Ilona Piruška: Nedaudz par kreiļiem
Vēsturiski būt kreilim ir bijis ārkārtīgi grūti. Papildus pārmetumiem, ka viņi ir neveikli, kreiļiem nācies saskarties arī ar daudz draudīgākām apsūdzībām. No latīņu valodas kreisais (sinister) ir „ļauns, draudīgs” un kreisā roka vēsturiski bijusi saistīta ar burvestībām un velna pielūgšanu.
Noliekot malā vēsturiskos aizspriedumus, paliek daudz interesantu jautājumu. Kāpēc neliela iedzīvotāju daļa dod priekšroku manuālu uzdevumu veikšanai, izmantot kreiso roku? Tas ir stāsts ar daudziem mītiem un hipotēzēm, kas, padziļinoties mūsu izpratnei par ģenētiku, kļūst arvien sarežģītāks.
Divdesmitā gadsimta lielāko daļu (un dažās kultūrās joprojām ) skolās bija ierasts piespiest skolēnus kreiļus pāriet uz "pareizo" jeb labo roku. Tādējādi cilvēki, kuri dzimuši kā kreiļi, bija spiesti kļūt par labročiem. Minētās problēmas ir apgrūtinājušas novērtēt kreiļu izplatību visā pasaulē, un agrīnās aplēsēs to skaits svārstās no viena līdz gandrīz 30%, bet 1994.gadā lielākā aptauja, kas jebkad tika veikta 32 valstīs, sniedza visticamāko atbildi līdz šim: tie ir 9,5%. Ar dažām atšķirībām dažās valstīs, faktiski viens no 10 cilvēkiem visā pasaulē rakstīšanai izmanto kreiso roku. To daļēji apstiprināja pērn publicētā aptuveni 2,4 miljonu cilvēku analīze, kas ziņoja par kreiļu īpatsvaru no 9,3% līdz 18,1%, atkarībā no tā, kā mērīta kreilība.
Kreilība vai labrocība jeb vienas rokas priekšroka, ir tendence būt prasmīgākam un ērtākam, izmantojot vienu roku, nevis otru, veicot tādus uzdevumus, kā rakstīšana un bumbas mešana. Lai gan dažādās kultūras procentuālais daudzums atšķiras, Rietumu valstīs 85 līdz 90 % cilvēku ir labroči un tikai 10 līdz 15 % cilvēku ir kreiļi. Jauktas rokas (dodot priekšroku dažādām rokām, atkarībā no uzdevuma) un ambidekstrija (spēja lietot vienādi veikli abas rokas) sastopamas reti. Īstenībā, gandrīz viena trešdaļa kreiļu met precīzāk ar labo roku (un niecīga daļa labroču labāk met ar kreiso).
Zinātnieki jau sen diskutēja par vairākiem iespējamiem kreilības cēloņiem: dzimšanas komplikācijām, ultrasonogrāfijas izmantošanu grūtniecības laikā, pat augstu testosterona līmeni auglim, izvirzot hipotēzi, ka tie traucē normālu nervu sistēmas attīstību. Kad beidzot varēja izmērīt augļa testosterona līmeni, saistību ar kreilību neatrada. 2015. gada Cochrane pārskatā netika konstatēta būtiska saikne starp ultrasonogrāfijas izmantošanu un kreiso roku. Kas attiecas uz dzimšanas komplikācijām un citiem apgalvojumiem par rokas priekšroku dzimšanas brīdī vai pēc tā, virknē pētījumu apliecināts, ka lielākā daļa otrā un trešā trimestra augļu sūkā labo īkšķi, un, ka īkšķa izvēle, - kreisā vai labā, paredz, vai viņi kļūs pa kreiļiem vai labročiem.
Vai smadzenes varētu būt atbildīgas par vadošās rokas izvēli?
