Ieva Tīruma, Alvis Osmanis: Ceļu satiksmes negadījumi neatliekamās medicīnas ārsta skatījumā

Pēcpusdiena. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta operatīvās vadības centra telpās rit ierasts ikdienas darbs. Zvana telefons, dispečers pieņem zvanu pēc zvana; cilvēki lūdz palīdzību dažādās situācijās.

Kārtējais iezvans 113, dispečers paceļ telefona klausuli, dzirdama izmisusi balss – avārija, sasistas vairākas automašīnas, cietušo skaits nav zināms…

Tā neatliekamās palīdzības dienestā pienāk ziņa par nelaimi, par notikumu, kam iemesls ir neuzmanība, neprasme un neiecietība; notikumu, kas izmainīs tajā iesaistīto cilvēku dzīves.

Neatliekamās palīdzības dienesta brigādes ik gadu atsaucas uz vairākiem simtiem izsaukumu, kuru iemesls ir ceļu satiksmes negadījums. Šo izsaukumu specifika saistās ar to, ka negadījuma vietā parasti ir vairāki cietušie. Dažreiz cilvēki nav guvuši nopietnas traumas, bet dažkārt miesas bojājumi ir fatāli. Dodoties palīdzēt ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem, rezultāts nekad nav zināms. Sākotnēji domājot, ka nelaimes gadījuma sekas nebūs paliekošas, nākas vilties, jo pēc gūtajām traumām kaitējums cilvēka ķermenim tiek pilnībā konstatēts vien slimnīcā pēc atkārtotas izmeklēšanas un arī vizuālas diagnostikas.

Lielākajā daļā ceļu satiksmes negadījumu notikuma vietā cietušajiem jau ir redzami un tiek prognozēti nopietni bojājumi, tāpēc nepieciešams sniegt tūlītēju palīdzību un cietušais jānogādā stacionārā, pielietojot imobilizāciju, atsāpināšanu un citus palīdzības veidus.

Daļa cietušo jau notikuma vietā ir kritiskā, ļoti smagā vispārējā stāvoklī. Cietušo izvērtēšanai un diagnostikai atvēlētais laiks ir ļoti īss, palīdzības sniegšana ir sarežģīta, turklāt lēmumu pieņemšanai, kas, iespējams, izšķirs cietušā likteni, atliek sekundes daļas.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā ir resurss, kuru izmanto šādu situāciju risināšanai – ārsta speciālista brigādes. Brigādes sastāvā ir ārsts, kas sertificēts neatliekamajā medicīnā vai anestezioloģijā, ar darba pieredzi neatliekamās palīdzības sistēmā. Operatīvo transportlīdzekli vada ārsta palīgs ar lieliskām autovadītāja prasmēm un pārliecinošām zināšanām neatliekamajā medicīnā. Šādas ārsta speciālista brigādes izvietotas Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā un Siguldā. Speciālo brigādi palīdzības sniegšanā iesaista, ja cietušā stāvoklis ir smags, nepieciešama specifiskas palīdzības sniegšana, kā arī kā resursu, kas izvērtē, sagrupē cietušos un nosaka optimālo hospitalizācijas vietu.

Ceļu satiksmes negadījumā cietis cilvēks tiek izvērtēts, pieņemot, ka gūta politrauma. Politrauma ir divu vai vairāku anatomisko apvidu bojājums, ja viens no ievainojumiem apdraud dzīvību. Pērn Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes devās 467 izbraukumos, kuru iemesls bija ceļu satiksmes negadījums, savukārt līdz šī gada maijam jau bijuši 127 tādi izbraukumi. Līdzīgus bojājumus cietušie gūst arī citos negadījumos – tās ir traumas darbā, sadzīves traumas un arī kriminālas traumas. Pēc statistikas datiem, visvairāk politraumu – 59,4% – tiek gūts tieši ceļu satiksmes negadījumos.

