Ieva Štrauhmane-Brence: Svara pieaugumu bērniem un jauniešiem

Liekais svars un aptaukošanās visā pasaulē kļūst par aizvien lielāku problēmu. Smagas aptaukošanās izplatība bērnu populācijā daudzās valstīts ar augstiem ienākumiem ir palielinājusies, lai gan kopējā aptaukošanās izplatība bijusi stabila. Eiropas valstu aptaukošanās pētījumā aptuveni ceturtdaļai bērnu ar aptaukošanos, tā klasificēta kā morbīda aptaukošanās un šim atklājumam ir ietekme uz aptaukošanās klīnisko pakalpojumu sniegšanu, jo šādiem bērniem nepieciešama specializētāka un intensīvāka terapija. 2019. gadā Pasaules Aptaukošanās  asociācija lēsa, ka 2025 gadā ar aptaukošanos dzīvos 206 miljoni bērnu un pusaudžu vecumā no 5 līdz 19 gadiem, bet 2030 gadā – 254 miljoni bērnu. No 42 valstīm, kur katrā, atbilstoši aplēsēm, 2030. gadā būs vairāk nekā viens miljons bērnu ar aptaukošanos, visaugstāk ierindojās Ķīna, tad Indija, ASV, Indonēzija un Brazīlija. Un tikai septiņas no 42 valstīm ir ar augstiem ienākumiem.

Ziņojumos no Ķīnas, Eiropas un ASV palielināts svara pieaugums bērniem un pusaudžiem dokumentēts COVID-19 pandēmijas laikā, salīdzinājumā ar rādītājiem pirms pandēmija. Tas ir acīmredzams fizisko aktivitāšu samazinājuma iemesls, palielināts laiks pie ekrāniem/viedierīcēm, izmaiņas uztura paradumos, palielināts stresa cēlonis.

Latvijā Veselības ministrija sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru (SKDS) veikusi pētījumu pirmsskolas vecuma bērniem, lai noskaidrotu informāciju par liekas ķermeņa masas un aptaukošanās izplatību, kā arī bērnu fizisko aktivitāšu un uztura paradumiem. Pētījumā secināts, ka normāla ķermeņa masa ir 69,9%, bet liekā ķermeņa masa un aptaukošanās– 19,2%. Jāpiebilst arī, ka vecāku viedoklis par bērna ķermeņa masu atšķiras no mērījumos iegūtajiem rezultātiem. Vecāki neapzinās lielās ķermeņa masas un aptaukošanās problēmu bērniem. Izteiktas atšķirības dzimuma grupās nebija novērojamas - lieka ķermeņa masa un aptaukošanās konstatēta 19,8% zēnu un 18,6% meiteņu. Tomēr vecāku viedoklis par šīs problēmas izplatību viņu bērniem bija krasi atšķirīgs. Bērniem, kuriem, atbilstoši antropometrisko mērījumu datiem tika noteikta lieka ķermeņa masa, 89,9% vecāku uzskatīja, ka ķermeņa masa ir normāla. Savukārt bērniem, kuriem konstatēta aptaukošanās, 41,3% vecāku domāja, ka ķermeņa masa ir normāla, un 53,2% - ka ir nedaudz lieks svars. Tātad, vecāki pietiekami neapzinās liekās ķermeņa masas un aptaukošanās problēmu saviem piecgadīgajiem bērniem.

 Aptaukošanās ir hroniska, progresīva, recidivējoša, ārtstējama, multifaktoriāla, neirokognitīva slimība, ko izraisa palielināts ķermeņa tauku daudzums, kas veicina adipozo audu disfukciju un organisma fiziskus defektus, kas rezultējas ar metaboliem, biomehāniskiem un psihosociāliem veselības traucējumiem (adipozitātes asociācija).

