Ilze Grope: Bērni ir kā puķes

Ar vārdu bērns mums katram asociējas kas cits. Man – bērns, bērniņš ir maigs kā pirmais pavasara pūpols vai puķu zirnīša zieds, atklātākā un labākā mūsu sabiedrības daļa. Bērns ir brīnums, kas no mazas nevarīgas būtnes, kura ierauga melnbaltu pasauli, pārvēršas par krāšņu ziedu.

Lai katrs bērns sasniegtu pilnību, kuru daba, liktenis vai Dievs viņam ir paredzējis, ir nepieciešama veselība. 1946. gadā Pasaules Veselības organizācija ir definējusi, ka veselība ir fiziska, garīga un sociāla labsajūta harmoniskā vidē. Šobrīd viena no vadošajām medicīnas mācību grāmatām Merck Manual norāda, ka veselība ir bioorganiska, emocionāla un garīga harmonija. Tas, cik mazais cilvēciņš dzīvē varēs, cik stiprs būs un kāda nākotne viņu gaida, ir atkarīgs no ģimenes, bet tikpat nozīmīgi jaunā cilvēka veidošanā ir ārsts, skolotājs un valsts, kurā bērnam lemts augt.

Parasti pirmais, kuru cilvēks savā dzīvē ierauga, ir ārsts un tikai tad mamma un tētis. Un gandrīz vienmēr šī pirmā tikšanās ir priecīga – jauna pasaule, jauni cilvēki un ļoti gaidīta atnākšana. Un tad – gan tad, ja ir ļoti laba veselība, gan ne tik laba – ir tikšanās ar dažādiem ārstiem. Gan veselībai, gan slimību ārstēšanai ir vajadzīgs ārsts, kuram pacients un viņa vecāki uzticas! Tas, ko mēs mācām jaunajiem ārstiem, parasti sākas ar vārdiem: “Bērns nav mazs pieaugušais!” Iedomājieties, kas notiktu ar jums, ja jūs gada laikā trīskāršotu svaru? Tieši tas notiek ar bērnu pirmajā dzīves gadā. Iedomājieties, kā no nerunājošas personības mazulis jau 2–3 gadu laikā spēj runāt teikumiem, paust savu viedokli un pat piedāvāt risinājumu! Tieši bērnībā cilvēks trīskāršo savu augumu, teju divdesmitkāršo svaru, attīsta reproduktīvo funkciju, un nevienam nav noslēpums, ka dzimstot daļa no bērna orgānu sistēmām nav nobriedušas. Tās turpina augt, attīstīties un nobriest bērnības periodā. Bērnības periods ir no dzimšanas līdz 18 gadiem, veidojot vienu ceturto daļu no mūsu mūža, un pilnīgi noteikti ir attīstības periods.

Tikai 19. gadsimta beigās pediatrija tika izdalīta kā atsevišķa medicīnas nozare. Tā bija kā atbilde uz arvien pieaugošo izpratni, ka bērnu veselības problēmas ir stipri atšķirīgas no pieaugušo un ka bērnu slimību izpausmes ir atšķirīgas dažādos bērnu vecumposmos. Šodien pediatrija ir viena no ārstu specialitātēm, kur ārsts ir mērķtiecīgi apguvis milzu zināšanu apjomu, kas saistāms ar bērna veselību un specifisku, tieši bērna dažādiem vecumiem raksturīgu slimību ārstēšanu. Tieši tāpēc man kā bērnu ārstei vissvarīgākais cilvēka dzīves posms ir bērnība – laiks, kad es kā ārste spēju dot maksimumu cilvēka attīstībai.

ANO Bērnu tiesību konvencijas 24. pants norāda: “Dalībvalstis atzīst ikviena bērna tiesības uz visaugstvērtīgāko pieejamo veselības standartu un tiesības izmantot ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus. Dalībvalstis cenšas nodrošināt, lai nevienam bērnam netiktu atņemtas tiesības uz šādu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.” Vai tas attiecināms arī uz Latviju, kāda veselības aprūpe ir pieejama bērniem Latvijā un cik laba ir bērnu veselība mūsu valstī? Šie ir jautājumi, uz kuriem var atbildēt dažādi, taču jāatzīmē aizvien pieaugošas pozitīvas tendences.

Par bērnu veselību Latvijā var spriest pēc bērnu iedalījuma veselības grupās. I veselības grupā tiek iedalīti veseli bērni vecumā no 3 līdz 14 gadiem, un 2016. gadā tādi bija 61,2% bērnu. II veselības grupā ir bērni ar risku attīstīties hroniskām slimībām – 35,4%, un III grupā bērni ar hroniskām slimībām – 3,4%. Jāsaprot, ka tieši II un III veselības grupas bērniem ir nepieciešama īpaša ārsta attieksme, biežākas vizītes un daudz specifiskākas ārsta zināšanas. Bērnu veselība Latvijā nav sliktāka kā citās Baltijas valstīs, tā nav pasliktinājusies pēdējos gados, taču nav arī būtiski uzlabojusies.

