Indra Štelmane: Diabētiskā ketoacidoze – vai bīstama?

Diabētiskā ketoacidoze ir viena no cukura diabēta akūtām komplikācijām. Parasti tā rodas pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu, bet retākos gadījumos arī pacientiem ar 2. tipa diabētu. Tā ir samērā reta komplikācija. Diabētiskā ketoacidoze tiek konstatēta no 5 līdz 20 gadījumiem uz 1000 cukura diabēta pacientu, tomēr pacientiem ar cukura diabētu būtu par šo komplikāciju jāzina un jāatpazīst pirmie tās simptomi. Diabētiskā ketoacidoze var rasties strauji – pat 24 stundu laikā, un personai ar diabētu tad nepieciešama neatliekamā palīdzība, jo savlaicīgi neārstēta tā var novest līdz diabētiskajai komai ar bezsamaņu un būt par nāves iemeslu.

Diabētiskās ketoacidozes cēloņi

Diabētiskā ketoacidoze rodas pacientiem ar cukura diabētu visos gadījumos, kad organismā trūkst insulīna. Insulīns nodrošina glikozes – galvenā muskuļu un citu šūnu enerģijas (“degvielas”) avota – transportu šūnās. Ja ir insulīna trūkums, glikoze netiek šūnās – tā paliek asinīs, paaugstinoties vairāk nekā 14–15 mmol/l, bet organisms enerģijas iegūšanai sāk izmantot tauku rezerves. Taču šī procesa rezultātā veidojas skābes, kas tiek sauktas par ketonvielām, kas, nonākot asinīs lielākā daudzumā, kopā ar paaugstināto glikozes līmeni asinīs ir par iemeslu asins pH maiņai no viegli sārmainas uz skābu, K un Na izmaiņām asinīs, pastiprinātai urinācijai ar lielu ketonvielu (acetona) daudzumu urīnā un vēl citām metabolām izmaiņām – diabētiskajai ketoacidozei.

Bieži diabētisko ketoacidozi konstatē pacientiem 1. tipa diabēta diagnosticēšanas laikā, savukārt pacientiem, kam jau zināms, ka viņiem ir cukura diabēts, biežāk ir šādi diabētiskās ketoacidozes iemesli:

• nopietnas blakusslimības pievienošanās – strutaina infekcija, vīrusu vai cita infekcija ar augstu temperatūru, piemēram, pneimonija un urīnceļu infekcija, traumas un operācijas;
• insulīnterapijas kļūdas – mazas insulīna devas vai bieži izlaistas insulīna injekcijas, savukārt insulīna pumpīša lietotājiem – pumpīša darbības traucējumi;  
• pārmērīga alkohola vai narkotisko vielu lietošana;
• dažu medikamentu, piemēram, kortikosteroīdu un dažu grupu urīndzenošu līdzekļu, lietošana;
• aizkuņģa dziedzera akūts iekaisums (pankreatīts).

Sievietēm ar 1. tipa diabētu visbiežāk viegla ketoacidoze dažreiz var rasties mēnešreižu un grūtniecības laikā.

Diabētiskās ketoacidozes simptomi

Visbiežāk diabētiskā ketoacidoze rodas dažu dienu laikā un pirmie tās simptomi ir dekompensēta cukura diabēta simptomi:

• slāpes – var izdzert pat vairāk nekā 10 litru šķidruma dienā;
• bieža urinācija un liels urīna daudzums;
• sausa āda un gļotādas;
• redzes traucējumi;
• samazinās ķermeņa svars;
• nogurums, miegainība un nespēks, nevēlēšanas kustēties.

Insulīna trūkumam turpinoties, pievienojas jau raksturīgāki ketoacidozes simptomi:

• slikta dūša, sāpes vēderā un vemšana un/vai caureja;
• acetona (līdzīga svaigu ābolu smaržai) smarža no mutes;
• elpošanas traucējumi – virspusēja un ātra elpošana;
• pazemināta ķermeņa temperatūra un pazemināts asinsspiediens;
• miegainība, apziņas traucējumi un bezsamaņa (koma).

Tāpēc jāatceras, ka visām personām ar cukura diabētu gadījumā, ja pasliktinās pašsajūta vai parādās kāda no iepriekš minētajām pazīmēm, bez liekas kavēšanās jāpārbauda glikozes līmenis asinīs. Ja tas ir lielāks par 16–17 mmol/l, būtu jānosaka arī ketonvielas (acetons) urīnā vai asinīs.

Pārbaudīt un rīkoties!

