Ilze Pētermane: Akūts bronhīts

Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc pacienti dodas pie ārsta, it sevišķi gada aukstajos un drēgnajos gadalaikos, ir klepus. Šādos gadījumos ģimenes ārsta vai ārsta speciālista uzdevums ir saprast, kāds tieši ir klepus iemesls, kāda terapija un izmeklējumi būtu nepieciešami, lai noteiktu pareizu diagnozi, un bieži vien tas izrādās akūts bronhīts.

Akūts bronhīts ir bronhu gļotādas iekaisums, kas parasti rodas pēc akūtas vīrusinfekcijas. Galvenais bronhīta simptoms ir klepus, tieši šīs sūdzības dēļ pacienti meklē ārsta palīdzību. Akūts bronhīts ilgst 10–14 dienas, norit bez komplikācijām, terapija ir simptomātiska.

Iekaisuma gadījumā bronhu gļotādā rodas pietūkums, kas sašaurina bronhus, var rasties bronhu spazma, kas, savukārt, izraisa klepu. Akūta bronhīta gadījumā iespējama arī pastiprināta gļotu izdalīšanās. Biežāk ar bronhītu slimo aukstos un mitros apstākļos. Akūts bronhīts ir viens no visbiežākajiem iemesliem, kad nepamatoti līdz ar pirmo simptomu attīstīšanos tiek nozīmētas antibiotikas. Bet svarīgi atcerēties, ka ar antibiotiku palīdzību var ārstēt baktēriju radītus iekaisumus, bet bronhīta ierosinātājs parasti nav baktērijas, bet gan vīrusi. Šāda nepamatota antibiotiku lietošana veicina rezistences jeb zāļu nejutības attīstīšanos. Latvijā slimība parasti uzliesmo rudens periodā, kad siltais vasaras gaiss nomainās ar vēsāku un mitrāku, kā arī siltās un mitrās ziemās, kādas pēdējos gados ir pie mums Latvijā. Ziemas laikā akūta bronhīta iemesls var būt gripas vīruss. Otrs saslimšanas maksimums vērojams pavasara sākumā.

Ierosinātāji un riska faktori  

Akūts bronhīts 85–90% gadījumu rodas pēc akūtas vīrusinfekcijas, piemēram, pēc rinovīrusa, respiratori sincitiālā vīrusa, gripas vīrusa, adenovīrusa infekcijas. Pie riska faktoriem un saslimšanas ar akūtu bronhītu veicinātājiem vēl minami: smēķēšana – gan aktīvā, gan pasīvā, gaisa piesārņojums, kā arī darbs kaitīgos apstākļos.

Simptomi

Akūta bronhīta pirmās pazīmes sauss un rejošs klepus, dedzināšanas vai smaguma sajūta krūtīs, aiz krūšu kaula, pats pacients var sadzirdēt svilpjošu elpu, kas rodas no gaisa plūsmas caur sašaurinātajiem bronhiem. Cilvēkam var būt vispārējs nespēks, ķermeņa temperatūra var būt gan nepaaugstināta, gan arī sasniegt 38–39 °C. Dažu dienu laikā klepus parasti no sausa kļūst par mitru ar krēpām, krēpas var būt gan gaišas, staipīgas, gan arī strutainas, dzeltenīgi zaļganā krāsā. Parasti šie simptomi pakāpeniski izzūd 7–10 dienu laikā, iespējams, ka klepus atsevišķos gadījumos var saglabāties vēl 1–2 nedēļas. Ja klepus nepāriet trīs nedēļu laikā, joprojām saglabājas nespēks, ir vēl kādas sūdzības, nepieciešama ārsta speciālista konsultācija. Ārsts pacientu izmeklēs, noteiks diagnozi un nozīmēs atbilstošu ārstēšanu, ja tāda būs nepieciešama.

