Ilze Aizsilniece: Kas ir meditācija

Meditācija ir metode, ar kuras palīdzību varam nomierināt prātu un sasniegt apziņas stāvokli, kas ir atšķirīgs no nomoda stāvokļa, kurā ikdienā esam un darbojamies. Tas ir veids, kā izprast savas prāta dzelmes un nokļūt savas apziņas centrā, iegūstot arī lielāku iekšējā miera izjūtu. Meditācija nav daļa no reliģijas, tas ir sevis izzināšanas veids, varētu teikt – zinātne. Meditācija ir noteikts process ar konkrētiem iedarbības mehānismiem, kā arī ar šo metodi var sasniegt rezultātus un pārmaiņas ķermenī, kuras var reģistrēt un pierādīt.

Meditācijā prāts ir skaidrs, atbrīvots un iekšēji fokusēts. Kad mēs meditējam, esam nomodā un esam vērīgi, bet mūsu prāts nav vērsts uz ārējo pasauli un notikumiem ap mums. Meditācijai ir nepieciešams iekšējā miera stāvoklis, kurā prāts pieklust. Kad tas notiek, prāts nenovirza mūs, un meditācija kļūst dziļāka.

Meditācijas vēsture un tās veidi

Vēdiskās meditācijas

Meditācijai ir sena vēsture. Tās pirmsākumi ir atrodami vēdiskajās mācībās. Pirmie attēli par cilvēkiem meditatīvā stāvoklī ir vairāk nekā 5000 gadus seni. Vēdiskajos rakstos meditācija ir pieminēta pirms 3500 gadiem (1500 gadu pirms mūsu ēras). Vēdiskajai meditācijai ir vairākas tehnikas – mantru meditācija, kur būtiska ir zilbe vai vārds, kuru izrunā un atkārto daudzkārtīgi, jogas meditācija, kas ietver daudzas meditatīvās tehnikas, un transcendentālā meditācija, kura ir specifiska mantras meditācijas forma, kuru 1955. gadā ieviesa Mahāriši Mahešs Jogi (Maharishi Mahesh Yogi).

Transcendentālā meditācija kļuva ļoti populāra pagājušā gadsimta 60. un 70. gados gan Indijā, gan Rietumu pasaulē. 70. gados to praktizēja vairāk nekā pieci miljoni cilvēku. Mahāriši Maheša Jogi sekotāju vidū bija The Beatles un citas slavenības. Šī meditācija 80. gados kļuva populāra arī Latvijas radošo cilvēku vidū. Jāpiebilst, ka Rietumu pasaule 20. gadsimtā atgriezās pie Indijas meditācijas tehnikām. Pirmie, kas aizrāvās ar Indijas meditācijas skolu, bija Senās Grieķijas filozofi.

Pateicoties transcendentālajai meditācijai, pagājušā gadsimta 60.–70. gados tika sākts plašs zinātniskās pētniecības darbs par meditācijas ietekmi uz cilvēka ķermeni. Pētījumi un to rezultāti vainagojās ar vairāk nekā sešsimt zinātniskām publikācijām.

Vēdiskās jeb hindu meditācijas tehnikām arī pieder pašnovērtēšanas/sevis meklējumu (sanskritā – atma vichara) jeb “ES ESMU” meditācija, kuru 20. gadsimta sākumā izveidoja indiešu guru Ramana Maharši (Ramana Maharshi). Šo tehniku izmanto daudzi mūsdienu skolotāji, tādi kā Modži (Mooji), Ādjašānti (Adyashanti) un Ekharts Tolle (Eckhart Tolle).

Budistu meditācija un tās veidi

Pirmās liecības par budisma meditācijas tehnikām atrodamas rakstos, kas ir tapuši 600 gadu pirms mūsu ēras.

No budistu meditācijas veidiem ļoti plaši arī mūsdienās ir izplatīta dzen (Zen) meditācija. Šī meditācijas forma ir populāra Japānā, Korejā un arī mūsdienu Rietumu pasaulē.

