Ilze Kikuste: Probiotikas un prebiotikas, cik tās ir svarīgas pieaugušajiem un bērniem?

Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas un Pasaules veselības organizācijas (PVO) probiotiku definīciju tās ir dzīvi mikroorganismi, kas, ja tiek uzņemti pietiekamā daudzumā, pozitīvi ietekmē organismu. Bieži vien probiotikas tiek dēvētas par labajām baktērijām, tādējādi uzsverot to pozitīvo ietekmi uz organismu. Termins “probiotikas” tika ieviests 1965. gadā pretēji nosaukumam “antibiotikas”, un nosaukums ir atvasināts no grieķu valodas vārda pro biotica, kas nozīmē “dzīvības labā”. Mūsdienās probiotikas tiek ļoti plaši pielietotas, un to lietošanas biežums pieaug dažādu slimību gadījumā. Visbiežāk sastopamās probiotikas ir Lactobacillus (piemēram, Lactobacillus rhamnosus GG), Bifidobacterium, Saccharomyces cerevisiae (S. boulardii), dažas E. coli un Bacillus sugas. Probiotiku efektivitāte tiek pierādīta dažādos klīniskajos pētījumos līdzīgi kā pārējiem medikamentiem.

Vēsturiski jau Iļja Mečņikovs pirms vairāk nekā 100 gadiem, novērojot Krievijas stepju un Bulgārijas lauku iedzīvotājus, secināja, ka pienskābo baktēriju fermentēts piens veicina ilgmūžību un labu veselību.

Probiotiku darbības mehānisms ir ļoti sarežģīts. Tās veido apkārtējo vidi vietējās mikrofloras atjaunošanai, konkurē ar patogēno (slikto) mikrofloru par uzturvielām, par piestiprināšanās vietām uz gļotādas, kā arī izdala baktericidīnu, kas aizsargā organismu no svešiem infekcioziem aģentiem. Veselīga mikroflora pasargā organismu no alerģijas, jo nomāc reaktivitāti uz pārtikas antigēniem.

Gremošanas sistēma ir cilvēka organismā lielākais imūnās sistēmas orgāns, jo 60% organisma imūnās sistēmas šūnu atrodas zarnu gļotādā. Imūnās sistēmas darbībā liela nozīme ir arī zarnu mikroflorai, kas nodrošina signālfunkcijas starp zarnu lūmena baktērijām, epitēliju un imūnsistēmu, kā arī aktivizē dažādas imūnsistēmas šūnas. Tāpat probiotikas producē vitamīnus (nodrošina K vitamīna sintēzi) un organismam derīgas barības vielas.

Prebiotikas savukārt ir nesagremojamas, bet zarnās fermentējamas pārtikas piedevas, kas veicina vienas vai atsevišķu baktēriju veidu vairošanos resnajā zarnā (selektīvi stimulē zarnu baktēriju aktivitāti un augšanu).

Prebiotikas ir ogļhidrātiem līdzīgi savienojumi (prebiotiskie oligosaharīdi: fruktooligosaharīdi, galaktosaharīdi, gentisaharīdi, inulīns, izomaltosaharīdi, laktuloze, laktosukroze, sojas oligosaharīdi, ksilosaharīdi), kurus izmanto pārtikas rūpniecībā. Visbiežāk Bifidobacteria un Lactobacilli ģintis ir prebiotiku mērķis, un ievērojamākas izmaiņas būs tieši Bifidobacteria, jo tās resnās zarnas sastāvā ir vairāk pārstāvētas nekā Lactobacilli un dod priekšroku oligosaharīdiem.

Prebiotiskas ir graudos (kviešos), dažādos augļos un dārzeņos: sīpolos, ķiplokos, puravos, artišokos, cigoriņos, bānānos u. c.

Prebiotikas tātad nodrošina labvēlīgu vidi probiotikām, tās galvenokārt palielina bifidobaktēriju daudzumu, kas nodrošina zarnu gļotādas aizsardzību pret potenciāli patogēnām (slimību ierosinošām) baktērijām, producē vitamīnus un gremošanas enzīmus, uzlabo kalcija biopieejamību un uzņemšanu, veicina sāta sajūtu un svara zudumu, kā arī novērš aptaukošanos un normalizē vēdera izeju.

