Ieva Henkuzena: Lāzeri zobārstniecībā

Mūsdienās zobārstniecības pacientiem ir vēlme saņemt ārstēšanu, kas būtu mazsāpīga vai nesāpīga, maz invazīva un ātra. Tas tiek pamatots ar pārsvarā tiešsaistes portālos iegūtu informāciju par sagaidāmajām manipulācijām, iespējamām komplikācijām un ārstēšanas izmaksām.

Straujā tehnoloģiju ienākšana zobārstniecībā ir nodrošinājusi ārstiem iespēju veikt gan ievērojami precīzāku ar mutes dobuma veselību saistīto problēmu diagnostiku, gan piedāvāt pacientiem efektīvākus zobu atjaunošanas risinājumus. Datortomogrāfija ierasto divdimensiju attēlu vietā izveido trīsdimensiju modeļus, kas ļauj zobārstam analizēt zobus no jebkāda leņķa – nofotografējot zobu šķērsgriezumā, analizēt tā iekšējās struktūras. Izmantojot konusa staru datortomogrāfiju (CBCT), ārsts spēj izšķirt gan cietos kaulaudus, gan mīkstos (nervus, asinsvadus) audus un tā plānot iespējami precīzāko ārstēšanu. Savukārt CAD/CAM tehnoloģijas piedāvā ātrus risinājumus zobu protezēšanas jomā.

Tomēr, kā liecina Nordstat 2020. gada pētījums, 71% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka, neraugoties uz inovatīvajām tehnoloģijām, ārstēšanas nodrošināšana bez sāpēm ir svarīgākais veiksmīgas zobārstniecības nosacījums. Iespējamās zobu sāpes ārstēšanas laikā ir svarīgākais diskomforta iemesls 62% Latvijas iedzīvotāju, kuri domā par gaidāmo vizīti pie zobārsta, savukārt 82% Latvijas iedzīvotāju ir piedzīvojuši ilgstošu diskomfortu pēc zobārsta apmeklējuma.

Zobārstniecībā izmantojamās lāzeru tehnoloģijas var būtiski izmainīt šādu pacientu dzīves kvalitāti, mazinot stresa un trauksmes līmeni. Kā zināms, lāzeru tehnoloģijas tiek plaši izmantotas dažādās nozarēs, tostarp militārajā nozarē, rūpniecībā un medicīnā. Parasti jēdziens “lāzers” [1] pacientiem izraisa pozitīvas asociācijas. Iespējams, tas ir iepriekšējās pieredzes rezultātā, kad tika veiktas citas medicīniskas procedūras, kas bija saistītas ar ievērojami mazākām sāpēm, samazinātu asins zudumu, minimālu anestēzijas nepieciešamību un, visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, ievērojami samazinātu diskomfortu pēc ārstēšanas procedūrām, jo pacienti var atsākt ikdienas aktivitātes īsi pēc ārstniecisko manipulāciju veikšanas.

Jau trešo desmitgadi lāzeri tiek izmantoti arī zobārstniecībā, kur tehnoloģija attīstās ļoti dinamiski. Mūsdienās ir pieejami jauni lāzeri ar plašu raksturlielumu klāstu, kurus izmanto dažādās zobārstniecības jomās. Jaunu ierīču un tehnoloģiju radīšana zobārstniecībā vienmēr ir bijis izaicinājums. Pēdējās divās desmitgadēs ir gūta liela pieredze un jaunas zināšanas.

Zobārstniecībā izmantojamo lāzeru attīstības vēsture

Gaisma vienmēr ir fascinējusi cilvēci. Literatūras avotos ir daudz aprakstu par to, ka gaisma senajām kultūrām ir bijis dziedināšanas avots. Gaismas izmantošana fotodinamiskai terapijai ļāva senajām civilizācijām ārstēt dažādas dermatoloģiskas slimības, izmantojot augos sastopamās ķīmiskās vielas, kas piedalās fotosintēzes procesā. Pirms vairāk nekā 200 gadiem ārsti Eiropā piedāvāja terapiju, izmantojot gan mākslīgi radītu, gan dabisko gaismu.

