Ina Mortukāne: Ģimenes ārstes ieteikumi pacientiem rudenī
Būt ģimenes ārstam mazpilsētā ir savādāk, nekā lielajās pilsētās, jo visi viens otru pazīst un ir lielāka “tuvība” starp ārstu un pacientu, manuprāt, arī lielāka uzticēšanās.
Profesijas izvēle bija samērā pragmātiska, jo orientējos uz tiem mācību priekšmetiem, kas man ļoti patika – ķīmija, bioloģija, fizika un matemātika. Sākotnēji vēlējos būt skolotāja kā mana mamma, jo gribēju strādāt ar bērniem, bet domas mainīju par labu bērnu ārsta profesijai un to nenožēloju. 1988.gadā kā pediatrs pabeidzu Rīgas Medicīnas institūtu, kopš 2004.gada strādāju kā ģimenes ārste.
Jau vairākus gadus mana prakses vieta ir Bauska, Uzvaras un Gailīšu pagasts. Manā praksē reģistrēti 2855 pacienti. Ļoti daudz palīdz un atbalsta mani ārsta palīgi - Inta un Liāna.
Priecājos, ka man ir daudz pacientu – bērnu un gados jaunu cilvēku, kurus pazīstu kopš bērnības un daudzi no viņiem jau paši kļuvuši par vecāki. Darbs ar bērniem neļauj novecot un pozitīvi uzlādē!
Ko ieteikt pacientiem rudenī?
Mēs visi ļoti gaidām vasaru: priecājamies par siltām, saulainām dienām, atvaļinājuma laiku, dažādiem izklaides pasākumiem, bet tad, kā vienmēr, pēkšņi iestājās rudens.
Neraugoties uz savu krāšņumu un ražas dāsnumu, rudenī krasi mainās laika apstākļi, pazeminās gaisa temperatūra, trūkst saules, nomāc tumšie vakari, atsākās skolas gaitas un darbs. Samērā daudz šajā laikā izjūt pašsajūtas pasliktināšanos, nogurumu, enerģijas trūkumu, stresu, biežāku saslimšanu.
No rudens neizbēgt un tam attiecīgi jāsagatavo mūsu adaptācijas spējas un imūnsistēma.
Kādas ir lielākās veselības problēmas rudenī?
Kā ārste visbiežāk saskaros ar pacientu:
1) psihoemocionālā stāvokļa izmaiņām, lielāku stresu;
2) hronisko saslimšanu paasinājumiem;
3) sezonālām akūtām saslimšanām (ko tautā sauc par “vīrusiem”) - tās ir arī savstarpēji saistītas un ietekmē viena otru.
Veselība ir pilnīga fiziskā, garīgā un sociālā labklājība un tā atkarīga no dažādiem faktoriem - iedzimtības, vides, sociāli - ekonomiskiem, kā arī veselības aprūpes un noteikti, no cilvēka dzīvesveida. Būtībā, tieši dzīvesveids ir tā pozīcija, ko cilvēks izvēlās un pats var ietekmēt. Manuprāt, ir svarīgi izzināt lietas, sekot zinātnes pētījumiem, izglītoties un pamatot izvēli, lai būtu motivācija.
Veselīgs dzīvesveids ir darbs, tas prasa piepūli, reizēm atteikšanos no ierastām lietām, ir jāpārvar slinkums un aizbildināšanās ar laika trūkumu. Arī no savas personīgās pieredzes varu droši teikt – tas strādā! No sirds novēlu, lai iemesls mainīt savus paradumus, nebūtu slimība!
Ilgtermiņā vislabāk darbojas tas, ko darām regulāri, nevis kampaņveidā.
Iemācieties novērtēt sevi no malas!
Mans ieteikums - paņemt papīra lapu un paanalizēt, palūkoties un novērtēt sevi no malas.
- Sākt ar ēdienkarti (kaut vai trīs dienas pierakstīt visu, kas dzerts, ēsts un, cikos).
- Atzīmēt, cik laika atvēlēts miegam, darbam, atpūtai, fiziskām aktivitātēm.
- Noteikt savu svaru, garumu, ĶMI (ķermeņa masas indeksu), pulsu, asinsspiedienu. Palūgt, lai kāds nofotografē jūsu stāju (to bieži darām ar pacientiem pieņemšanas laikā), lai to varētu novērtēt. Pievērst uzmanību locītavu kustīgumam. Izmantojiet savas viedierīces, jo iespēju tur ir patiesi daudz.
- Cik bieži pēc savas iniciatīvas lietojat medikamentus, īpaši pretsāpju vai nomierinošus? Kad pēdējo reizi veikta medicīniskā apskate?
- Kaitīgie paradumi? Cik bieži lietojat stimulējošus, kofeīnu saturošus dzērienus?
- Vai ir stresa pazīmes – trauksme, sirdsklauves, svīšana, muskuļu sasprindzinājums, ēstgribas traucējumi, bezmiegs, sāpes, garastāvokļa maiņas, agresivitāte, depresija un citas emocionālās problēmas
Šobrīd, ņemot vērā mūsdienu politisko un ekonomisko situāciju, stresa nozīme ievērojami pieaug. Stresa ietekmē izsīkst cilvēka adaptācijas mehānismi, tiek ietekmēta vielmaiņa un imunitāte; organisma regulācijas sistēmas pārstāj normāli darboties un cilvēks saslimst. Manuprāt, šobrīd vārdus - “adrenalīns” un “kortizols”, zin visi.