Kad Pjērs Pols Broka sāka pētīt, kur smadzenēs tiek apstrādāta valoda, viņš smadzeņu kreisajā puslodē atklāja apgabalu, kas tagad ir nosaukts viņa vārdā (Broka apgabals). Tātad, ideja bija, ka, apstrādājot valodu smadzeņu kreisajā pusē, efektivitātes labad, rakstīšanas prasmēm ērtāk būtu izmantot šo pašu smadzeņu pusi. Ņemot vērā, ka muskuļu kontrole ir kontralaterāla, labās rokas kontroli faktiski veic smadzeņu kreisā daļa un tas ir iemesls, kāpēc cilvēki lielākoties ir labroči. Tāpēc būtu jānotiek kādai traumai, kas liktu cilvēkam pārcelt savas valodas apstrādes prasmes uz smadzeņu labo pusi, tādējādi padarot viņus par kreiļiem. Tomēr, pēc 1999. gada pētījuma atklājās, ka viss ir nedaudz sarežģītāk. Izmantojot funkcionālo magnētiskās rezonanses attēlveidošanu, zinātnieku komanda atklāja, ka tad, kad labročiem klusām lūdza teikt vārdus, 4% no viņiem uzrādīja abu smadzeņu pušu aktivāciju. Tikmēr, pētot kreiļus, tikai 10% no viņiem šajā uzdevumā uzrādīja labās puslodes aktivitāti un lielākoties apstrādāja valodu smadzeņu kreisajā pusē, tāpat kā lielākā daļa labroču.
Kreilība, tāpat kā lielākā daļa cilvēka citu uzvedības aspektu, ir sarežģīta iezīme, ko šķietami ietekmē vairāki faktori, tostarp ģenētika, apkārtējā vide un gadījums. Kreiļus vairāk sastop saistībā ar neirodeģeneratīvām un psihiskām saslimšanām, tostarp garīgo atpalicību, autismu un šizofrēniju. Tas liecina par ģenētisko, smadzeņu attīstības un psihes savstarpējo iesaisti. Tomēr svarīgi uzsvērt, ka lielāko daļu kreiļu šīs slimības nemaz neskar.
Roku priekšroka sāk attīstīties jau pirms dzimšanas. Auglis rokas sāk kustināt aptuveni deviņās - desmit nedēļās. Līdz otrā trimestra sākumam zīdaiņiem ir skaidra priekšroka sūkāt kreisās vai labās rokas īkšķi. Tomēr lielākā daļa ekspertu norāda, ka nav iespējams viennozīmīgi noteikt dominējošo roku līdz divu vai trīs gadu vecumam. Daudzi agrā bērnībā turpina mainīt rokas atkarībā no uzdevuma. Bet, kad dominējošā roka tiek izvēlēta, tā visbiežāk saglabājas visu mūžu.
Tomēr maz zināms par tā bioloģisko pamatu. Roku priekšroka, iespējams, rodas kā daļa no attīstības procesa, kas atšķir ķermeņa labo un kreiso pusi (ko sauc par labās un kreisās puses asimetriju). Precīzāk, šķiet, kreilība ir saistīta ar atšķirībām starp smadzeņu labo un kreiso pusi (puslodēm). Labā puslode kontrolē kustības ķermeņa kreisajā pusē, bet kreisā puslode kontrolē kustības ķermeņa labajā pusē.
Sākotnēji uzskatīts, ka tikai viens vienīgais gēns kontrolē rokas priekšroku. Tātad būtu samērā vienkārši, ja tikai viens gēns kodētu vadošās roku izvēli. Šī gēna mutācijas dēļ tas pārvērstu cilvēku par kreili. Šis ir vienkāršākais pārmantošanas veids, - viens gēns - viena slimība (ko sauc par monogēnu slimību) kā, piemēram, cistiskā fibroze: ir viens gēns, CFTR, un, kad abas kopijas ir mutētas, cilvēks saslimst ar cistisko fibrozi. Pētnieki pētīja X hromosomu, kur tiek kodētas dzimumam raksturīgas iezīmes, jo kreilība ir vairāk raksturīga vīriešiem: uz katrām četrām sievietēm, kuras ir kreiles, ir pieci kreiļi vīrieši. Tā nav milzīga atšķirība, bet pietiekama, lai būtu aizdomas par X hromosomas iesaisti. Taču tas neapstiprinājās.
Apvienotās Karalistes zinātnieki veica 400 tūkstošu cilvēku DNS analīzi, izmantojot savas biobankas datus, ieskaitot 32 338 kreiļu DNS. Tika atklāti ne viens, ne divi, bet 41 DNS reģions, kas bija saistīts ar kreilību. Secināts, ka tāpat kā astma un augums, kreilība ir poligēna iezīme: iesaistīti daudzi gēni, un katrs no tiem sniedz savu nelielu ieguldījumu. Katram no šiem gēniem, iespējams, ir vāja ietekme, bet kopā tiem ir nozīmīga loma rokas izvēles noteikšanā. Vismaz daži no šiem gēniem palīdz noteikt ķermeņa vispārējo labo un kreiso asimetriju, sākot jau no augļa agrajām attīstības stadijām.