DiagnostikaIlze

Nav speciālu testu vai diagnostikas metožu, kas paredzētas tieši akūta bronhīta diagnostikai. Pacientam jāizstāsta slimības norise, saslimšanas sākums, tās ilgums, galvenās sūdzības, lietotie medikamenti šajā saslimšanas epizodē, ja tādi ir. Veicot plaušu auskultāciju, var būt dzirdami sausi, rūcoši trokšņi, kas pārvadās pa visiem plaušu laukiem, var izklausīt arī sausus, spastiskus trokšņus – atšķirībā no pneimonijas, kur trokšņi (krepitācija) var būt lokalizēti tikai iekaisuma vietā –, kas var pieaugt, veicot strauju, forsētu izelpu. Pacienta arteriālajam spiedienam un pulsam jābūt normas robežās (paātrināta sirdsdarbība un paaugstināts vai pazemināts arteriālais asinsspiediens var liecināt par komplikāciju pievienošanos), veicot mērījumus ar pulsa oksimetru, arī skābekļa līmenim asinīs ir obligāti jābūt normas robežās (95–100%). Ja nepieciešams un klīniskā aina par to varētu liecināt, lai izslēgtu pneimonijas pievienošanos, var nozīmēt plaušu rentgenu, asins analīzes, CRO (C reaktīvais olbaltums jeb iekaisuma marķieris). Ja pacientam klepus ar krēpām, iespējams veikt krēpu analīzi.

Izmeklējums, kas gan nav rutīnas izmeklējums akūta bronhīta gadījumā, bet palīdz novērtēt plaušu ārējās elpošanas funkciju, ir spirometrija. Veicot spirometriju, ir iespējams uzzināt plaušu bioloģisko vecumu, elpošanas sistēmas stāvokli – iespējams noteikt plaušu vitālo kapacitāti jeb gaisa daudzumu, ko pacients spēj izelpot pēc maksimāli dziļas ieelpas, šī kapacitāte ir atkarīga gan no pacienta vecuma, dzimuma, auguma un svara, kā arī citiem blakus apstākļiem, kas šo lielumu var ietekmēt. Šāds izmeklējums noteikti ir nepieciešams pacientiem ar ieilgušu klepu, lai izslēgtu vai apstiprinātu bronhiālās astmas diagnozi, un, ja pacientam jau ir bronhiālā astma, noteikt tās smagumu, terapijas efektivitāti. Spirometrija jāveic pacientiem ar sūdzībām par elpas trūkumu un smēķētājiem, īpaši pacientiem, kuri smēķē ilgstoši, arī tad, ja sūdzību nav.

Ārstēšana

Kā jau minēts, pārsvarā akūta bronhīta izraisītāji ir vīrusi, tāpēc akūta bronhīta ārstēšanā neizmanto antibiotikas. Terapija balstīta uz simptomātiskiem līdzekļiem. Nepieciešams uzņemt pietiekami daudz šķidruma gan zāļu tēju, gan vienkārši ūdens veidā. Vēlams ievērot saudzīgu režīmu, iespējams, pirmās slimības dienas pat noder gultas režīms. Svarīgs ir pilnvērtīgs uzturs, nodrošinot organismu ar visām tam nepieciešamajām uzturvielām. Ja temperatūra nav augstāka par 38 grādiem, to var nepazemināt ar medikamentu palīdzību. Smēķējošiem pacientiem jāatceras, ka smēķēšana slimības laikā jau tā bojāto bronhu gļotādas stāvokli tikai pasliktinās, tāpēc ieteicams smēķēšanu atmest. Smēķēšanas atmešana ir ne tikai labs iemesls, lai ātrāk un vieglāk atveseļotos no akūta bronhīta, bet arī solis nākotnē, lai neattīstītos hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS, vai gadījumos, kad šī slimība jau diagnosticēta, lai apstādinātu tās progresēšanu.