Pārslogotās veģetatīvās nervu sistēmas dēļ tiek izjaukts tās līdzsvars un virsroku ņem simpatiskā nervu sistēma ar adrenalīnu priekšgalā. Tās pretstats, parasimpatiskā nervu sistēma, ir nomākumā. Tās pārstāvis - klejojošais nervs (n.vagus) atrodas kakla daļā. Tādēļ viss, kas daudz maz atbrīvo kakla daļas muskulatūru, var pozitīvi ietekmēt cilvēka pašsajūtu.
1. Dziļā elpošana. Dziedāšana - dziesma vienmēr cilvēkiem palīdzējusi grūtos brīžos, ir vērts pamēģināt, pat ja uzskatāt, ka nemākat dziedāt. Var aizbraukt uz mežu un tur no sirds izkliegt stresu. Var pielietot Jogas elpošanas prakses, vai vienkārši paelpot tā, lai izelpa būtu garāka, nekā ieelpa.
2. Smiešanās, smaids: kaut vai no rīta pasmaidiet sev spogulī. Ļoti vērtīga būs arī pozitīva komunikācija ar draugiem. Mani smīdina mazie pacienti. Pieņemšanās cenšos, lai pacienti pasmaida. Tas strādā!
3. Relaksējoša kakla masāža, meditācija, vienkārša atpūta uz vingrošanas paklājiņa, lai atslogotu mugurkaulu. Tas derēs arī bērniem, īpaši skolēniem.
4.Tumšos vakaros, radīt relaksējošu atmosfēru, aizdedzināt svecīti, paklausīties nomierinošu mūziku, - man patīk gongi, dabas skaņas.
5. Baudīt dabu, - ne velti saka, ka nav nepiemērotu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs.
6.Piespiedpozas un sasprindzinājuma dēļ ierobežot telefona un datora lietošanu, jo, tos izmantojot, nejūt laiku. Iesaku pievērst uzmanību, gan sev, gan tam, kādā pozā to dara bērni un, cik ilgi, jo stājas problēmas ir ļoti aktuālas, ar visām izrietošām sekām.
Viss, ko minēju iepriekš, pozitīvi ietekmēs arī imūnsistēmu. Tās darbības uzlabošanai ir vēl citas iespējas.
1. Pietiekams miegs. Pateicoties tam mazinās stresa hormons kortizols.
2. Uzturs - jābūt pietiekamam olbaltumu daudzumam, jo antivielas savā uzbūvē arī ir olbaltumvielas. Iesaka samazināt ogļhidrātu, īpaši ātro ogļhidrātu, īpatsvaru.
3. Fiziskās aktivitātes - uzlabo asinsriti un antivielas ātrāk nonāk infekcijas perēklī. Īpaši iesaka aerobo slodzi 30 līdz 50 minūtes (pastaigas, nūjošana). To var droši darīt arī vakarpusē un tā pieejama visiem. Man patīk nūjot, kopā ar vīru esam pat piedalījušies dažādos organizētos pārgājienos un to darām ilgus gadus. Arī dejošana ir gan laba fiziskā slodze, gan relaksācija.
4. Gremošanas trakta veselība, - tas ir svarīgi jo, pateicoties tā darbībai, uzsūcās “celtniecības materiāls” imūnsistēmai. Jābūt kārtībai arī mikroflorai resnajā zarnā, - labās baktērijas palīdz mūsu imūnsistēmai.
5. Nesalt. Pazemināta ķermeņa temperatūra palēninā imūno reakciju ātrumu. Iesaku izmantot termoveļu, sporta apģērbu - tas ir viegls un neapgrūtina kustības. Ir slimības, kad cilvēkiem salst (mazasinība, vairogdziedzera hipofunkcija), tās noteikti jākoriģē. Jāatceras, ka pārmērīgs siltums arī nav labs.
6. Svarīgās piedevas: D3 vitamīns, C vitamīns, Cinks, Magnijs - gan preparātos, gan uzturā. Jāatceras, ka D3 vitamīns uzturā ir neaktīvs. To lietošanu būtu jāizrunā ar savu ārstu.
7. Sezonālo vīrusu saslimšanu profilakse. Te noteikti jāmin vakcinācija. Daudz runāts par Covid – 19, bet, nedrīkst aizmirst par gripas vakcināciju. Mana pieredze liecina, ka tas tiešām strādā, es pati arī vakcinējos. Tas īpaši aktuāli ir maziem bērniem, grūtniecēm, veciem cilvēkiem un hroniskiem slimniekiem. Man patika vakcinācijas salīdzinājums ar drošības jostu mašīnā: mašīna brauc, ja arī to neuzliek, bet tomēr, ar jostu ir daudz drošāk. Tā ir katra izvēle - vakcinēties vai nē, man tikai nepatīk, ja par to “gudri” izsakās cilvēki, kuri pat uz jautājumu “kas ir vīruss?”, nevar atbildēt.
8. Protams, vīrusu saslimšanas pacēlumu laikā paliek aktuālas maskas, dezinfekcijas līdzekļi, roku mazgāšana, telpu vēdināšana – jo tas izriet no vīrusu “dzīves veida”.
9. Galu galā, neviens netuvosies tīģerim, ja viņš nav krātiņā. Tā ir arī ar vīrusiem, - tie ir jāierobežo. Noteikti iesaku bērnu vecākiem nevest bērnus uz bērnu dārziem un skolu ar simptomiem, kaut vai tās ir “tikai” iesnas, jo kādam kolektīvā saslimšana var noritēt smagāk. Jāatceras, ka arī “saaukstēšanos” izraisa vīrusi. Ja domāsim viens par otru, problēmu būs daudz mazāk.
Novēlu visiem veselību un izturību šajā sarežģītajā laikā!
Foto: Shutterstock
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada oktobra numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
