Ilze Radoviča-Spalviņa- Paternitātes testi - kā tos veic

Paternitātes DNS tests ir rīks, ar kura palīdzību mūsdienās var noskaidrot bioloģisko pēctecību starp divām personām. Tests balstās uz labi zināmu dabas likumu, kas nosaka, ka pēcnācējs pusi no sava ģenētiskā materiāla saņem no mātes, bet otru pusi no tēva (vismaz tā ir zīdītājiem). Olšūna satur vienu mātes ģenētiskā materiāla kopiju, bet spermatozoīds - tēva ģenētiskā materiāla kopiju. Apaugļošanās, jeb olšūnas un spermatozoīda saplūšanas brīdī, veidojas jauna šūna, kas satur divas ģenētiskā materiāla kopijas. Tālāk šī šūna kopē visu minēto informāciju un dalās, kopē un dalās, tā veidojot jaunu organismu, kur katrā šūnā ir šīs divas kopijas ar ģenētisko materiālu. Izņēmums ir dzimumšūnas, kurās ir tikai viena ģenētiskā materiāla kopija, un sarkanās asinsšūnas, jeb eritrocīti, jo tajos nav kodola, tātad nav kodola ģenētiskā materiāla. Zinot šo vienkāršo dabas likumu, skaidrs, ka bērna ģenētiskajā materiālā varam atrast informāciju gan par tēvu, gan par māti, atliek to tikai “nolasīt” un salīdzināt starp testā iesaistītajām personām.

Bioloģiskās paternitātes noskaidrošanai izmanto salīdzinoši vienkāršas molekulārās bioloģijas metodes, ar kuru palīdzību cilvēka genoma vairākos, noteiktos, polimorfos punktos vai DNS rajonos  “nolasa” informāciju. Polimorfi, jeb starp cilvēkiem mainīgi DNS rajoni, ir tādas DNS dubultspirāles vietiņas, kurās informācija starp cilvēkiem atšķiras. Bioloģiskās paternitātes noteikšanai izmanto tā sauktos polimorfos STR (no angļu valodas Short Tandem Repeat), jeb latviski īsu sekvenču atkārtojumus. Kā pats nosaukums jau pasaka priekšā, tad šajos DNS rajonos ir īsu sekvenču atkārtojumi, piemēram, nukleotīdu secība TAG, kas atkārtojas vairākas reizes TAGTAGTAG... un tā tālāk. Evolūcijas laikā, šūnām nemitīgi šo informāciju kopējot pirms šūnu dalīšanās, neizbēgami tiek pieļautas kļūdas. Kļūdu rezultātā  izveidojušies indivīdi, kam šis atkārtojumu skaits ir mazāks, vai lielāks, tātad starp cilvēkiem atšķirīgs. Paši par sevi šie īso sekvenču atkārtojumi mūsu fizioloģiju un izskatu neietekmē. Vairumā gadījumu tie nekodē nekādas olbaltumvielas, ne arī kā citādi piedalās organisma izveidē. Tie vienkārši ir mūsu genomā no senseniem laikiem. Analoģijai: tie ir kā tādi veci pagātnes stāsti, ko stāstot no paaudzes  paaudzē, kāds kaut ko ir piepušķojis klāt, kāds, kaut ko piemirsis, kā rezultātā no viena veca stāsta līdz mūsdienām ir veidojušies vairāki pilnīgi atšķirīgi stāsti.

Liekot kopā šo seno dabas likumu un mūsdienu molekulārās bioloģijas metožu iespējas, var izskaitļot bioloģisko pēctecību. Proti, visām testā iesaistītajām personām “nolasa” īso sekvenču atkārtojumu skaitu konkrētā DNS rajonā un salīdzināts savā starpā. Tas, atkārtojumu skaits, kas pēcnācējam sakrīt ar vienu no mātes tā paša DNS rajona atkārtojuma skaitu, ir acīm redzami mantots no mātes. Savukārt otrs atkārtojumu skaits tajā pašā DNS rajonā (atceramies, ka šūnās DNS ir divās kopijās, viena no mātes, otra no tēva) ir attiecīgi mantots no tēva. Tad atliek šo no tēva mantoto atkārtojuma skaitu salīdzināt ar tēva ģenētiskajā materiālā “nolasīto” informāciju. Ja ir sakritība, tad šis DNS rajons mūs informē, ka ir radniecība, ja sakritības nav, tad nav arī radniecības. Šāda salīdzināšana tiek veikta vairākos DNS rajonos paralēli, un rezultātā iegūstam kopējo ainu par bioloģisko paternitāti – ja visos testētajos DNS rajonos ir atrodama sakritība bērnam ar tēvu, tad tiek spriests, ka bioloģiskā paternitāte ir apstiprināta, savukārt, ja divos vai vairāk DNS rajonos sakritība nav atrasta, bioloģiskās paternitātes nav.

