Ilze Šveiduka: Radzenes transplantācija

Radzene – acs ārējā šķiedrainā apvalka priekšējā, caurspīdīgā daļa – ir viena no galvenajām acs optiskās sistēmas sastāvdaļām – tā fokusē gaismas starus, lai veidotos attēls acs iekšpusē – uz tīklenes.

Ja radzenē slimības vai traumas dēļ veidojas defekts, kas nav izārstējams ar zālēm, var būt nepieciešama radzenes transplantācija jeb keratoplastika – bojāto radzenes audu aizvietošana ar veseliem donora audiem.

Tradicionāls iemesls keratoplastikai ir funkcionālas redzes atjaunošana, kad jāatjauno radzenes caurspīdība. Biežākie iemesli ir:

• bullozā keratopātija – radzenes tūska un apduļķošanās, ko nereti pavada arī stiprs acs kairinājums, sāpes un redzes pasliktināšanās. Tā var veidoties:

• ja ir ģenētiski ieprogrammēts radzenes endoteliālo šūnu deficīts (Fuksa distrofija);
• pēc citām acu operācijām (piemēram, kataraktas operācijas), ja pacienta acs audi izrādījušies trausli. Jo katarakta duļķaināka, jo lielāks risks, ka, to operējot, varētu ciest radzene;

• keratokonuss – radzenes distrofija, kas rada izteiktu radzenes deformēšanos un plānināšanos;
• radzenes iekaisums – keratīts – vai apduļķojumi pēc keratīta;
• radzenes stromas distrofija.

Vēl transplantāciju var veikt arī:

- lai likvidētu smagu, agresīvu, ārstēšanai nepakļaujošos infekcijas perēkli;

- lai saglabātu acs ābola veselumu pie radzenes perforācijas (pēc traumām vai, biežāk, radzenes čūlām);

- kosmētiskos nolūkos (ja radzene kļuvusi apduļķota un blāva, kaut arī redzes funkciju nav iespējams atjaunot).

Lai šos procesus vieglāk varētu izprast, jāsaprot acs un arī pašas radzenes uzbūve. Radzene, lai gan izskatās caurspīdīga, ir sarežģīta, augsti organizēta audu struktūra. Radzenē nav asinsvadu. Radzene sastāv no trim pamatslāņiem, starp kuriem ir vēl divi plānāki norobežojošie slāņi vai membrānas:

• epitēlijs – virsējais, ārējais slānis, kas pasargā aci no svešķermeņiem – putekļiem, ūdens, baktērijām. Epitēlijs uztver skābekli un barības vielas no asarām, tādā veidā nodrošina barošanos radzenes dziļākajiem slāņiem. Epitēlijā ir tūkstošiem smalku nervu šķiedru, tāpēc acs sāp, ja radzeni saberž, noskrāpē vai ja acī iekļūst svešķermenis;
• Baumana membrāna – aiz epitēlija šūnām esoša plāna caurspīdīgu audu kārtiņa. Tā veidota no kolagēna šķiedrām. Ja šī membrāna ir bojāta, tai sadzīstot, veidojas rētas, kas var radīt redzes pasliktināšanos;
• stroma ir radzenes biezākais – pamatslānis, kas sastāv galvenokārt no kolagēna un ūdens. Kolagēns piešķir radzenei izturību, elastību un formu. Unikālā radzenes stromas struktūra nodrošina attēla kvalitāti un gaismas fokusēšanu acī;
• Desemē (Descemet) membrāna jeb radzenes mugurējā robežplātnīte – ļoti plāna, bet izturīga audu kārtiņa aiz stromas. Tā darbojas kā aizsargbarjera pret infekcijām un ievainojumiem. Pēc bojājuma Desemē membrāna var atjaunoties;

Radzenes transplantācijas veidi

Penetrējošā (jeb pilnā) keratoplastika – ar donora audiem tiek aizvietota visa radzene (visi slāņi). Parasti bojātajā radzenē centrālajā daļā bojāto audu vietā tiek piešūts donora radzenes diskveida transplantāts. Šuves pilnībā noņemt var ne agrāk kā gadu pēc operācijas. (Nepieciešamos transplantātus radzenes transplantācijas operācijām nodrošina Latvijas oftalmologu sadarbība ar dzīvo audu banku Amerikas Savienotajās Valstīs.) 

Lamelārā (slāņainā) radzenes keratoplastika – ar donora audiem tiek aizvietots tikai bojātais radzenes slānis.

Desemē membrānas endoteliālā keratoplastika (DMEK) ir dziļā lamelārā keratoplastika – radzenes iekšējo slāņu (Desemē membrānas un endotēlija) transplantācija.

Salīdzinājumā ar pilno keratoplastiku šī metode ir daudzkārt saudzējošāka un mazāk invazīva metode. Tā ir ievērojami uzlabojusi transplantācijas rezultātus pacientiem ar radzenes endotēlija bojājumu, ja ir bullozā keratopātija vai Fuksa distrofija.

Desemē membrānas endoteliālā keratoplastika ir viena no jaunākajām un revolucionārākajām radzenes transplantācijas metodēm. Šo metodi 2006. gadā izgudroja un ieviesa izcilais holandiešu ārsts Gerits Melless, Roterdamas inovatīvās acu ķirurģijas institūta direktors (Nīderlande). Operācijas laikā tiek noņemts pacienta radzenes endotēlijs un to aizvieto ar donora endotēliju. Donora membrāna tiek nostiprināta pie radzenes ar gaisa burbuļa palīdzību acs iekšpusē. Audi ātri salīp, bet gaiss uzsūcas audos.

Desemē membrānas endoteliālās keratoplastikas operācijas priekšrocības:

• pēc DMEK operācijas pacienti var atgūt 90–100% redzes asuma, ja nav pavadošas, redzi pasliktinošas slimības;
• sadzīšanas un rehabilitācijas laiks ir salīdzinoši īss – dažas nedēļas;
• nav šuvju, līdz ar to netiek radīts augstas pakāpes astigmatisms (radzenes virsmas neregularitāte);
• salīdzinoši zems atgrūšanas reakcijas risks (jo netiek transplantēti radzenes stromas audi);
• saglabājas acs ābola veselums un mehāniskā izturība.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2017. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!