Bērnu un jauniešu aptaukošanās, kas saistīta ar lieko tauku daudzuma uzkrāšanos jau agrīnā dzīves posmā, izraisa nopietnas veselības problēmas, kas manifestējas ar arteriālo hipertensiju, glikozes tolerances traucējumiem, insulīna rezistenci, II tipa cukura diabētu,  dislipidēmiju (traucētu tauku vielmaiņu), pankreatītu (aizkuņģa dziedzera iekaisums), kardiovaskulārām, žultaskmeņu un nierakmeņu slimībām, obstruktīvu miega apnoju, plaušu emboliju, elpošanas mazspēju. Var attīstīties aknu steatoze (aknu aptaukošanās). Pusaudzēm var būt mēnešreižu traucējumi, policisto olnīcu sindroms. Liekais svars ietekmē arī balsta -  kustību sistēmu - (sāpes, lūzumi gūžas kakliņā, plakanā pēda). Nenoliedzami aptaukošanās ietekmē arī mentālo veselību, īpaši jauniešiem, radot psiholoģiskas un neiroloģiskas problēmas. Bērniem attīstās mācīšanās grūtības, uzvedības traucējumi, depresija, grūtības iesaistīties sociālajā vidē – sociālas stigmas.

Bērna fizioloģiskā svara un auguma dinamika

Lai izvērtētu, vai bērns aug un attīstās atbilstoši savam vecumam – būtiski ir antropometriskie dati. Regulāra bērna svēršana un mērīšana var laikus signalizēt par fiziskās attīstības traucējumiem. Jāņem vērā arī bērna attīstības un augšanas fizioloģija. Ievērojamāko ķermeņa masas un garuma pieaugumu bērns piedzīvo pirmajā dzīves gadā. Pirmos divus mēnešus zīdainis izaug vidēji par 2,5 centimetriem mēnesī, 10 mēnešu vecumā vidēji par vienu centimetru mēnesī. Kopumā pirmajā dzīves gadā bērns izaug par 23 līdz 28 centimetriem, un pieņemas svarā par sešiem – septiņiem  kilogramiem. No viena līdz trīs gadu vecumam bērna augšanas ātrums ir vidēji 7,5 līdz 13 centimetri gadā, svars vidēji divi līdz divarpus kilogrami gadā. Augšanas ātrums pakāpeniski atkal samazinās, trīs – četru gadu vecumā bērns izaug aptuveni 0,5 centimetrus mēnesī. No četru gadu vecuma līdz pubertātei (meitenēm – vidēji 11 gadi, zēniem – 13) bērns aug vienmērīgi piecus – sešus centimetrus gadā. Pubertātes laikā ir otrs straujākais augšanas periods. Meitenes pubertātes periodā (vidēji trīs gadu laikā izaug par aptuveni 25 centimetriem), bet zēni (vidēji picu gadu laikā – par 28 centimetriem). Svara pieaugums meitenēm pubertātes vecumā vidēji ir par 3,9 kilogramiem gadā, zēniem – 3,7. (1.tabula).

Mērījums, ko sauc par ķermeņa masas indeksu (ĶMI), palīdz veselības aprūpes speciālistiem pārbaudīt liekā svara un aptaukošanās statusu. ĶMI (ķermeņa masas indeksu) izvērtē salīdzinājumā ar bērna vecumu un dzimumu. Ņemot vērā, ka bērniem un pusaudžiem svars un augums ir mainīgi rādītāji, arī ĶMI ir mainīgs, tāpēc to vērtē pēc procentiļu līknēm (1. un 2.attēls).

ĶMI rezultātu interpretācija:

ĶMI ir netiešs rādītājs, kas palīdz novērtēt kopējo procentuālo tauku daudzumu organismā. Aprēķina, lietojot formulu: svars (kilogramos) dalīts ar augumu (metros) kvadrātā. (ĶMI= svars (kg)/augums (m)2.

Svara pieauguma iemesli

Jāteic, ka liekā svara un aptaukošanās attīstībā primārā loma ir neveselīgam dzīvesveidam, kas ietver gan ar kalorijām pārbagātu uzturu, gan mazkustīgu dzīvesveidu. Aptuveni 98% gadījumu aptaukošanās saistīta ar pārmērīgu ēšanu un tikai 2% ietver sindromālas saslimšanas vai ir saistītas ar endokrinoloģiskām patoloģijām.