No medikamentiem, kamēr klepus ir sauss un mokošs, var lietot pretklepus līdzekļus. Šo līdzekļu darbība ir centrāla, tie iedarbojas uz klepus centriem, kas atrodas smadzenēs, nomācot klepus refleksu. Šos līdzekļus nedrīkst lietot, ja klepus ir ar krēpām! Šo medikamentu lietošana obligāti jāsaskaņo ar savu ārstējošo ārstu. Otra medikamentu grupa, kas lietojama mitra klepus ar krēpām gadījumā, ir atkrēpošanas jeb mukolītiski līdzekļi – šie medikamenti šķidrina krēpas, izvada tās no elpceļiem, tāpēc kļūst vieglāk atklepot, vieglāk elpot. Svarīgi atcerēties, ka kopā ar šiem medikamentiem vēlams lietot daudz šķidruma, lai uzlabotu krēpu šķidrināšanu.

Izveseļošanās prognoze pacientiem ir laba, parasti komplikācijas, ja pacientam nav nopietnu blakusslimību, nerodas.

Profilakse

Neviens nav pasargāts no saslimšanas, tomēr ir iespējams darīt pēc iespējas vairāk, lai šo saslimšanas iespēju mazinātu. Galvenais ir nekaitēt! Svarīga ir faktoru un veicamo darbu kopsumma, kas palīdzēs uzlabot pašsajūtu, kā arī izvairīties no saslimšanas.

Nepieciešams pilnvērtīgs uzturs visa gada garumā, uzturā jāiekļauj augļi un dārzeņi, kas ir labs C vitamīna un citu organismam nepieciešamo vitamīnu avots. Svarīgs ir diennaktī uzņemtā šķidruma daudzums tīra ūdens vai minerālūdens veidā. Ūdens ļoti labvēlīgi iedarbojas uz visām organisma orgānu sistēmām.

Savā ikdienā obligāti iekļaujamas ir fiziskās aktivitātes. Ja cilvēks iepriekš nav sportojis, organismu pieradināt pie fiziskas slodzes jāsāk pakāpeniski.

Jāatceras par regulāru roku mazgāšanu, higiēnas ievērošanu, ne tikai gripas sezonā, kad par to tiek vairāk atgādināts, bet arī visa gada garumā. Gripas epidēmijas laikā jācenšas izvairīties no masu pasākumu apmeklēšanas, ja tas iespējams, samazinot risku inficēties un saslimt. Nedrīkst aizmirst par regulāru telpu vēdināšanu.

Mēdz teikt, ka paēdis un izgulējies cilvēks ir laimīgs cilvēks, tāpēc nedrīkst aizmirst par miega nozīmi cilvēka ikdienā un veselībā. Svarīgi censties ievērot miega režīmu, censties vienā un tajā pašā laikā iet gulēt un celties, atvēlēt miegam 6–8 stundas diennaktī.

Pozitīva ietekme uz elpceļu veselību un organismu kopumā ir smēķēšanas atmešanai, smēķēšana rada pastāvīgu iekaisumu elpceļos, radot labvēlīgāku un uzņēmīgāku vidi baktērijām un vīrusiem. Klepus smēķētājiem ir ilgstošāks, grūtāk padodas terapijai. Un smēķēšanas atmešana ir galvenais veids, kā izvairīties no saslimšanas ar HOPS.

Ja ir darbs kaitīgos apstākļos, pēc iespējas censties izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus, piemēram, sejas maskas, respiratorus.

Gados vecākiem cilvēkiem (pēc 65 gadu vecuma) un cilvēkiem ar nopietnām blakusslimībām, imūnsistēmas nomākumu, katru gadu nepieciešama vakcinācija pret gripu, apsverama pneimokoku vakcīna.

Un nobeigumā – smaids un pozitīvs skatījums uz dzīvi ir efektīvs līdzeklis gan profilaksei, gan ārstēšanai!

Foto: pexels.com

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2017. gada februāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!