Politraumas guvuša cietušā aprūpē ļoti svarīgi ir ātri un precīzi izvērtēt viņa stāvokli, sniegt tūlītēju palīdzību, kā arī spēt paredzēt neparedzamo – asiņošanu, samaņas līmeņa pazemināšanos vai arī brīdi, kad nepieciešama dzīvības funkciju atbalsta uzsākšana.

Palīdzības sniegšana cietušajam, kas guvis politraumu, uzsākama ar pamatizvērtēšanu pēc ABCDE shēmas:

A – elpceļu nodrošināšana;

B – elpošanas kontrole;

C – asins cirkulācijas kontrole, arī asiņošanas iespējamības izvērtēšana;

D – samaņas līmeņa (neiroloģiskās simptomātikas) izvērtēšana;

E – sīkāka apskate bez apģērba, papildu eksogēnu faktoru ietekme.

Izvērtējot jebkuru ceļu satiksmes negadījumā cietušo, mediķi jau sākotnēji pieņem, ka viņam iespējams mugurkaula bojājums, tāpēc palīdzība tiek sniegta, imobilizējot mugurkaulu. Pēc tam tiek veikta atsāpināšana, aizvietots šķidrums, kā arī norit cita simptomātiska ārstēšana. Mediķiem jāsaskaras ar ļoti grūtu situāciju – nepieciešamo medicīnisko palīdzību sniegt ir sarežģīti, darbs jāveic ātri un precīzi, taču to izdarīt notikuma vietā ir bīstami – lai glābtu cietušā dzīvību, jādarbojas vienlaikus ar cietušā evakuāciju no avārijā cietušās automašīnas. Bieži vien mediķiem jāsaskaras ar cietušā nelīdzestību, kā arī notikuma iespaidā satraukto, vieglāk cietušo cilvēku nelietderīgu dalību glābšanas darbu veikšanā.

Neatliekamās palīdzības dienesta izbraukuma brigāžu ekipējumā ir mūsdienīgas un funkcionālas iekārtas, lai realizētu nepieciešamo palīdzību cietušajam, kas guvis politraumu.

Cietušajam jānonāk stacionārā stundas laikā no negadījuma brīža – tiek ievērota “zelta stunda”. “Zelta stundas” pamatnosacījums – jāstabilizē cietušā vitālās funkcijas un pēc iespējas ātrāk viņš jānogādā tuvākajā atbilstoša profila stacionārā. Dažkārt šo principu ievērot nav iespējams, jo, strādājot ceļu satiksmes negadījuma vietā, ir daudz dažādu blakusapstākļu – cietušais jāevakuē no transportlīdzekļa vraka (svarīga loma ir sadarbībai ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu), ir vairāki cietušie un ierobežots palīdzības sniedzēju skaits, attālas vietas, ilgs transportēšanas laiks līdz stacionāram, cietušā stabilizācija ieilgst.

Lai darbs ar cietušo, kas guvis politraumu, būtu sekmīgs, nepieciešama saskanīga palīdzības sniedzēju rīcība notikuma vietā. Izšķirīgā brīdī ir būtisks ne tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku komandas darbs, bet arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābēju, policistu un, protams, arī apkārtējo sadarbība. Cilvēks, kas izsauca palīdzību, sagaida mediķus un citus iesaistītos dienestus notikuma vietā, norāda precīzu cietušā atrašanās vietu, savukārt liecinieki sniedz informāciju par traumas mehānismu. Arī apkārtējie cilvēki var sniegt savu artavu, speciālistu uzraudzībā pārvietojot cietušos un atbalstot profesionāļus pēc nepieciešamības.