Pamatā bioloģiskās paternitātes testēšanu izmanto dažādu ģimenes jautājumu risināšanai, sākot no vienkāršas aizdomu pārbaudes par bērna bioloģisko izcelsmi (vai tas ir mans bērns?), beidzot ar tiesvedībām par uzturlīdzekļiem un mantojumiem. Salīdzinoši bieži anonīmus testus veic tieši vecvecāki, kuriem mēdz būt daudz šaubu par savu mazbērnu asinsradniecību, un tad tiek meklētas iespējas bērniem un mazbērniem nezinot, iegūt no viņiem paraugus testēšanai, lai remdētu savu ziņkāri.

Testēšanas rezultātā iegūtā skaitļu kopa (saukta arī par DNS profilu vai STR profilu), kas sastāv no vairākiem skaitļu pāriem, katram cilvēkam ir unikāla, līdzīgi kā pirkstu nospiedums. Iegūto informāciju par atkārtojumu skaitiem vairākos DNS rajonos, jeb STR profilu var izmantot arī personu identificēšanā, piemēram kriminālistikā, vai katastrofu gadījumos, ja ir jāidentificē līķi. Tiesa apgalvot, ka pasaulē nav otra cilvēka ar tādu pašu STR profilu  nevaram, iekams nav notestēti pilnīgi visi pasaules iedzīvotāji. Tieši tādēļ arī paternitātes testu rezultāts visbiežāk ir 99,99999999.....% varbūtība, paturot niecīgu varbūtību iespējai, ka uz pasaules, pēc nejaušības principa, varētu būt vēl kāds cilvēks ar tādu pašu STR profilu. Precīzu varbūtības procentuālo lielumu ļauj aprēķināt informācija par to, cik konkrētā DNS rajona atkārtojuma skaits ir izplatīts starp cilvēkiem kopējā populācijā. Citiem vārdiem sakot, kāda ir konkrētā skaitļa sastopamība starp cilvēkiem.

Šādus STR profilus šad tad lieto arī laboratorijās, ja nepieciešams pārbaudīt vai nav notikusi kādu bioloģisko materiālu sajaukšana, kā arī, vai nav citu personu DNS piejaukumi. Nesen aktuāla bija arī viltoto COVID-19 testu un attiecīgi izsniegto “zaļo” sertifikātu gadījumu izmeklēšana, kur arī noderēja STR profilu informācija. Ar šo metodi var noteikt, vai paraugs atbilst tai personai, kas nodeva testu, vai trauciņā bija iespļāvis kāds cits, vai arī trauciņā bija iespļāvušas vairākas personas.

Kas jāievēro pirms testa veikšanas?

Standarta paraugs visiem bioloģiskās radniecības DNS testiem ir pavisam vienkārša mutes gļotādas uztriepe, jeb ar vates kociņu nepieciešams dažas sekundes paberzēt  vaiga iekšpusi, tādēļ nav īpašu nosacījumu, ko būtu jāievēro pirms testa veikšanas. Ieteicams nesmēķēt un neēst vismaz stundu pirms testēšanas, it īpaši zīdaiņiem, kuri vēl zīž mātes pienu. Smēķēšanas un ēšanas gadījumā var rasties tehniskas problēmas “nolasīt” ģenētisko informāciju, savukārt zīdaiņu gadījumā paraugam varētu būt mātes DNS piejaukums. Taču par to nevajag satraukties, jo, ja būs divu vai vairāku personu ģenētiskā materiāla sajaukums, mēs laboratorijā to uzreiz redzēsim un lūgsim paraugu nodot vēlreiz. Tas kavēs rezultāta iegūšanas laiku, neko vairāk. Jāmin, ka paternitātes DNS testu var veikt arī no citiem cilvēka audiem vai to nospiedumiem uz priekšmetiem, galvenais nosacījums, lai paraugā būtu vienas personas audi. Atgādinājums visiem “klusajiem detektīviem” – nogrieztos matos DNS nav, testa veikšanai būs nepieciešami izrauti mati ar skaidri redzamām matu saknītēm. Labāka izvēle būs iedot pakošļāt košļājamo gumiju, ko pēc tam nemanto varat ielikt kādā tīrā maisiņā.