Vairāki faktori agrīnā dzīves posmā pakļauj bērnu paaugstinātam aptaukošanās riskam. Šie faktori ietver - mātes aptaukošanos pirms grūtniecības, pārmērīgu gestācijas svara pieaugumu un gestācijas diabētu (kas saistīti ar palielinātu bērna dzimšanas svaru) - mazs (zem 3,5 kilogramiem), vai liels (virs 4 kilogramiem). Zīdaiņu un mazu bērnu barošanas praksei ir dažāda ietekme uz bērna aptaukošanos prevalenci. Sistēmisku pārskatu metaanalīzes liecina, ka barošanai ar krūti ir neliela, bet aizsargājoša iedarbība, lai vēlākai bērns neaptaukotos. Ir daži pierādījumi, kas liecina, ka ļoti agrīna papildus ēdienu ieviešana pirms četru mēnešu vecuma, īpaši zīdaiņiem, kuri baroti ar maisījumu, saistīta ar lielāku liekā svara un aptaukošanās iespējamību. Nozīmē ir arī vecāku pieejai barošanā (īpaši bērniem no viena līdz četriem gadiem). Pierādīts, ka straujai svara dinamikai pirmajos divos dzīves gados ir pozitīva korelācija ar palielinātu ĶMI un aptaukošanos bērniem pirmsskolas vecumā.

Citi vides faktori agrīnā dzīves posmā, kas ietekmē bērna aptaukošanās risku – ar liekā svara pieaugumu bērnībā, saistīti ar mātes smēķēšanu grūtniecības laikā un antibiotiku lietošana zīdaiņu vecumā, īpaši, ja ārstēšanu atkārto un tas varētu ietekmēt izmaiņas zarnu mikrobiomā.

Pie riska faktoriem var minēt arī - etnisko piederību, ēšanas paradumus ģimenē, socioekonomisko stāvokli – ģimenēs ar zemu socioekonomisko stāvokli bērni pakļauti lielākam aptaukošanās riskam, miega ilgums – īsāks miega laiks zīdaiņiem un agrīna vecuma bērniem palielina liekā svara risku. Miega trūkums vari izmainīt pusaudžu diennakts ritmu, kas izjauc sāta hormona (leptīna) un bada hormona (grelīna) attiecība. Kāds pētījums 2018 gadā, kur piedalījās 18828 cilvēku, apliecināja, ka bezmiega un miega ilgumam ir kopīga ietekme uz aptaukošanos.   Pētnieki norāda, ka bezmiegs neveicina aptaukošanos, ja kopumā cilvēks guļ pietiekami ilgi.

Kā galvenais riska faktors - mazkustīgs dzīvesveids/nepietiekamas fiziskās aktivitātes. Pārlieku ilgs laiks pavadīts pie TV, viedierīcēm, datorspēlēm. Nesabalansēts uzturs, kas ietver palielinātu tauku un ogļhidrātu daudzumu, saldināti dzērieni, nesamērīgi lielas porcijas, neregulāras ēdienreizes, biežas uzkodas.

Sekundāras aptaukošanās iemesli pusaudžu populācijā nav bieži sastopami. Tos ietver:

• ģenētiskie sindromi – (Prader-Willi, Alstrom sindroms, Bardet-Bield sindroms un citi);
• endokrīnās slimības – hipotireoze, augšanas hormona deficīts, glikokortikoīdu hiperprodukcija, PCO (policistisko olnīcu sindroms) meitenēm, priekšlaicīga pubertāte;
• Kustību traucējumi – spina bifida, BCT (bērnu cerebrālā trieka), un cits;
• medikamentu izraisīta aptaukošanās – antidepresanti, glikokortikoīdi, antikonvilsanti un citi;
• monogēna aptaukošanās – leptīna/leptīna receptora deficīts, melanokortīna receptora defekts un cits.

Kad doties pie ārsta?