Biežāk ceļu satiksmes negadījumos cietušo vispārējais stāvoklis gūto traumu, izraisītās asiņošanas vai elpceļu nosprostojuma dēļ notikuma vietā ir kritisks. 2019. gadā ceļu satiksmes negadījuma vietās tika veiktas 33 kardiopulmonālās reanimācijas. Līdz 2020. gada maijam jau bijušas deviņas šādas situācijas. Reanimācijas pasākumi bieži ilgst līdz pat 40 minūtēm, taču dažkārt traumu un asiņošanas dēļ cilvēka dzīvību glābt neizdodas. 2019. gadā prehospitālā etapā konstatēti 100 nāves gadījumi, savukārt līdz šī gada maijam – jau 33. Dati liecina, ka problēma ir aktuāla un gūtās traumas ir smagas. Turklāt lielākajai daļai cilvēku pēc negadījuma rodas funkcionāli traucējumi, fiziski defekti, kā arī psiholoģiska trauma uz visu mūžu. Šo cilvēku turpmākais liktenis bieži saistās ar invaliditāti – darba spēju zudumu, kā arī ar ilgstošu ārstēšanos un rehabilitāciju.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta statistika par ceļu satiksmes negadījumiem (CSN)

KPR – kardiopulmonālā reanimācija

Pēc ceļu satiksmes negadījuma nelabvēlīga iznākuma iemesls var būt galvas trauma – neirotrauma. Tās dēļ cietušajam rodas samaņas traucējumi, kas savukārt izraisa elpošanas traucējumus un elpceļu nosprostojumu. Sarežģītu situāciju padara sejas skeleta bojājumi, kas elpceļu atbrīvošanu padara sevišķi grūtu. Cietušais nogādājams plaša profila stacionārā, kurā ir komanda, kas specializējusies pacientu ar politraumām aprūpē.

Visiem cietušajiem, kas guvuši politraumu, pirms vizuālās diagnostikas veikšanas imobilizējams mugurkauls, jo izslēgt mugurkaula bojājumu prehospitālā etapā nav iespējams.

Krūškurvja bojājuma dēļ prognozi pasliktina pneimotoraksa attīstība. Liela nozīme ir precīzai diagnostikai, lai izslēgtu spriedzes pneimotoraksu. Krūškurvja skeleta bojājumi komplicējas ar plaušu kontūziju, kas ir iemesls elpošanas nepietiekamībai. Savukārt vēdera dobuma orgānu un retroperitoneālās telpas orgānu bojājumi komplicējas ar asiņošanu, kuru nav iespējams apturēt, tādēļ ir svarīgi ievērot “zelta stundu”. Iegurņa lūzumi bieži komplicējas ar izteiktu asiņošanu no venoziem pinumiem iegurņa kaulu iekšējā virsmā. Garo stobrkaulu lūzumi un mežģījumi apgrūtina slimnieka transportēšanu, tāpēc pacientam nepieciešama pastāvīga atsāpināšana. Katra lielā stobrkaula lūzums rada 500 ml asiņu zudumu, tāpēc nepieciešama šķidruma aizvietošana.

Lai novērstu ceļu satiksmes negadījumus, liela nozīme ir visas sabiedrības attieksmei pret transportlīdzekļu agresīvu vadīšanu. Attieksme veido priekšstatu par autovadīšanas kultūru un liek apzināties sekas, ko rada elementāru ceļu satiksmes noteikumu neievērošana. Tikpat nozīmīga sadaļa ceļu satiksmes negadījumu seku novēršanā ir sabiedrības izglītošana pirmās palīdzības sniegšanā un sadarbībā ar glābšanas dienestiem.

Nozīmīga ir līdzcietība, kas motivē palīdzēt, nepaiet vai nepabraukt savā transportlīdzeklī garām notikuma vietai. Svarīgi ir apstāties, izkāpt no automašīnas, uzzināt, kas noticis, palīdzēt savu iespēju robežās. Šāda līdzestīga attieksme vairos cilvēku savstarpēju uzticību un stimulēs palīdzēt nelaimē cietušajam.

Ieva Tīruma- Sertificēta, apmācīttiesīga neatliekamās medicīnas ārste

NMPD ārsta speciālista brigādes vadītāja

Alvis Osmanis- Sertificēts neatliekamās medicīnas ārsta palīgs

NMPD ārsta speciālista brigādes ārsta palīgs

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada jūlija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!