Pēc Einšteina lāzera teorijas publicēšanas tikai 20. gadsimta 50. gados tika veikti eksperimenti šīs ierīces izveidošanai. Čārlzs Taunss no Kolumbijas Universitātes Ņujorkā 1951. gadā sāka strādāt ar mikroviļņu pastiprinātāju. 1957. gadā cits Kolumbijas Universitātes absolvents Gordons Goulds savā laboratorijas piezīmju grāmatiņā aprakstīja pamatideju par lāzera izgatavošanu. Tas tika apsvērts, pirmo reizi lietojot šo terminu. Pirmo lāzeru doktors Teodors Maimans uzbūvēja 1960. gadā Hjūza laboratorijā. Šajā desmitgadē tika strauji attīstīti citi viļņa garuma instrumenti. Ievērojams ir Kumara Patela 1964. gada izgudrojums – oglekļa dioksīda lāzers ar 10,6 mikronu viļņa garumu. Tajā pašā gadā Nd:YAG lāzeru uzbūvēja Džozefs Geisiks un Ričards Smits. 1970. gada pavasarī krievu un amerikāņu zinātnieku komanda neatkarīgi izstrādāja nepārtrauktas viļņu telpas temperatūras pusvadītāju lāzeru.

Pirmais īpaši zobārstniecībai paredzētais lāzers parādījās tirgū 1989. gadā. Kā galveno aktīvo elementu tajā izmantoja ar neodīmu leģēta itrija alumīnija granāta kristālu (Nd:YAG). Mutes dobuma audu apstrādei tika izmantota maza diametra optiskā šķiedra, caur kuru plūda zemas vidējas jaudas fotonu enerģija, ko ražoja šis lāzers. Šo tehnoloģiju vispārējā medicīnā izmantoja kopš 1975. gada. Divdesmitā gadsimta 80. gados vispārējā, sejas žokļu um mutes ķirurģijā parasti tika izmantoti oglekļa dioksīda (CO2) lāzeri.

Kopš tā laika ārstēšanas protokolos ir ieviesti gan jauni lāzeri, gan dažādi izstaroto viļņu garumi, kas nodrošina iespējas tos izmantot gan cieto, gan mīksto audu apstrādei operācijās un rehabilitācijai. Fotonu enerģija ar unikālām monohromatisma un koherences īpašībām, kas tiek pārraidīta caur ergonomisku piegādes sistēmu, kļūst par jaunu instrumentu zobārstniecībā.

Lāzers zobārstniecības klīnikā

Līdz ar jaunākās paaudzes lāzeriem zobārstniecības pasaulē ir ienākusi jauna, progresīva tehnoloģija. Lāzeru iekļaušana tradicionālajos ārstēšanas protokolos palīdz uzlabot gan ārstēšanas prognozes, gan rezultātus. Sākotnēji tos izmantoja kā alternatīvu ķirurģisko instrumentu mutes dobuma mīkstajiem audiem, savukārt mūsdienīgā klīnikā lāzerus pielieto visos zobārstniecības aspektos: periodontoloģijā, ortodontijā, endodontijā, mutes, sejas un žokļu ķirurģijā, estētiskajā zobārstniecībā, atjaunojošajā zobārstniecībā, protezēšanā, zobu implantoloģijā un bērnu zobārstniecībā. Turklāt īpašus ārstēšanas protokolus fotodinamiskās terapijas ietvaros var izmantot kā palīgmetodes hronisku patoloģiju un infekcijas ierosinātu slimību ārstēšanā.

Mutes dobuma higiēnas uzturēšanai, smaganu stiprinājuma atjaunošanai, zobu protezēšanā, smaganu ķirurģijā, zoba kroņa pagarināšanai, zobu depigmentācijai un balināšanai izmanto Nd:YAG lāzeru. Savukārt konservatīvajā zobārstniecībā – erbija (Er, Cr:YSGG, 2780 nm un Er:YAG, 2940 nm) un 9300 nm oglekļa dioksīda lāzeri ļauj nodrošināt alternatīvu un papildinājumu klasiskajiem zobārstniecībā izmantotiem rotējošiem instrumentiem – zobu urbjiem.

Konservatīvajā zobārstniecībā tradicionālā kariozā dobuma sagatavošana ar rotējošiem ātrgaitas un maza ātruma rotējošiem instrumentiem tiek aizvietota ar kariozā bojājuma lāzera ablāciju. Lāzeri palīdz nodrošināt nervu šķiedru bloķēšanu, kas izraisa pretsāpju un pretiekaisuma iedarbību.

Ķirurģisko manipulāciju gadījumā ārsts, kurš izmanto lāzeru, reti izmanto injicējamu anestezējošo līdzekli, strādā labi pārskatāmā operācijas laukā un parasti ķirurģisko brūci neslēdz ar ierastajām šuvēm. Pacientam tādējādi procedūra ir nesāpīgāka, pēcoperācijas laikā ir neliels pietūkums un mazāks rētaudu veidošanās risks.