Cik izplatīta šī testa veikšana ir Latvijā?

Tādas kopējas statistikas valsts mērogā nav, kā arī anonīmi testu var veikt arī neklātienē, bez personu datiem un šādu informāciju pavisam noteikti neviens neuzskaita. Grūti pateikt, vai tas ir daudz vai maz, bet mums jau gadiem ir nemainīgs testēšanas pieprasījums, kas ir aptuveni daži desmiti ģimeņu mēnesī. Bet, te jāteic, ka tā ir tikai mūsu laboratorijas statistika. Šādus testus veic vēl arī citās laboratorijās, par kuru veikto testu skaitu man nav informācijas.

Aptuvenās izmaksas

Izmaksas būs atkarīgas no diviem nosacījumiem: cik personas iesaistītas testēšanā (cik bērnus jātestē un, vai piesaistīta arī bērna māte) un, cik nopietnu dokumentu rezultātā vēlaties iegūt. Cenas ir, sākot no viena, diviem simtiem par pilnībā anonīmu neklātienes testēšanu divām personām, līdz pat tūkstotim vai vairāk, ja testē daudz  bērnus (mūsu pieredzē ir bijis tests ar astoņiem bērniem) klātienē ar visiem personu apliecinošiem dokumentiem. Atšķirība ir tāda, ka anonīmā testa rezultātu, jūs varat paturēt tikai savai zināšanai, tajā nefigurē nekādi personu identificējoši dati, savukārt “oficiālā”, klātienē veiktā testa rezultāts saturēs personu identificējošus datus un būs lietojams tiesvedībās vai citu juridisku jautājumu risināšanai.

Maternitātes tests - kā veic šo testu, kur iegūto informāciju var izmantot?

Maternitātes DNS tests ir tieši tāds pats kā paternitātes DNS tests. Vienīgā atšķirība ir tā, ka mēs nevis noskaidrojam, kas ir bērna bioloģiskais tēvs, bet gan, kas ir bērna bioloģiskā māte.

Šādus testus veic ārkārtīgi reti, jo lielākoties par bērna bioloģisko māti jautājumu nav. Taču ir situācijas, kad jāveic arī maternitātes noteikšana. Šo testu veic gadījumos, gan, kad pašai mātei ir aizdomas, ka viņas bērns bijis samainīts dzemdību namā, gan, kad bērnam ir aizdomas, ka viņš/viņa nav īstais bērns mātei, bet māte to nestāsta. Šādu testu mēdz veikt jaunās māmiņas, kuras pirmajā emociju gūzmā pēc dzemdībām mazuli ir atstājušas glābējsilītē, taču vēlāk pārdomājušas un vēlas bērniņu atgūt. Tad mātei jāpierāda bioloģiskā radniecība ar bērnu.

Kas jāievēro pirms testa veikšanas?

Maternitātes DNS testam ir tādi paši nosacījumi kā paternitātes DNS testam.

Cik izplatīta šī testa veikšana ir Latvijā?

Maternitātes testu veic ļoti reti. Mūsu laboratorijā šādu gadījumu skaits ir pat mazāks, nekā viena reize gadā. Bet arī šajā gadījumā nav vienotas valsts statistikas, kas ļautu atbildēt precīzāk.

Aptuvenās izmaksas

Maternitātes testa izmaksas ir tikai nedaudz zemākas kā paternitātes testam, jo nav obligāts nosacījums testēt bērna tēvu, tātad testēšanā tiks iesaistīts par vienu personu mazāk. Pārējais būs atkarīgs no tā, cik nopietnu dokumentu vēlaties iegūt testēšanas rezultātā, līdzīgi kā ar paternitātes testiem.

Citas radniecības noteikšana- ko var noteikt ar šo testu?

Citas bioloģiskās radniecības DNS tests no laboratoriskā viedokļa ir tieši tāds pat kā paternitātes un maternitātes noteikšanai. Atšķirības sākas DNS “nolasītās” informācijas interpretēšanā. Ja paternitātes un maternitātes gadījumā meklē tiešas STR profilu sakritības (ir/nav sakritība), tad citu radniecību gadījumā daudz lielāka nozīme ir statistikai un rezultāts būs daudz neprecīzāks. Jo tālāku radniecību testē, jo neprecīzāks rezultāts.