Svarīgi ir atpazīt agrīnas diabētiskās ketoacidozes pazīmes, lai savlaicīgi to atklātu un uzsāktu ārstēšanu. Ja glikozes līmenis asinīs ilgstoši ir augstāks par 15–16 mmol/l un to mājas apstākļos neizdodas pazemināt, jānosaka arī ketonvielas (acetons) urīnā vai asinīs. Vienkāršākais veids, kā to izdarīt mājās, ir ar urīna teststrēmelēm ketonvielu noteikšanai. Latvijā pieejamas Acon Mission un On Call urīna teststrēmeles ketonvielu noteikšanai. Ja, nosakot ketonvielas urīnā mājas apstākļos ar teststrēmelēm, tiek uzrādīts 2+ un vairāk, jāaizdomājas, ka tā var būt diabētiskā ketoacidoze, un neatliekami jāmeklē medicīniskā palīdzība.

Ketonvielas urīnā nosaka arī laboratorijā, taču tam nepieciešams ārsta nosūtījums un rezultātu var uzzināt tikai pēc kāda laika. Personai ar diabētu dažkārt šī laika nav – diabēta ketoacidoze negaida. Laboratoriski noteiktiem rādījumiem 1,5 mmol/l atbilst apmēram 2+, 3,9 mmol/l atbilst 3+, savukārt > 7,8 mmol/l – 4+ ketonvielām urīnā, kas noteiktas ar teststrēmelēm mājās. Protams, nosakot ketovielas asinīs, tiek gūts precīzāks rezultāts. Daži glikometri nosaka gan glikozes līmeni asinīs, gan ketonvielas asinīs ar speciāli šim nolūkam paredzētu teststrēmeļu palīdzību. Lai pārbaudītu ketonvielas asinīs, pašiem savlaicīgi nāksies iegādāties glikometru On Call Plus GK Dual un teststrēmeles, kas diemžēl šobrīd nav valsts kompensējamo palīgierīču sarakstā. Ja ketonvielas asinīs ir mazāk nekā 0,6 mmol/l, nav jāuztraucas par diabētisko ketoacidozi, rādījums ir normas robežās. Taču, ja ketonvielas asinīs ir vairāk – 0,6–1,5 mmol/l, pastāv neliels diabētiskās ketoacidozes risks. Tests atkārtojams pēc divām stundām. Ja ketonvielas asinīs ir 1,6–2,9 mmol/l, ir palielināts diabētiskās ketoacidozes risks, tādēļ pēc iespējas drīzāk jāsazinās ar savu ārstu. Ja tas nav iespējams, pēc palīdzības jādodas uz tuvāko slimnīcu. Taču, ja ir arī sāpes vēderā, slikta dūša vai vemšana, acetona smarža no mutes un/vai miegainība, nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ja ketonvielas asinīs ir 3 mmol/l un vairāk, ir ļoti augsts diabētiskās ketoacidozes un komas risks, tāpēc steidzami nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Ārstēšanas principi

Pacientus ar diabētisko ketoacidozi un diabētisko komu ārstē slimnīcas intensīvās terapijas nodaļās. Pēc diagnozes noteikšanas un terapijas uzsākšanas pacientiem nepieciešama nepārtraukta veselības stāvokļa kontrole un laboratorisko rādītāju uzraudzība. Ja pacientam ir izteikti elpošanas traucējumi, tiek realizēta mākslīgā elpināšana. Neliela un nedaudz paaugstināta ketoacidozes riska gadījumā (ketonvielas urīnā mazāk par + 2), sazinoties ar savu ārstu, iespējams veikt insulīnterapijas korekciju un novērst turpmāku ketoacidozes attīstību.

Diabētiskās ketoacidozes ārstēšanā tiek ietverta:

• glikozes līmeņa kontrole un insulīnterapija – insulīns aptur ketonvielu veidošanos organismā, un to parasti ievada vēnā;
• zaudētā šķidruma atjaunošana ar fizioloģisko šķīdumu;
• asins elektrolītu K, Na un skābes līdzsvara (pH) atjaunošana;
• antibakteriālo līdzekļu lietošana pēc nepieciešamības infekcijas gadījumā.

Nobeigumā

Savlaicīgi konstatēta diabēta ketoacidoze ir neatliekami jāārstē, jo tā ir iespējams novērst diabētisko komu, tāpēc personām ar 1. tipa diabētu līdztekus glikozes līmeņa kontrolei asinīs jābūt iespējai noteikt arī ketonvielas asinīs un/vai urīnā, lai ilgstoši paaugstinātas glikozes līmeņa asinīs gadījumos, saslimstot ar kādu infekcijas slimību, vai citu iespējamas ketoacidozes gadījumos konstatētu ketoacidozi un savlaicīgi sāktu to ārstēt.

Arī ģimenes locekļiem un tuvākajiem draugiem vajadzētu būt informētiem par šo akūto diabēta komplikāciju un tās simptomiem. Tieši apkārtējie pirmie var pamanīt personas ar diabētu uzvedības izmaiņas, svaigu ābolu smaržu gaisā vai elpošanas traucējumus un palīdzēt saprast, ka nepieciešama neatliekamā palīdzība.

Diabētiskā ketoacidoze ir bīstama diabēta akūta komplikācija, jo var novest līdz bezsamaņai un diabēta komai.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada aprīļa numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!