uzreiz jāpārbauda, vai bērnam nav vājdzirdība. Ja bērniņš izsaka zilbes un vērojama tendence, ka dinamikā šīs zilbes vai nesaprotamie vārdi leksikā kļūst vairāk un vājdzirdība nav konstatēta, var nogaidīt, tomēr šie bērni būtu jāskata bērnu psihiatram, vēlams, līdz trīs gadu vecumam. Cilvēkam valoda ir socializēšanās, komunikācijas veids. Autisma skartajiem bērniem smadzenes neuztver socializāciju kā nepieciešamību, tāpēc arī runa viņiem nav svarīga. Taču ar logopēda nodarbībām rehabilitācijas procesā ir iespējams un nepieciešams to izstrādāt, lai cilvēks spētu patstāvīgi pateikt minimālās frāzes.

Informatīva nozīme traucējumu smaguma izvērtēšanā ir tādiem izmeklējumiem kā elektroencefalogrāfijai un magnētiskajai rezonansei, svarīga ir arī vizīte pie ģenētiķa. Šiem izmeklējumiem ir nepieciešams ģimenes ārsta vai psihiatra nosūtījums, un izmeklējumu rezultāti var noderēt ne tikai diagnozes noteikšanā, bet vēlāk arī invaliditātes statusa kārtošanā.

Atbilstoši mentālo slimību klasifikācijas un diagnostikas sistēmai, ko izdod un regulāri atjauno Amerikas Psihiatru asociācija (DSM – IV), autismu raksturo:

• kvalitatīvi pavājinātas sociālās mijiedarbības spējas;
• kvalitatīvi pavājinātas komunikācijas spējas;
• atkārtojošas rutīnas darbības, stereotipisks uzvedības modelis, ierobežotas intereses un aktivitātes.

Autiskā spektra traucējumiem var izdalīt četras pakāpes:

• komunikācijas vajadzību deficīts;
• afektīva uzvedības dezadaptācija;
• uzvedības regulējošo funkciju traucējumi;
• intelektuālās attīstības un runas attīstības īpatnības.

Eiropas un pasaules dati liecina, ka autisms skar vidēji 0,7–0,8% populācijas. Latvijā reģistrēti 333 cilvēki, tātad patiesais skaits, pēc statistikas, ir vismaz 10 vai vairāk reižu lielāks. Ja rēķina matemātiski, Latvijā varētu būt aptuveni 14 000 cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem.

Par šiem traucējumiem aktīvāk tiek diskutēts pēdējo divu gadu laikā. Jāņem vērā, ka autiskā spektra traucējumus arī ārsti ne vienmēr atpazīst, tāpēc statistikā šie pacienti bieži tiek ieskaitīti pie citām diagnozēm. Atgriežoties pie pieminētajām četrām traucējumu pakāpēm – ja autiski traucējumi kombinējas ar hiperaktivitāti un uzmanības deficīta sindromu, tad visbiežāk to nesaista ar autismu, bet atpazīst kā uzmanības deficīta sindromu. Kā arī, ja ir izteikti intelektuālās attīstības traucējumi, tos pieskaita pie garīgās atpalicības.

Tā kā par autisma izcelsmi nav skaidru datu, pētījumi turpinās arī medicīniskās, pedagoģiskās un psiholoģiskās palīdzības sniegšanā:

•  bioķīmisku  preparātu atlasē un lietošanā;
•  neirosensoro metožu izmantošanā;
•  psihodinamiskās terapijas izmantošanā;
•  uzvedības korekcijas metožu atlasē;
•  dažādu alternatīvo terapiju izmantošanā.

Medikamentoza ārstēšana tiek izmantota koriģējošā blakusparādību terapijā. Tā kā autisms nav slimība un tā izcelsme nav skaidra, tad nav arī neviena zinātniski pierādīta medikamenta autisma ārstēšanai.

Pedagoģiskais darbs ir svarīgs aspekts visos ārstēšanas etapos, tas balstās uz:

• vides pakārtošanu autiskā bērna vajadzībām;
• dienas kārtības noteikšanu;
• individuālā darba sistēmu integrācijas aspektā;
• uzdevumu un darbību vizualizāciju;
• komunikācijas prasmju veidošanu;
• sociālo prasmju – dzīves prasmju treniņu.