Citu bioloģisko radniecību noteikšanas gadījumā rezultāts nebūs vairs vienkārši ir/nav radniecība, bet gan procentuāla varbūtība no 0% līdz 99,999999%. Piemēram, mazbērns, no saviem vecvecākiem manto vairs tikai ¼ daļu no katra vecvecāka ģenētiskā materiāla, līdz ar to STR profilos pieļaujams lielāks skaits nesakritību un radniecības varbūtība tiek aprēķināta, ņemot vērā konkrētās radniecības koeficientu un to, cik bieži konkrētā DNS rajona atkārtojuma skaits sastopams kopējā cilvēku populācijā. Šo testu gadījumā ļoti būtiska nozīme ir tam, cik kvalitatīvi statistikas dati tiek ņemti kā pamats varbūtības aprēķināšanai, kā arī testēto DNS rajonu skaitam (jo vairāk DNS rajonus testēti, jo ticamāks būs rezultāts). Piemēram, latvietim veicot testu un, kā pamatu ņemot internetā pieejamos datus par Eiropas kaukāziešu populāciju (dati, ko izmanto vairums laboratoriju), rezultāts var mainīties pat par 30 procentpunktiem un vairāk, salīdzinājumā, ja testēšanai par pamatu ņem mūsu pašu Latvijas populācijas datus. Līdz ar to, veicot šo testu, būtu samērā svarīgi, ka testēšanai izmanto testā iesaistītajām personām atbilstošas populācijas statistikas informāciju. Testēšanas rezultāta ticamību uzlabos arī pēc iespējas vairāku konkrētās ģimenes personu iesaiste testēšanā (kam radniecība netiek apšaubīta un ir zināma). Katra atsevišķā divu cilvēku savstarpējā radniecība būs kā papildinājums nosakāmās radniecības apstiprināšanai vai noliegšanai. Gadījums no dzīves: vecmāmiņa veic radniecības testu sev un mazdēlam. Testa rezultāts ap 30%, kas atbilstoši mūsu skalai nozīmē, ka radniecības visticamāk nav. Vēlāk, iesaistot savu dēlu un nosakot paternitāti, rezultāts ir radniecību apstiprinošs (tātad, vecmāmiņa ir māte savam dēlam, kurš savukārt ir tēvs savam dēlam, jeb vecmāmiņas mazdēlam). Šis piemērs tikai apliecina, ka, ja vien tas ir fiziski iespējams, pēc iespējas jātestē paternitātes vai maternitātes, un tikai gadījumos, kad šie paraugi kādu iemeslu dēļ nav pieejami, var noteikt citu radniecību modeļus.

Viss iepriekš minētais arī ir iemesls tam, ka testēšanai piedāvā tikai salīdzinoši tuvu radniecības modeļu bioloģisko noteikšanu.

Kas ir jāievēro pirms testa veikšanas?

Tādi paši nosacījumi kā paternitātes DNS testam.

Cik izplatīta šī testa veikšana ir Latvijā?

Arī šajā gadījumā nav kopīgas statistikas. Varu minēt tikai to, ka testēšanas neprecizitātes dēļ, tas nav ļoti izplatīts, mūsu laboratorija lielākoties iesaka, pēc iespējas veikt paternitātes vai maternitātes testus.

Aptuvenās izmaksas

Tā pat kā paternitātes un maternitātes testiem, cenu noteiks testā iesaistīto personu skaits un iegūstamā rezultāta juridiskais spēks. Vidēji šie testi ir dārgāki, jo  nepieciešams iesaistīt pēc iespējas vairāk personu, kā arī rezultāta ticamības uzlabošanai būtu vēlams veikt vairāku DNS rajonu testēšanu.

Vai ir kādi gadījumi, kritēriji, kad nav iespējams veikt šos testus?

Anonīmus testus teorētiski neierobežo nekas, ja vien ir vismaz divi salīdzināmi paraugi un katrā no tiem ir viena cilvēka ģenētiskais materiāls. Saucamos oficiālos testus, jeb tos, kuru rezultātu pārskatā ir personu identificējoša informācija, gan nedaudz ierobežo likumi. Piemēram, ir nepieciešama visu testā iesaistīto personu piekrišana, bez tās testēšanu neveiks. Nepilngadīgu personu testēšanā obligāta ir arī oficiālā vecāka vai aizbildņa piekrišana, bet mirušu cilvēku testēšanu varēs veikt tikai Valsts ekspertīžu iestādēs. Protams, testēšanu nevarēs veikt, ja nosakāmā radniecība būs pārāk tāla, kā arī, ja paraugs nesatur cilvēka ģenētisko materiālu, vai tieši otrādi – satur vairāku personu ģenētisko materiālu.