Ilze Aizsilniece: Mātes piens

Mātes piens nav vienkārši uzturs, tas ir dzīvības dzēriens, kas satur miljoniem aktīvu un dzīvu šūnu. Pēdējo gadu pētījumi ir devuši cilvēcei lielāku izpratni par mātes piena sastāvu un tā nozīmi bērna attīstībā. Katru gadu tiek atklātas jaunas mātes piena sastāvdaļas.

Tā sastāvā ir leikocīti, limfocīti un cilmes šūnas, kas palīdz mazajam cilvēkam augt un būt veselam. Mātes pienā ir vairāk nekā tūkstotis aktīvu olbaltumvielu, antivielas jeb imūnglobulīni, turklāt visas piecas to formas. Imūnglobulīni palīdz pasargāt bērniņu no akūtām saslimšanām, neitralizējot baktērijas un vīrusus, savukārt citas olbaltumvielas veicina imūnsistēmas un nervu sistēmas attīstību.

Parasti mātes pienu mēs saistām ar vienu cukuru – laktozi, taču tas satur vairāk nekā divsimt komplekso cukuru jeb oligosaharīdu. Šiem cukuriem ir svarīga nozīme zarnu mikrobioma veidošanās procesā. Šīs labās baktērijas palīdz novērst infekcijas un darbojas kā atbalsts bērna imunitātei.

Mātes piens ir arī bagāts ar dažādiem fermentiem. Pēc skaita to ir vairāk nekā četrdesmit. Tie palīdz bērna gremošanai un veicina vajadzīgo vielu, piemēram, dzelzs, uzsūkšanos, kā arī stiprina imunitāti. Būtiska piena sastāvdaļa ir augšanas un citi hormoni, kas palīdz regulēt bērna apetīti, miega paradumus un veido saikni starp māmiņu un bērnu.

Garo ķēžu taukskābes, ko satur mātes piens, spēlē būtisku lomu bērna nervu sistēmas veidošanā, stimulē smadzeņu un redzes orgāna attīstību.

Mātes piens satur arī ģenētisko informāciju – tajā ir ap 1400 mikroribonukleīnskābju, kuras regulē gēnu ekspresiju (to, kuri gēni ir aktīvi), tādējādi novēršot vai apturot slimības, stiprina bērna imunitāti un citu orgānu sistēmu attīstību.

Pirmās dienas piens

Agrīnais piens jeb jaunpiens, kas sievietei parādās pēc bērna piedzimšanas, tiek saukts arī par šķidro zeltu, jo tas ir dzeltenīgs vai pat oranžs. Pirmajās dienās piena daudzums ir 40–50 ml 24 stundās. Šis piens sastāva dēļ ir viegli sagremojams jaundzimušajam. Tajā ir daudz leikocītu jeb balto asins šūnu un antivielu (aktīvās imūnvielas), kā arī minerālvielu un A, E un K vitamīns. Arī olbaltuma daudzums šajā pienā ir lielāks.

Jaunpiens iekustina mazuļa zarnas.

Pārejas piens

Divas līdz četras dienas pēc dzemdībām palielinās saražotā piena daudzums –24 stundās veidojas 300–400 ml mātes piena, savukārt piektajā līdz septītajā dienā tas palielinās līdz 500–800 ml 24 stundās.

No piektās līdz četrpadsmitajai dienai pienu sauc par pārejas pienu. Šajā laikā jaunpienu aizstāj nobriedušais piens – tas kļūst gaišāks, nav tik krēmīgs, tajā ir vairāk taukvielu, kaloriju un laktozes. Tas ir pilns ar antivielām un citām bioloģiski aktīvām vielām, kas palīdz saglabāt bērniņa veselību un veicina tā augšanu.

Pēc četrām nedēļām mātes piens ir pilnībā nobriedis, tas kļūst par bagātīgu uzturvielu, kas satur olbaltumvielas, cukurus, vitamīnus, minerālvielas, kā arī hormonus, augšanas faktorus, fermentus un imūnšūnas. Uzturvielu saturs un sastāvdaļu līmenis nobriedušā pienā kopumā saglabājas diezgan nemainīgs, bet nelielas svārstības ir katru dienu, jo mātes uzturs un ārējie faktori arī ir mainīgi.

Ja māmiņa vai bērns ir saslimis, organisms sāk veidot antivielas pret šo konkrēto slimību, tās arī nokļūs pienā. Mātes organisms pielāgo pienu bērna vajadzībām.

Arī vienas barošanas laikā piens mainās – sākumā tas ir ūdeņains, satur vairāk cukurus, bet barošanas laikā tas kļūst biezāks un satur vairāk taukvielu.

Ilgstoši barojot bērnu ar krūti, organisms turpina ražot pilnvērtīgu pienu, kas satur daudz kaloriju un aktīvu vielu. Pat septiņu mēnešu vecumā, kad jau uzsākta piebarošana, bērniņš 93% savu kaloriju turpina saņemt no mātes piena.

Svarīgs priekšnoteikums piena ražošanai – neuztraukties, tad jaunajai māmiņai piena būs pietiekami daudz – kā dabas māte ir paredzējusi.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada oktobra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!