Runājot par ārstēšanu, jāpiemin samērā jauns virziens, kas joprojām tiek intensīvi pētīts dažādu slimību ārstēšanas sakarā, – cilmes šūnu terapija. Aizvien vairāk vecāku visā pasaulē un arī Latvijā izvēlas saglabāt bērna cilmes šūnas, jo nepieciešamības gadījumā tās var palīdzēt sekmīgi ārstēt smagas slimības vai pat glābt dzīvību ne tikai pašam mazulim, bet arī citiem ģimenes locekļiem. Aizvien biežāk parādās arī ziņojumi par dažādu klīnisko pētījumu daudzsološiem rezultātiem šajā jomā.

2015. gadā ASV, Kalifornijā, bērnu neiroloģijas klīnikā Maikls Čezs (Michael Chez) ievadījis nabassaites asins šūnas (kas bija saglabātas bērna dzimšanas laikā) 30 bērniem ar autisma simptomiem. Ziņojums par rezultātiem bija vairāk nekā optimistisks, jo vairāk nekā 50% bērnu parādījās uzlabojumi sociālās mijiedarbības un sociālās saites noturēšanas un komunicēšanas spējās.

2017. gada aprīlī Djūka universitāte (Duke University, ASV) oficiāli publicēja klīniskā pētījuma pirmās fāzes rezultātus par procedūras drošumu autisma ārstēšanai ar paša bērna nabassaites asins šūnām, kas tika saglabātas dzemdību laikā. Pētījumā tika iesaistīti 25 abu dzimumu bērni vecumā no 2 līdz 5 gadiem. Par efektivitāti tika spriests pēc vecāku aptaujas un klīniskajiem testiem. Ziņots, ka vairāk nekā 60% dalībnieku tika novērota autisko traucējumu pakāpes samazināšanās.

Pētījumu rezultāti dod cerību, ka šādi bērni var gūt uzlabojumu no autologas nabassaites asiņu infūzijas, un noteikti daļai no tiem būs pozitīvi rezultāti.

SIA Cilmes šūnu banka klientiem sadarbībā ar mātes uzņēmumu Polijā, Polski Bank Komorek Macierzysych, izmantojot šī uzņēmuma sadarbību ar universitātes slimnīcu Ļubļinā, iespējams bez maksas organizēt ārstēšanu un īslaicīgu uzturēšanos Ļubļinas klīnikā. Līdz šim 11 bērni (no Polijas un Rumānijas) saņēmuši autologu nabassaites asiņu transfūziju. Vairāk informācijas – www.nabassaite.lv.

Pirmās sajūtas, uzzinot par autiskā spektra traucējumiem bērniem, parasti saistās ar neticību, bailēm un apjukumu: ko tagad darīt? Vecākiem ne reizi vien ir nācies maldīties milzu labirintā, meklējot informāciju un iespējas, ko darīt, ja radušās aizdomas par autiskā spektra traucējumiem. Jāvēršas pie ģimenes ārsta un jālūdz nosūtījums pie psihiatra. Lai arī autismu neuzskata par psihisku slimību, esošā kārtība paredz, ka autisma gadījumā palīdzību sniedz psihiatrs. Galvenais, nav jābaidās no vārda 'psihiatrs'. Katrs bērns ar autismu izaug par pusaudzi ar autismu un pieaugot kļūst par pieaugušo ar autismu. Ja autisms ir labi kompensēts, cilvēks labi iekļaujas sabiedrībā. Tie bieži vien ir bērni ar augstu intelektu, daudzi nonāk zinātnē. Taču svarīgi ir sākt ārstēšanu un rehabilitāciju, un galvenais ir traucējumus atpazīt agrīnā vecumā.

Iespējams meklēt informāciju un palīdzību arī biedrībā Latvijas Autisma apvienība (www.autisms.lv), kas ir apkopojusi ļoti daudz noderīgas informācijas vecākiem. Bezmaksas palīdzību cilvēkiem ar autismu sniedz arī biedrība Cerību spārni Siguldā, biedrība Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi Rīgā. Nozīmīgs solis uz kvalificētu palīdzību ir Autisma kabinets bērniem, kas atvērts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas novietnē Gaiļezers.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada janvāra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!