Arvien pazīstamāka pasaulē un arī pie mums kļūst vipassanā. Pāli valodā (indiešu grupas valoda, kas tuva sanskritam) tas nozīmē – ieskats vai skaidrs realitātes redzējums. Arī šī tehnika pirmo reizi pieminēta 600 gadus pirms mūsu ēras.

Trešā no budisma meditāciju tehnikām ir prāta līdzsvara meditācija (mindfulness meditation). Izmantojot šo meditācijas tehniku, Jons Kabats-Cinns (Jon Kabat-Zinn) 1979. gadā izveidoja uz prāta līdzsvara balstītu stresa mazināšanas programmu (Mindfulness-Based Stress Reduction program) Masačūsetsas Universitātes Medicīnas skolā. Šo tehniku pēdējos gadu desmitus izmanto daudzas ASV slimnīcas un klīnikas.

Ceturtā no visvairāk pazīstamajām budisma meditācijas tehnikām ir Mettā (pāli valodā – 'labestīgs', 'draudzīgs') meditācija jeb mīlestības pilnas laipnības meditācija.

Ķīnas meditācijas tradīcijas

Daoisms ir ķīniešu filozofija un reliģija, kuras aizsācējs 6. gadsimtā pirms mūsu ēras bija Laodzi (arī Lao Tzu). Šī mācība uzsver nepieciešamību dzīvot saskaņā ar dabu jeb Dao (jeb Tao). Arī budisma meditācijas skola ir ietekmējusi Dao meditāciju. Šī meditācija palīdz radīt iekšējo enerģiju, to transformēt un virzīt, lai sasniegtu tādu ķermeņa, prāta un gara līdzsvaru, kas ir vislielākajā saskaņā ar dabu.

'Kvigong' (Qigong) jeb ciguns ķīniešu valodā nozīmē dzīves enerģijas kultivēšanu/radīšanu. Ciguna meditācija ir ķermeņa un prāta vingrinājumi labākai veselībai, meditācijai un cīņas mākslu treniņiem. To savulaik mācīja gan budistiem, gan daoistiem, gan konfūcisma piekritējiem. 20. gadsimtā šī meditācija ir kļuvusi par populārāko daoisma piekritēju vidū.

Kristīgā meditācija

Austrumu filozofisko mācību un reliģiju praksēs meditācijas galvenais mērķis ir pārkāpt prāta robežas un sasniegt apgaismību. Kristīgā meditācijā svarīga ir morālā attīrīšanās un pietuvošanās Dievam.

Kristiešu mūki jau 6.–8. gadsimtā izveidoja savu meditācijas veidu, kur meditatīvā stāvokļa sasniegšanai tika izmantoti reliģiskie teksti un to atkārtošana.

Viena no kristīgās meditācijas tradīcijām izveidojās Grieķijā 10.–14. gadsimtā, kuru sauc par Jēzus Lūgšanas meditāciju.

Turpmākā kristīgās meditācijas attīstībā liela loma bija benediktiešu mūkiem, Lojolas Ignācijam (Ignatius of Loyola) un Avilas Terēzei (Teresa of Avila), kā arī trapistu (cisterciešu ordeņa atzars) mūkiem.

Latvijā, pateicoties Jura Rubeņa aizsāktajai kristīgās meditācijas praksei Elijas namā, šī iespēja pavērās daudziem cilvēkiem, kuri vēlējas pilnveidot sevi un stiprināt sevi garīgi.

Dziļāku ieskatu par kristīgo meditāciju var gūt Jura Rubeņa grāmatā Ievads kristīgajā meditācijā, kura 2008.gadā nāca klajā izdevniecībā Zvaigzne ABC.