Interesanti, ka daudzi pacienti atzīmē savu pozitīvo lāzermedicīnas pieredzi, kas saistīta ar citām medicīnas nozarēm, jo īpaši dermatoloģiju, savukārt daži ir pauduši neizpratni par vārdu “radiācija”, kas apzīmē pēdējo burtu akronīmā Laser. Labi apmācīts lāzera klīnikas darbinieks spēj paskaidrot, ka zobārstniecībā izmantojamie lāzeri patiešām veido starojumu, bet elektromagnētiskā spektra siltuma daļā, nevis jonizējošajā daļā, ko izmanto radioloģiskajā izmeklēšanā.

Lāzera izmantošanas zobārstniecībā ierobežojumi

Lāzera, tāpat kā jebkura cita instrumenta, izmantošanā pastāv noteikti ierobežojumi. Lāzeri ir salīdzinoši dārgi un prasa atbilstošu profesionālo sagatavotību. Ārstam ir jābūt ļoti labi apmācītam, lai novērtētu pacienta klīnisko problēmu. Pēc rūpīgas klīniskās situācijas analīzes jāpieņem atbilstošs lēmums par to, kāds viļņa garums, jauda un/vai enerģijas blīvums tiks izmantots, un tas savukārt būs atkarīgs no mērķa audu absorbcijas. Nereti ārstam ir jāmaina tradicionālais klīniskais protokols. Tā, piemēram, ar lāzeru apstrādātās brūces malas nav tik asas, kā izmantojot skalpeli. Turklāt, tā kā šuves tiek reti izmantotas, lāzera brūce sadzīst pēc t. s. sekundārā brūces dzīšanas parauga. Pacientam jāsniedz pēcoperācijas periodam atbilstoši skaidrojumi un norādījumi.

Jāpiebilst, ka erbija un 9300 nm oglekļa dioksīda lāzeri nespēj izņemt no zobu audiem metāla, zelta vai porcelāna restaurācijas, tāpēc joprojām jāizmanto klasiskie rotējošie instrumenti.

Pastāv absolūtas un relatīvas kontrindikācijas lāzeru izmantošanai ārstēšanas procesā, piemēram, histoloģiski apstiprināta ļaundabīga audzēja diagnoze ārstējamo audu apvidū, epilepsijas, grūtniecības, kā arī aktīvas sistēmiskas infekcijas slimības gadījumā. Savukārt pacienta autoimūno, neiroloģisko traucējumu vai noteiktu grupu medikamentu lietošanas ietekmi jāizvērtē ārstam katrā plānotās ārstēšanas gadījumā individuāli.

Secinājumi

Minimāli invazīva pieeja operatīvās un konservatīvās zobārstniecības manipulācijām ir viens no protezēšanas un estētiskās zobārstniecības mērķiem. Pašreizējā tendence ir pēc iespējas mazināt ārstniecisko procedūru ietekmi uz mīkstajiem un cietajiem mutes dobuma audiem. Sākot ar mazāk invazīvu periodonta slimību ārstēšanu līdz visaptverošai mutes dobuma rehablitācijai, mūsdienās ārstēšanas standarts paredz pēc iespējas vairāk saglabāt zobus un tos aptverošos mīkstos audus. Šo mērķi var sasniegt, izmantojot inovatīvus materiālus, tehnoloģijas un uzlabotas klīniskās metodes.

Lāzera tehnoloģiju izmantošana ir guvusi popularitāti dažādās zobārstniecības specialitātēs un disciplīnās, tostarp endodontijā, protezēšanā, mutes, sejas un žokļu ķirurģijā, ortodontijā, zobu periodontoloģijā, implantoloģijā, bērnu zobārstniecībā un estētiskajā zobārstniecībā.

Pacientiem, kam iespējams risks medicīnisku procedūru laikā (piemēram, pacientiem ar īpašām vajadzībām) ir iespējams veikt produktīvāku ārstēšanu viena apmeklējuma laikā.

Lāzeri ir īpaši noderīgi bērniem un vecāka gadagājuma pacientiem, jo to pielietošana nodrošina gan satraukumu mazinošu, drošu vidi, gan saudzējošu mutes dobuma aprūpi. Analizējot klīniskos pētījumus, var secināt, ka lāzera pielietošana, īpaši bērnu zobārstniecībā, gūst arvien lielāku nozīmi un tieši bērni jāuzskata par pirmajiem pacientiem, kuriem būtu jāveic zobu ārstēšana ar lāzeriem. Lāzers var nodrošināt efektīvu dezaktivācijas un koagulācijas efektu piena zobos, kas īpaši svarīgi zoba pulpas ārstēšanas gaitā.

Lāzeru izmantošana ir radikāli mainījusi dažādus ar mutes dobuma aprūpi saistītus ārstēšanas protokolus un ir svarīgs nosacījums klīniku attīstībai nākotnē, jo dod iespēju zobārstam īstenot kvalitatīvāku zobārstniecību.