Latvijā bērniem ir pieejama bezmaksas veselības aprūpe, izcils vakcinācijas kalendārs, ir viena bērnu slimnīca ar ļoti labu tehnisko nodrošinājumu un izciliem ārstiem – labākajiem bērnu ārstiem mūsu valstī, ir bērnu nodaļas ar gudriem un labiem ārstiem reģionālajās slimnīcās un ģimenes ārstu dienestu primārajā veselības aprūpē. Vai ar to ir pietiekami? Uz šo jautājumu vislabāk atbildēsiet jūs, lasītāji. Cik sarūgtināti jūtas vecāki, kad īsā laika periodā nav pieejams vajadzīgais konsultants, pie kura nosūta ģimenes ārsts, nav pieejama ārsta vizīte uz mājām vai jāgaida garā rindā pie ārsta.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās palīdzības un observācijas nodaļā (NMPON) apkalpoto pacientu skaits ir liela apjoma – 2016. un 2017. gadā ap 70 000 pacientu. Statistikas datos redzama viendabīga tendence – pacientu skaits, kas no kopējā NMPON apmeklējušo pacientu skaita ārstējušies slimnīcā, ir salīdzinoši neliels – 2016. gadā 19%, 2017. gadā 14% no viesiem pacientiem, kas apmeklēja NMPON. Tas norāda, ka vismaz 80% pacientu varēja palīdzību saņemt pie sava ģimenes ārsta.

Tendences liecina, ka bieži vien, saslimstot bērnam, vecāki palīdzību meklē tieši pie pediatra. Mūsu valstī pediatrs ir tiešās pieejamības speciālists, tas nozīmē, ka, dodoties pie pediatra, nav vajadzīgs nosūtījums. Bieži vien pietiek ar bērna apskati un sarunu, lai noskaidrotu tālāko taktiku, un, ja speciālists būs ļoti nepieciešams, pediatrs palīdzēs atrast visīsāko ceļu pie vajadzīgā ārsta. Šobrīd kā amortizators ģimenes ārstu dienestā darbojas tie ģimenes ārsti, kuri kādreiz ir ieguvuši padziļinātas zināšanas pediatrijā un vēlāk pārkvalificējušies par ģimenes ārstiem. Taču šo ārstu vecums tuvojas pensijas vecumam, un pastāvošā likumdošana šādu pārkvalifikāciju vairs nepieļauj. Būtu nepareizi noliegt to milzīgo darbu, ko sabiedrības veselības uzturēšanai un ārstēšanai veic ģimenes ārsti. Taču Eiropas tendences norāda uz lēnu atgriešanos pie modeļa, kad bērnu veselības aprūpi līdz noteiktam vecumam veic tieši pediatrs. 24 no 36 Eiropas valstīm 70%–100% bērnu vecumā līdz 5 gadiem veselības aprūpi veic tieši pediatri.

Izvērtējot bērnu veselības stāvokli valstī, kā arī pastāvošās veselības aprūpes sistēmas plusus un mīnusus, Latvijas bērnu ārsti, kuri apvienojušies Latvijas Pediatru asociācijā, ir sagatavojuši priekšlikumus bērnu veselības aprūpes uzlabošanai, rosinot veidot pediatriskās aprūpes tīklu plānveida primārās veselības aprūpes nodrošināšanai. Ieviest tiešās pieejamības pediatra kā speciālista darbavietu komandas darbam ar ģimenes ārstiem – uz 5 vai vairāk ģimenes ārstiem vai uz definētu bērna vecuma pacientu skaitu vismaz viens primāras aprūpes pediatrs. Nosakot, ka primārās aprūpes pediatrs katram bērnam, kurš reģistrēts ģimenes ārsta praksē, 6 mēnešu vecumā, gada vecumā un pēc tam līdz 5 gadu vecumam reizi gadā, bet pēc šī vecuma reizi trijos gados:

• nodrošina konsultāciju bērna vispārējā veselības stāvokļa izvērtēšanai;
• nodrošina konsultācijas ģimenes ārstu praksēs reģistrētiem pacientiem pediatrijas jautājumos, tostarp akūtās situācijās;
• veic obligātu primāru pediatra konsultāciju, ja ģimenes ārsts ir lēmis par nepieciešamību konsultēt bērnu pie pediatrijas apakšnozaru speciālistiem (piemēram, bērnu gastrenterologs, bērnu pneimonologs, imunologs u.c.);
• izvērtē, vai konsultācija pie pediatrijas apakšnozares speciālista ir nepieciešama un mērķtiecīgi sagatavo bērnu šai konsultācijai;
• nodrošina bērna vecuma pacientu ar hroniskām slimībām regulāru veselības pārbaudi.

Latvijas Pediatru asociācija arī rosina akūtās ambulatorās pediatriskās aprūpes nodrošināšanai veidot punktus, lai nodrošinātu bērniem akūto ambulatoro pakalpojumu pieejamību, īpaši ārpus normālā darba laika, brīvdienās vai situācijās, kad dažādu iemeslu dēļ nav pieejams ģimenes ārsts. Punkti lokalizēti Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī II un III līmeņa slimnīcās, kur nepieciešamības gadījumos ir pieejama neatliekamās palīdzības nodaļa kā nākamais ārstniecības procesa etaps.

Latvijas bērnu ārsti saskata iespējas veikt uzlabojumus bērnu veselības aprūpē, katram Latvijas bērnam radīt ļaujot sasniegt fiziskās, garīgās un psihoemocionālās labklājības maksimumu.

Cerams, ka speciālistu priekšlikumi bērnu veselības jautājumu risināšanā Latvijā ļaus lasītājiem dziļāk izprast problēmas būtību. Deivids Robertsons ir teicis, ka “acis redz tikai to, ko prāts ir gatavs izprast”.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada maija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!