Sūfiju meditācija

Sūfisms ir mistisks islāma virziens, kura pirmsākumi ir vairāk nekā 1400 gadus seni. Sūfiju meditācijas veidu ir ļoti ietekmējušas Indijas meditācijas tradīcijas. Šīs meditācijas pamatuzdevums ir sevis attīrīšana un savienošanās ar Allāhu/Dievu. Sūfiju meditācija balstās uz elpošanas tehnikām, mantrām un skata noturēšanu vienā punktā. Ļoti interesanta daļa no šīs meditatīvās tehnikas ir ilglaicīga griešanās, stāvot uz vietas (tā sauktā dervišu deja).

Jūdaisma kabalistiskā meditācija

Jūdaisma ezotēriskās Kabalas skola izveidoja savu meditācijas veidu. Īpaša nozīme meditatīvās prakses radīšanā bija Ābramam Abulafijam (Abraham Abulafia), kurš dzīvoja 1240.–1291. gadā. Kabalistiskā meditācija balstās uz tās filozofiskajiem principiem, Dieva vārdu, simbolu, lūgšanu un Dzīvības koku.

Austrumu filozofijas un meditācijas apzināšanās mūsdienu Rietumu pasaulē un vadītās meditācijas

Pirmie Austrumu filozofisko mācību tulkojumi, tādi kā Upanišādas, Bhagavadgīta un budistu sūtras, Eiropā tika publicēti jau 18. gadsimtā. Vācu filozofs Artūrs Šopenhauers bija viens no lielākajiem šo mācību piekritējiem Eiropā.

Meditācija un joga ASV kļuva ļoti populāras pēc 1893. gadā notikušās Pasaules reliģiju parlamenta sanāksmes, kurā uzstājās hinduistu mūks Svami Vivekānanda. Viņš 19. gadsimta beigās rosināja interesi par jogu un meditāciju ne tikai ASV, bet arī Eiropā, īpaši Lielbritānijā. 20. gadsimtā meditācija un joga kļuva par tik populāru lietu visa pasaulē, ka pirmie pētījumi par to ietekmi uz cilvēka ķermeni, lai arī vienkārši pēc savas būtības, tika sākti jau 20. gadsimta 20. gados.

Vadītās meditācijas

Mūsdienās ir pieejamas programmas, kuras piedāvā meditācijas izpētes centri, kā arī pavisam vienkāršas aplikācijas telefonā un datorā. Tā ir iespēja ikvienam sākt praktizēt meditāciju, lai mazinātu mūsdienu dzīves radītās spriedzes ietekmi uz organismu.

Meditācija un zinātniskie pētījumi

Kā jau iepriekš minēju, pagājušā gadsimta 70. gados tika veikti simtiem pētījumu par meditācijas radītajām pārmaiņām cilvēka organisma darbībā, bija 600 zinātnisku publikāciju. Viens no pirmajiem un būtiskākajiem rakstiem bija Vollesa, Bensona un Vilsona publikācija 1971. gadā Amerikas fizioloģijas žurnālā Nomoda hipometaboliska integrēta reakcija, kurā tika skaidrota meditācijas ietekme uz cilvēka organismu un tā darbību. 

Volless (R. K. Wallace) turpināja darbu un arī veica citu pētījumu apskatus vairāk nekā 20 gadus. 1992. gadā neirozinātņu žurnālā Neuroscience & Biobehavioral Reviews tika publicēts raksts Meditācijas fizioloģija: pārskats. Nomoda hipometaboliska integrēta reakcija. 

2011. gadā žurnāla Neuroimage maija numurā Kalifornijas Universitātes pētnieku grupa savā rakstā par pētījumu skaidro meditācijas iedarbību uz cilvēku. Zinātnieku grupa veica magnētiskās rezonanses izmeklējumus cilvēkiem, kuri astoņas nedēļas bija piedalījušies uz prāta līdzsvaru balstītā stresa mazināšanas programmā (Mindfulness-Based Stress Reduction program). Izmeklējumos bija vērojama vienmērīgāka smadzeņu darbības aktivitāte, īpaši smadzeņu rajonos, kas atbildīgi par uzmanību, dzirdes un redzes signālu analīzi. 