Probiotiku izmantošanas iespējas

Visbiežāk probiotikas tiek lietotas:

• akūtas vieglas formas caurejas gadījumā;
• akūtas caurejas profilaksei;
• ar antibiotiku lietošanu saistītas caurejas profilaksei;
• alerģijas ārstēšanā;
• kairinātu zarnu sindroma gadījumā;
• funkcionālu aizcietējumu novēršanai;
• augšējo elpceļu infekciju profilaksei pirmsskolas vecuma bērniem.

Akūtas caurejas gadījumā probiotikas palīdz ātrāk atveseļoties. Pētījumos pierādīts, ka probiotiku lietošana bērniem samazina akūtas caurejas ilgumu par vienu dienu. Kā jau iepriekš tika aprakstīts, probiotikas palīdz organismam cīnīties ar caureju ierosinātājiem (vīrusiem un baktērijām), kā arī palielina gļotādas aizsargfunkcijas.

Probiotiku lietošana ir efektīvāka vīrusu ierosinātas caurejas gadījumā nekā baktēriju ierosinātas caurejas gadījumā, kas bieži vien norit smagāk un var būt nepieciešama specifiska ārstēšana un stacionāra palīdzība.

Ļoti bieži antibiotiku lietošanas laikā vai pēc tam zarnu mikrofloras disbalansa dēļ var sākties tā saucamā ar antibiotiku lietošanu saistītā caureja. Šādā gadījumā caurejas profilaksei iesaka lietot probiotikas, kas stabilizē un atjauno normālas zarnu mikrofloras darbību. Tā kā probiotikas ir dzīvi mikroorganismi, vienlaicīga antibiotiku lietošana tos var iznīcināt, tāpēc probiotikas rekomendē lietot, ievērojot 2–3 stundu starplaiku starp probiotiku un antibiotiku lietošanu.

Analoģiski S. boulardii var mijiedarboties ar sistēmiskiem vai perorāliem pretsēnīšu medikamentiem (jāievēro 2–3 stundu starplaiks), jo S. boulardii ir sēnīšu preparāts, nevis baktērijas. Arī gadījumos, kad veic kuņģī mītošās baktērijas Helicobacter pylori izskaušanas terapiju, kombinējot antibiotikas, tad gan terapijas efektivitātes uzlabošanai, gan blakusefektu novēršanai papildus iesaka lietot arī probiotikas.

Ceļošana arī palielina risku saslimt ar infekcijas slimībām, tostarp tādām, kuras var izraisīt caureju, tādēļ ceļošanas laikā radušās caurejas gadījumā un arī profilaktiski ieteicams lietot probiotikas.

Kairinātu zarnu sindroma attīstībā nozīme ir arī zarnu mikrofloras izmaiņām. Ļoti bieži novēro simptomu paasinājumus pēc akūtām caurejas epizodēm vai antibakteriālas terapijas. Probiotikas palīdz atvieglot simptomus pacientiem ar kairināto zarnu sindromu:  samazina sāpes, meteorismu un atvieglo citus zarnu simptomus.

Piesardzības pasākumi probiotiku lietošanā

To lietošana ir samērā droša, tām ir laba panesamība un maz blakņu. Biežāk novērotās blaknes probiotiku terapijas laikā ir pastiprināta gāzu veidošanās. Retāk var tikt novērotas alerģiskas reakcijas, piemēram, nātrene vai izsitumi uz ādas. Tāpēc probiotikas neiesaka, ja pacientam ir alerģija pret kādu no preparāta sastāvdaļām. Probiotiku lietošanā piesardzība būtu jāievēro pacientiem ar imūndeficītu, pacientiem ar ilgstošu centrālo vēnu katetru vai ar mākslīgajiem sirds vārstuļiem. Viņiem probiotiku lietošana noteikti ir jāsaskaņo ar savu ārstu.

Tāpat probiotiku lietošanā piesardzība jāievēro pacientiem, kas saņem imūnās sistēmas nomācošo (imūnsupresantu) terapiju (piemēram, lieto ciklosporīnu, takrolimu, azatioprīnu), jo šādiem pacientiem ar pastāv probiotiku patogēnas kolonizācijas vai infekcijas risks. Probiotikas kuņģa un zarnu traktā darbojas lokāli, pēc to ieņemšanas tās netiek uzņemtas organismā, bet darbojas gremošanas traktā. Probiotiskie preparāti tiek ražoti izturīgi pret kuņģa skābi un žulti, lai nodrošinātu to izdzīvošanas augstu procentuālo pakāpi, izejot cauri kuņģim un divpadsmitpirkstu zarnai.

Foto: Pexels.com

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada jūlija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!