Šī projekta dalībnieku izvērtēšana apliecināja, ka kreiļu abas smadzeņu puses - kreisās un labās puslodes bija labāk savienotas un vairāk koordinētas reģionos, kas iesaistīti valodā. Līdz ar to, iespējams, kreiļiem var būt labākas verbālās prasmes, lai gan to vēl būtu jāpierāda.
Meklējot atšķirības starp kreiļu un labroču DNS, identificēti četri ar kreilību saistīti ģenētiski marķieri.
Trīs no tiem atradās gēnos, kas sniedz instrukciju smadzeņu attīstībā un struktūrā iesaistīto olbaltumvielu ražošanai. Piemēram, daži no šiem gēniem iesaistīti mikrotubuļu veidošanā, kas šūnas iekšienē veido "sastatnes". Tās zināmas kā citoskelets. Ar mikrotubuļiem saistīti proteīni: TUBB, TUBA1B, TUBB3, TUBB4A, MAP2 un NME7—mutācijas pēdējā var izraisīt viscerālo orgānu izvietojumu no kreisās uz labo pusi.
Mikrotubuļi palīdz uzturēt šūnas struktūru, ieskaitot arī smadzeņu šūnas. Konstatēts arī, ka šūnu „sastatņu” gēniem dažos dzīvniekos ir nozīme "kreisās un labās puses asimetrijā", piemēram, vai gliemeža vāks sarullēsies pa kreisi, vai pa labi.
Pētnieki analizēja arī aptuveni 10 000 dalībnieku smadzeņu skenēšanu un atklāja, ka šie ģenētiskie marķieri saistīti ar smadzeņu balto vielu - nervu ceļiem (traktiem) — garām nervu šķiedrām, kas ļauj smadzeņu zonām savstarpēji komunicēt. Visizteiktākās atšķirības novērotas traktos, kas smadzenēs savieno ar valodu saistītus reģionus. Turklāt kreiļiem smadzeņu aktivitāte starp šiem reģioniem bija vairāk “sinhronizēta ", nekā labročiem. Tas liecina, ka kreiļiem var būt priekšrocība, kad runa ir par verbālo uzdevumu veikšanu, bet, lai to pierādītu, būtu nepieciešams daudz vairāk pētījumu.
Pētījums kreiļiem apliecināja arī nedaudz lielāku šizofrēnijas un nedaudz zemāku Parkinsona slimības risku.
Līdz šim pētnieki identificējuši tikai dažus no daudzajiem gēniem, kas, domājams, ietekmē rokas priekšroku. Piemēram, PCSK6 gēns saistīts ar palielinātu labrocības varbūtību cilvēkiem ar šizofrēniju. Cits gēns, LRRTM1, saistīts ar palielinātu iespēju, ka cilvēki ar disleksiju (mācību traucējumi, kas izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto, kā arī ātra noguršana lasīšanas procesā) būs kreiļi. Nav īsti skaidrs, vai kāds no šiem gēniem saistīts ar kādas konkrētas rokas priekšrocību cilvēkiem bez šiem traucējumiem.
Tomēr tas nav stāsta beigas. Atklājās, ka svarīga ir ne tikai DNS, bet arī tas, kas uz tās atrodas. Epiģenētiskie mehānismi var īslaicīgi “apklusināt” gēnus un lielākoties ir iesaistīti regulēšanā, kad gēni ir aktīvi, kas arī var ietekmēt kreilības attīstību.
Pētījumi liecina, ka arī citi faktori, iespējams, veicina rokas priekšroku. Uzskata, ka kreilībai ir aptuveni 25% ģenētiska un 75% cilvēka apkārtējās vides izcelsme.
Sava nozīme var būt arī prenatālai (pirmsdzemdību) videi un kultūras ietekmei. Turklāt personas roku izvēle daļēji var būt saistīta ar nejaušības gadījumiem.
Tāpat kā daudzām citām sarežģītām iezīmēm, rokas priekšrokai nav vienkārša pārmantošanas veida. Kreiļu vecāku bērni, visticamāk, arī būs kreiļi. Tomēr, ņemot vērā, ka kopējā varbūtība būt kreilim ir salīdzinoši zema, lielākā daļa kreiļu vecāku bērni ir labroči. Identiskie dvīņi biežāk nekā neidentiski dvīņi (vai citi brāļi un māsas) ir vai nu labroči, vai kreiļi, taču daudziem dvīņiem ir pretēja dominantā roka.
Foto: Shutterstock
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada jūnija numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
