Ilze Hāznere: Masāža- terapeitisko pieskārienu brīnišķīgais spēks

Masāžai ir senas tradīcijas gandrīz visā pasaulē. Masāžu var uzskatīt par dažādu slimību vissenāko dziedināšanas veidu pasaulē. Sāpīgās vietas noglāstīšana, paberzēšana sākotnēji tika lietota tīri intuitīvi. Masāžas iemaņas tika nodotas no rokas rokā, to veica, lai atvieglotu sāpes un rastu mierinājumu. Arī šodien masāžai ir stabila vieta profilaksē, ārstēšanā un rehabilitācijā.

Iespējams, ka 2700 gadus pirms mūsu ēras Ķīnā masāžu uzskatīja par vienu no četriem klasiskās medicīnas terapijas veidiem. Senās Grieķijas ārsts Hipokrats aprakstīja masāžu kā berzēšanās mākslu, mūsu gadsimta 2. gadsimtā Romas ārsts Galēns izveidoja sporta masāžas pamatus, ārstējot savainotos gladiatorus un olimpiskos atlētus.

16. gadsimtā masāžas slavu uzspodrināja franču ķirurgs Ambruāzs Parē (Ambroise Pare, 1517–1590), kurš ar dažādām masāžas tehnikām sekmēja brūču dzīšanu. Par šiem panākumiem viņu iecēla par četru ķēniņu galma ārstu.

Klasiskajā medicīnas izpratnē masāžas pamatu, tā saukto zviedru masāžu, radīja zviedrs Pērs Henriks Lings, kas bija arī Stokholmas Ģimnastikas centrālā institūta dibinātājs (1813). Attīstoties zinātnei un izpratnei par cilvēka funkcionēšanu, radās arvien drošāks pamatojums masāžas iedarbībai un terapeitiskajiem efektiem un arī jauni speciāli masāžas veidi.

Šodien masāžai ir stabila vieta profilaksē, ārstēšanā un rehabilitācijā. Ir pierādīta masāžas pozitīvā iedarbība sāpju mazināšanā, īpaši muguras un locītavu sāpju mazināšanā, pacientiem pēc sirds operācijām masāža ne tikai uzlabo asinscirkulāciju, bet arī mazina pēcoperācijas stresu un trauksmi. Daudzi cilvēki masāžu izmanto veselības nostiprināšanā, ķermeņa formas uzturēšanā. Mūslaiku cilvēki aizmirst kustēties, pie datora sēdošajiem mainās muskuļu tonuss, pasliktinās stāja, sāp pleci, galva, tirpst rokas. Bez atgādinājuma, ka nepieciešams ik pusstundu izkustēties, pavingrot, pēc darba iesaistīties atbilstošās fiziskās aktivitātēs, ļoti labi ir saņemt arī masāžas procedūru kursu. Masāža palīdz arī pēc fiziskas un emocionālas pārslodzes.

Masieris var strādāt individuāli, bet klīnikās masieris ir rehabilitācijas komandas loceklis, kas savas kompetences ietvaros palīdz arī smagi slimajiem apzināties savu ķermeni, atjaunot sajūtas, arī gluži vienkārši atklepoties un uzlabot elpošanas funkcijas.

Masāžas definīcijas ir dažādas, jau pats nosaukums masāža ir cēlies no grieķu vārda 'massein' – mīcīt vai arābu 'massah', kas nozīmē berzēt vai glāstīt. Biežāk masāžu definē kā uz noteiktu atradi balstītu terapiju, kur tiek veikta dozēta mehāniska iedarbība uz pacienta ķermeni – ādu, zemādu un muskulatūru, izmantojot dažādus masāžas veidus un paņēmienus. Masāžai var izmantot dažādas ierīces, ūdeni, bet pamatu pamatos masāža ir izglītota masiera trenēto roku darbs.

Ir daudzi masāžas veidi, tradicionāli un netradicionāli. Par tradicionālajiem masāžas veidiem pieņemts uzskatīt tos, ko skaidro ar klasiskās jeb skolas medicīnas izpratni. Biežāk izmantojamie tradicionālās masāžas veidi ir klasiskā, segmentārā, limfodrenējošā, pēdu, saistaudu masāža, arī bērnu masāža. Pie netradicionālajiem masāžas veidiem pieskaita tos, kas balstās citos cilvēka funkcionēšanas izpratnes modeļos un filozofijā. Dažādie masāžas veidi neizslēdz cits citu, bet gan papildina un sniedz pozitīvu efektu. Masāžu izmanto sportā, masāžu izmanto estētiskajā medicīnā, izdalot SPA masierus, kuri apguvuši labus masāžas pamatus, bet nav ārstniecības personas.