Regulāras profilaktiskās vizītes pie primārā veselības aprūpes speciālista (ģimenes ārsta) palīdzēs laikus atklāt bērna fiziskās attīstības traucējumus.

• Līdz  viena gada vecumam bērna augums un svars jāmēra katru mēnesi.
• Līdz četru gadu vecumam bērna augums un svars jāmēra reizi pusgadā.
• No 4 līdz 18 gadu vecumam – reizi gadā.

Ja vecākam ir bažas, ka bērns pieņemas svarā vairāk nekā atbilst fizioloģiskam bērna attīstības posmam, primāri jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai izvērtētu auguma, svara attiecību, atbilstoši attīstības skalām. Vajadzības gadījumā bērnu nosūtīs pie speciālista.

Ja, izvērtējot ĶMI, konstatējat, ka bērnam ir virssvars (ĶMI no 85 līdz 94 procentilei) – nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta, lai veiktu vispārējo veselības pārbaudi: asinsspiediens, asins analīzes un tā tālāk – atklātu iespējamos veselības traucējumus vai hroniskas slimības risku, pārrunātu par sabalansēta uztura pamatprincipiem un fiziskām aktivitātēm.

Ja bērnam ir aptaukošanās (ĶMI virs 95 procentilei) – lai veiktu padziļinātus izmeklējumus attiecībā uz iespējamām veselības problēmām, hroniskām slimībām, nepieciešama ne tikai ģimenes ārsta uzraudzība, bet arī bērnu endokrinologa konsultācija. Vajadzības gadījumā ar bērnu strādās multidisciplināra komanda (bērnu endokrinologs, rehabilitologs, uztura speciālists, fizioterapeits, psihologs, ergoterapeits), kuras uzdevums ir palīdzēt saprast, kā normalizē bērna svaru un samazināt slimību attīstības risku.

Lai gan sekundāras aptaukošanās iemesli ir reti sastopami, tomēr īpaši jāpievērš uzmanība, ja bērnam ir straujš svara pieaugums un kādi no tālāk minētajiem simptomiem, kad jāvēršas pie bērnu endokrinologa:

• miega traucējumi, nespēks, nogurums, galvassāpes, aizcietējumi, sausa āda, sūdzības par matu izkrišanu – tādā gadījumā būtu nepieciešama vairogdziedzera hormonu pārbaude;
• palielināts svars, īpaši vēdera zonā, apaļa seja, tievi locekļi, sārtas strijas uz vēdera, muskulatūras vājums, augsts asinsspiediens un citi simptomi, tas var liecināt par glikokortikoīdu hiperprodukciju;
• lēns augšanas temps, salīdzinājumā ar vienaudžiem – augšanas hormona deficīts;
• sekundāras dzimumpazīmes meitenēm pirms astoņu gadu vecuma un zēniem pirms deviņu gadu vecuma (apmatojums dzimumorgānu rajonā, padušu zonā, krūšu attīstība, izdalījumi no dzimumceļiem (meitenēm), padušu un sejas apmatojums, balss lūzums, palielinās dzimumloceklis un sēklinieki (zēniem)) – attiecīgi, lai izslēgtu priekšlaicīgas pubertātes attīstību, jāveic dzimumhormonu izmeklējumi;
• tumšāka āda elkoņu ieloces vietās, padusēs, ap kaklu, nespēks, nogurums, slāpes – papildus jāizvērtē glikozes rādītāji un, atbilstoši speciālista norādēm - jāveic glikozes slodzes tests;
• meitenēm - menstruāciju traucējumi, pastiprināts apmatojums (hirsutisms), slikta sejas un/vai galvas āda (akne). Papildus nepieciešama arī ginekologa konsultācija, lai izslēgtu PCO;
• bērni ar strauju svara dinamiku no diviem līdz trim gadiem, garīgu atpalicību, muskuļu hipotoniju, attīstības aizturi, dismorfiskām pazīmēm, mikrocefāliju, mazu augumu un citu – šajā gadījumā būtu nepieciešama ģenētiska izmeklēšana, lai izslēgtu sindromālu aptaukošanos.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2025. gada jūlija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!