2017. gada 28. septembrī Amerikas Sirds Asociācijas žurnāls Journal of the American Heart Association publicēja rakstu par to, ka meditācija var mazināt sirds un asinsvadu slimību, tostarp koronārās slimības, risku. 

Kalifornijas Universitātes Losandželosā Apzinātās izpratnes pētījumu centrs (UCLA Mindful Awareness Research Center) ir viens no universitāšu centriem ASV, kas nodarbojas ar pētījumiem par meditācijas ietekmi uz cilvēka organismu.

Kā meditācija ietekmē cilvēka fizioloģiju

Pētījumos ir atklāts, ka meditācija rada darbības līdzsvarošanos sirds un asinsvadu, elpošanas un hormonālajās sistēmās. Meditāciju jau vairāk nekā 30 gadus iesaka pacientiem ar psihosomatiskām slimībām un stresa radītām izmaiņām organismā. Daudzi cilvēki mūsdienu pasaulē meditācijas prakses ir ietvēruši savā ikdienas rutīnā, lai tiktu galā ar emocionālo un mentālo spriedzi.

Psihologi, psihiatri un fiziologi ir veikuši pētījumus, kuros ir apstiprinājusies meditācijas ietekme uz cilvēka organismu, pētot konkrēti mantru meditāciju:

• Samazināta elpošanas frekvence – cilvēks elpo lēnāk un efektīvāk.
• Samazināts skābekļa patēriņš organismā, kas liecina par skābekļa efektīvāku izmantošanu organisma procesos.
• Samazināta CO2 izvade no organisma izelpā.
• Samazināts vai neizmainīts asinsspiediens.
• Samazināts sirdsdarbības ātrums.
• Samazināts laktāta daudzums arteriālajās asinīs, kas liecina par muskuļu relaksāciju.
• Palielināta centrālo un frontālo smadzeņu lēno elektrisko viļņu aktivitāte elektroencefalogrāfijas pierakstā.
• Smadzeņu elektrisko viļņu sinhronizācija visās smadzeņu zonās, kas novērojama elektroencefalogrāfijas pierakstā.
• Samazināta virsnieru aktivitāte.

Pētījumu metaanalīze liecina, ka meditācija jeb prāta līdzsvarošana samazina depresiju, stresa ietekmi, trauksmi, kā arī sāpes. Meditācija kopumā uzlabo veselību, jo īpaši cilvēka garīgo veselību, tā samazina iekaisuma procesus organismā un uzlabo imūnās sistēmas atbildes reakciju.

Lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, ir svarīgi būt veselam. Meditācija ir viens no veidiem, kā saglabāt šo lielo bagātību – veselību. Un tas neprasa daudz – var sākt pat ar piecām minūtēm dienā.

Atsauces

1. Wallace, R.K., Benson, H., and Wilson, A.F. A wakeful hypometabolic state. Amer. J. Physiol., 1971, 221, pp. 795-799.

2. R.Jevning, R.K. Wallace, M. Beidebacht. The physiology of meditation: A review. A wakeful hypometabolic integrated response. Neuroscience & Biobehavioral Reviews 1992 Fall;16(3):415-24.

3. Kilpatrick LA, Suyenobu BY, Smith SR, Bueller JA, Goodman T, Creswell JD, Tillisch K, Mayer EA, Naliboff BD. Impact of Mindfulness-Based Stress Reduction training on intrinsic brain connectivity. Neuroimage. 2011 May 1;56(1):290-8. doi: 10.1016/j.neuroimage.2011.02.034. Epub 2011 Feb 18.

4. Glenn N. Levine, Richard A. Lange, C. Noel Bairey‐Merz et al. Meditation and Cardiovascular Risk Reduction. A Scientific Statement From the American Heart Association. Journal of the American Heart Association. 2017;6:e002218, originally published September 28, 2017.

Foto: pexels.com

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!