Masāžas galvenie mērķi ir sāpju mazināšana vai novēršana, muskuļu tonusa mazināšana vai paaugstināšana, asinsapgādes un limfas cirkulācijas veicināšana, nervu sistēmas, īpaši simpātiskās nervu sistēmas nomierināšana, dažādu audu slāņu un struktūru mobilizācija jeb izkustināšana.

Masāžas pirmā un būtiskākā ir mehāniskā iedarbība, ko realizē masiera rokas. Ar savām rokām masieris kairina ādas nervu receptorus, ierosina nomierinošo un pretsāpju darbību caur nervu sistēmu. Tieša mehāniskā darbība izkustina audus, pārbīda dažādas ādas kārtas vienu pret otru. Ir aprakstīts un izjusts, ka, ilgāk nekustoties vai nepareizi kustoties, starp audu kārtām rodas ne tikai mikroskopiski salipumi, bet arī audi kļūst blīvāki, zemāda, muskuļi, cīpslas un fascijas mazāk elastīgas, grūtāk sākt fiziskās nodarbības, sasprindzinājumu pastiprina arī fiziskās aktivitātes. Masāža attīra ādu, padara to elastīgāku, atbrīvo sviedru un tauku dziedzeru izvadkanālus, uzlabo saistaudu elastīgumu, savstarpējo kustīgumu, aizkavē saaugumu veidošanos un mīkstina jau esošos, uzlabo muskuļu mehāniskās īpašības, elastīgumu, ietekmē muskuļu vielu maiņu, pazemina laktātu līmeni muskuļu šķiedrās, mazina muskuļu sasprindzinājumu, uzlabo skeleta muskuļu spēku un izturību, veicina asinsriti un limfas atteci, mazina tūsku.

Masāža veicina bioloģiski aktīvo vielu izdalīšanos, asinscirkulācijā pieaug endogēno opioīdu – endorfīna, enkefalīna –, labā noskaņojuma mediatoru – serotonīna, oksitocīna – līmenis.

Pētīts un pierādīts masāžas pozitīvais efekts imunitātes nostiprināšanā. Par būtisku uzskata arī masāžas psiholoģisko iedarbību, kas saistās ar sadarbību, cilvēcisko kontaktu veidošanos, uzticēšanos.

Kā izvēlēties masieri un, masāžas veidu

Vispirms masiera zināmu kvalifikāciju apliecina sertifikāta esamība, ko izsniedz Latvijas Ārstniecības personu organizāciju savienība pēc tam, kad masieris ir nokārtojis teorētisko un praktisko eksāmenu un ir tiesīgs praktizēt Latvijā. Pašlaik masiera profesija ir ļoti populāra, par masieri mācās medicīnas koledžās, kur apgūst otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, bet atcerēsimies arī to, ka ļoti daudz augstas raudzes masieru vēsturiski veidojušies no ārstniecības personām māsiņām, ārstu palīgiem, arī pa kādam ārstam. Pašreiz šādi masieri ir gan ar masieru sertifikātiem, gan masāžas metodes sertifikātiem, bet tieši šie masieri ir masāžas zelta fonds, ar dziļām zināšanām medicīnā un masāžā.

Kas nosaka masāžas efektivitāti? Te ir vairāki komponenti – tas ir pats masieris, klients, klienta gaidas un vēlmes, arī vide – kabineta iekārtojums. Lielā daļā masāžas pozitīvais efekts ir atkarīgs no masiera un klienta pozitīvās sadarbības.

Arī masāžas vide ir būtiska – telpa, telpas iekārtojums, mūzika, smarža, paša masiera stāja, izskats. Ir grūti veikt pētījumus un novērojumus par masāžu jau tādēļ vien, ka katra masiera rokraksts atšķiras, kā arī klientu uztvere ir dažāda..

Masieru ir daudz, kā izvēlēties labāko, tas katram jāizvērtē pašam, gan personība, gan attieksme, gan telpu iekārtojums. Nav brīnummasieru, ir labi sava amata meistari ar cieņu pret savu darbu, saviem klientiem, ar vēlēšanos apgūt ko jaunu, mācīties un lasīt. Masieriem māca masāžas un citu terapiju savstarpējo iedarbību, arī biežāk lietojamo medikamentu ietekmi uz masāžu un otrādi. Masāžai ir maz riska faktoru, ja to veic labi sagatavots un atbildīgs masieris.

Masāža neaizvieto ārstēšanu. Ja ir nopietnas vai neskaidras veselības problēmas, vispirms jākonsultējas ar savu ārstu. Masieris ir palīgs ceļā uz veselības saglabāšanu vai atgūšanu, var būt skolotājs dzīvesveida maiņai, palīgs ceļā uz aktīvu dzīvi ar iespējami labu dzīves kvalitāti.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada jūnija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!